Šodien daudzas NATO valstis tiecas "palīdzēt" Ukrainai ar ieročiem. Tās noteikti apzinās, ka hipotētiskajā konfliktā ar Krieviju tamlīdzīgas piegādes tikai palielinās upuru skaitu un bojājumus, taču Kijevas režīmam traģisko iznākumu negrozīs, norādīja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
6. novembrī amerikāņi svinīgi nodeva UBS (pareizāk sakot, pārdeva) divus Krasta sardzes norakstītus Island tipa kuterus. Sākotnēji tie paredzēti cīņai ar kontrabandistiem un narkotiku tirgotājiem piekrastes zonā. UBS 30. gadadienā notikums izskatās pazemojoši, jo patruļas kutera galvenais bruņojums ir divi ložmetēji, absolūti bezjēdzīgi mūsdienu jūras kaujā.
Vienlaikus Ukraina cer saņemt no ASV bruņojumu un munīciju, kas iepriekš paredzēts Afganistānas armijai. Vašingtona ir gatava pārdot Kijevai sešus Brazīlijā ražotus vieglos triecienniekus Embraer EMB 314 SuperTucano.
Tādas mašīnas var noderēt pretestības apspiešanai Donbasā, kur UBS agrākie zaudējumi sasnieguši 11 lidmašīnas un 7 helikopterus. Un tās ir absolūti nederīgas konfrontācijā ar Krievijas GKS. Tāpēc ASV gatavojas slepus pārvietot uz Ukrainu ZRK Patriot baterijas.
Lietuva militāri tehniskās sadarbības ietvaros nodevusi Ukrainai sarūsējušus, lietošanai nederīgus šāviņus. Galu galā UBS 56. motorizēto strēlnieku brigādes nodarbības izjuka, organizētas pārbaudes, lai fiksētu lietuviešu "diversijas" mērogus.
Varšava gatavojas nodot Kijevai 5000 reaktīvos lādiņus – 122mm kalibru zalves uguns sistēmai "Grad" – "Krievijas agresijas"atvairīšanai. Taču poļu lādiņi gadu desmitiem glabājušies zem atklātas debess, tos vajadzētu utilizēt, un UBS tie ir bīstami – var sprāgt palaišanas vietā.
Jāpiebilst, ka ukraiņu artilēristiem ļoti trūkst jauna bruņojuma, munīcijas, mūsdienīgu izlūkošanas un tēmēšanas līdzekļu.
UBS afgāniskošana
Pēc 2014. gada bruņotā valsts apvērsuma ASV Valsts departamenta vadībā Kijevas režīms mēģināja paātrināt valsts ceļu pretī NATO. Kurss apstiprināts jau 2002. gada pavasarī, ilgi pirms Krimas pavasara.
Alianses instruktori aktīvi māca Ukrainas karavīrus, BS apbruņo pēc NATO standartiem tā saucamajā QUINT formātā (ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Lietuvas un Polijas apvienotas pūles).
UBS arsenālos parādījušies amerikāņu prettanku raķešu kompleksi "Javelin", snaipera šautenes "Barret", kā arī bruņutransportieri "Saxon". Vienlaikus Ukrainas JKS un GKS praktiski neeksistē – vecā (padomju) kara tehnika nav cīņasspējīga.
Ukrainas militārās ražošanas kompleksa lepnums – saskaņā ar NATO standartiem radītā bruņumašīna "Kozak 2M1" – aizsargās vienīgi no 7,62 mm kalibra lodes. Atsevišķi "Javelin", "Barret", "Bayraktar" un citi izreklamētie NATO ieroči Ukrainas karaspēkam panākumus negarantē.
Turku bezpilota lidaparāti Bayraktar TB2 Donbasā ir Minskas protokolu rupjš pārkāpums. Tie var izraisīt Krievijas operatīvu un tehnoloģiski attīstītu reakciju. Jo lielāks būs dronu skaits (parādījusies informācija par to, ka piegādāti 24 droni), jo skarbāka būs atbilde, jo Ukrainas austrumos dzīvo vairāk nekā pusmiljons Ukrainas pilsoņu.
Aizvadīto septiņu gadu laikā ASV un citas NATO valstis sniegušas Kijevai militāro palīdzību par miljardiem dolāru. 2022. gadā Ukraina gatavojas palielināt militāros izdevumus par 2,1 miljardu – līdz 11,7 miljardiem. Tiesa, Afganistānas pieredze parādīja, ka ir vienkāršāk palielināt eksperimentālās valsts militāro budžetu nekā tās armijas cīņasspēju.
Pāreja pie NATO standartiem nozīmē, ka jāsagrauj visa agrākā bruņoto spēku sagatavošanas sistēma un jārada no jauna. Kopš 2015. gada pavasara amerikāņu un britu instruktori apmāca ukraiņu kareivjus poligonos pie Nikolajevas un Ļvovas, lai viņi varētu ekspluatēt alianses bruņojumu.
Tieši tāpat savulaik "reformēja" armiju Afganistānā, Irākā, Gruzijā. Nekādi nevar teikt, ka eksperimenti būtu izdevušies. NATO struktūra, vadības un sakaru sistēma, taktika, ekipējums un bruņojums slikti iedzīvojas svešās zemēs.
Vēl vairāk, bruņoto konfliktu kvantitāte uz Zemes nekādi nepāraug kvalitātē – NATO nav organizējusi nevienu sekmīgu sauszemes operāciju. Var uzskatīt, ka visi Pentagona kari jaunattīstības valstīs pēdējo 75 gadu laikā bijuši neveiksmīgi. Arī Afganistānas proamerikāniskajai valdībai statuss "ASV galvenais sabiedrotais ārpus NATO", par ko sapņo Kijeva, neko daudz nelīdzēja.
Jaunākās vēstures notikumi rada iespaidu, ka alianses standarti Ukrainas BS ir bezjēdzīgi. No otras puses, Ukrainas armija ASV rokās kļūst par lētu instrumentu, ko karā ar Krieviju nav žēl pazaudēt.
Gruzijas pieredze
Kijevas režīms ļoti vēlas atkārtot Donbasā avantūru, ko gruzīni organizēja 2008. gada augustā. Gruziju karam gatavoja vairāk nekā 20 valstis, arī ASV, Turcija, Bulgārija, Čehija, Izraēla, Bosnija un Hercegovina, Serbija, Ukraina. Krievija nav aizmirsusi, kā Ukraina piegādāja Tbilisi 74 tankus T-72, desmitiem kājnieku mašīnu BMP-1 un bruņutransportieru BTR-70 – gruzīnu operācijai "Tīrs lauks"Dienvidosetijā, kā karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem piedalījās Ukrainas BS karavīri un zenītraķešu kompleksi. Ukraiņu "Buk" divizionu pārvietoja uz Gruziju pat no dežūras dislokācijas vietas.
NATO valstis iztērēja divus miljardus dolāru gruzīnu spēku pārapbruņošanai un apmācībām. Nodeva Tbilisi 175 tankus, 126 bruņumašīnas, 67 artilērijas iekārtas, četras lidmašīnas, 12 helikopterus un 8 peldlīdzekļus.
Vairāk nekā astoņi tūkstoši gruzīnu militāro speciālistu apmācīti ASV vai Turcijā, saņēmuši NATO instruktoru kursus dzimtenē. Četru gadu laikā pirms operācijas "Tīrs lauks" Tbilisi militārie izdevumi pieauga 30 reizes, sasniedzot 10% no IKP, AM budžets 2008. gadā sasniedza gandrīz 1 miljardu (pateicoties ārvalstu militāri tehniskajam atbalstam, kas tika sniegts teju vai bez atlīdzības). Cīņas iemaņas gruzīnu spēki ieguva Irākā.
Gruzijas un ASV militāri politiskās partnerības raksturs visā savā krāšņumā atklājās 2009. gada 8. augustā, kad gruzīnu vienības iebruka Dienvidosetijā un gatavojās ieiet Abhāzijā, lai "ieviestu konstitucionālu kārtību" un radītu NATO placdarmu Aizkaukāzā. Pie tam civiliedzīvotājus apšaudīja no tankiem un "Grad", nogalināja un ievainoja desmitiem Krievijas miernešu.
Krievija operatīvi reaģēja, un Gruzijas spēki panikā bēga no Chinvala līdz Tbilisi, pametot ieročus un tehniku. Proti, NATO lolojums muka no skaita ziņā līdzvērtīga pretinieka. Chinvala virzienā strādāja līdz trīs kājnieku brigādes, artilērijas brigāde, atsevišķā tanku brigāde un trīs prettanku brigādes no Gruzijas BS.
Bezjēdzīgi izrādījās taktiskie paņēmieni, ko alianse izstrādāja Gruzijas vajadzībām un visa karadarbības koncepcija kalnu rajonos. Pie Poti ostas gūstā nonāca ASV speciālo uzdevumu vienība, kas strādāja Gruzijas un NATO interesēs.
Ar mērķi piespiest ievērot mieru un sāk demilitarizāciju Krievijas karavīri nogremdēja visus Gruzijas Robežsardzes departamenta krasta apsardzes dienesta kuģus. Gruzijas-Abhāzijas konflikta zonā tika atbruņots Gruzijas grupējums Kodoras aizā.
Vai tiešām Kijevas režīmam gribas sarīkot "zobendeju uz grābekļiem", pārkāpjot visus vēsturiskās attīstības un labu kaimiņattiecību likumus?
Sarkanās līnijas
ASV un NATO mērķis – ar Krievijai naidīgā Kijevas režīma palīdzību sakurināt bezgalīgu militāro konfliktu pie Krievijas robežām. Ukrainas konflikts konceptuāli ir līdzvērtīgs Karību krīzei". ASV un NATO ir pienākušas pārāk tuvu. Maskava neļauj "partneriem"pārvērst Ukrainu par gigantisku kara bāzi, kas apdraudēs Krievijas nacionālo drošību.
Krievijas likmes šajā konfliktā ir ļoti augstas. Maskava ir gatava apņēmīgiem soļiem. Pēc Krievijas operācijas ar mērķi piespiest saglabāt mieru Kijevas režīms, tēlaini sakot, kļūs par "kotleti Kijevas gaumē". Ar adekvātāku valdību Ukraina atgriezīsies uz patstāvīgas attīstības un mierīgu reformu ceļa, necentīsies iespiesties tur, kur to nevēlas redzēt (NATO). Šajā koordinātu sistēmā Putina un Baidena pārrunas noteikti neko nemainīs.
Dīvaini šķiet tas, ka "partneri" ir tik kurli pret militārā ziņā neievainojamās Krievijas (tāda ir arī jebkura cita kodolvalsts) viedokli. Iepriekš Krievijas prezidents stratēģiju Ukrainas virzienā definēja īsi un saturīgi: "Jau vairākkārt esam teikuši, brīdinājuši, ka būsim spiesti – tieši tā, būsim spiesti – veikt adekvātus atbildes pasākumus ar mērķi nodrošināt mūsu drošību."
Jau 2006. gadā diskusijā par Ukrainas iestāšanos NATO Vladimirs Putins norādīja, ka viņš to nepieļaus. Krievijas rīcībā ir plašs konvencionālā bruņojuma (sākumam) spektrs. Rietumi nevarēs ignorēt Krievijas novilkto "sarkano līniju", kas ved cauri Kijevai. Ja NATO uzskata par iespējamu stiprināt savas aizsardzības avangarda līniju Irāka un Lībijā, Krievijai ir tādas pašas tiesības Gruzijā un Ukrainā.
ASV Sauszemes spēku asociācijas (AUSA) konferencē 2015. gadā izskanēja tāda informācija: "Triju minūšu laikā... Krievijas bruņoto spēku trieciena rezultātā, pielietojot šāviņus triecienam no augšas kombinācijā ar termobāriskajiem lādiņiem, tika likvidēti divi mehanizētie bataljoni."
Lai nu būtu, kā būdams, gudrie gūst mācību no svešām kļūdām. Bet Krievija neļaus "partneriem" pārvērst pēcpadomju telpu par pseidoneatkarīgu valstu grupas naida un pašiznīcināšanās teritoriju.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko