Pentagona un NATO provokatīvie kopīgie manevri kopā ar Ukrainas (Gruzijas, Moldovas) bruņotajiem spēkiem Melnās jūras reģionā demonstrē nevis spēku, bet gan vājību, virkni vājo vietu loģistikā, taktikā un stratēģijā, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Raķešu eskadras kuģa "USS Arleigh Burke" un citu ASV JKS kuģu sardze Melnajā jūrā vien imitē Vašingtonas militāro spēku un ģeopolitisko ietekmi Krievijas suverēnajā politikā. Izskatās smieklīgi: ASV un satelītvalstu koalīcija, ko nesen uzveica talibi Afganistānā, tagad mēģina "no spēka pozīcijas" uzspiest savus noteikumus kodollielvalstij Krievijai. Starp citu, Melnās jūras flotes raķešu kuteris "Shuya" mācību gaitā 26. novembrī jau "piešaudījās" eskadras kuģim.
Maskava vēlas savstarpēji izdevīgu sadarbību, godīgu konkurenci un tirdzniecību ar "partneriem". Taču viņi no savas puses aizvien neprātīgāk tiecas apspiest "pretinieku" ar militāro spēku – karot un slepkavot. Ar jebkādu izdomātu ieganstu. Noteiktās situācijās Krievija ir spiesta stingri reaģēt uz Rietumu provokācijām.ASV un NATO aktivitāte Melnajā jūrā, pie Krievijas robežām palielina plaša bruņota konflikta risku Eiropas un Ziemeļamerikas teritorijā.
Saskaņā ar ASV Jūras spēku 6. flotes datiem, 25. novembrī eskadras kuģis "USS Arleigh Burke" ķēries pie "patrulēšanas" Melnās jūras akvatorijā, lai "drošības un stabilitātes nodrošināšanai šajā vitāli svarīgajā starptautiskajā ūdens ceļā". Jāpiezīmē, ka šajā jūras ceļā nekādu Somālijas pirātu nav. ASV un NATO valstu militārā aktivitāte Melnās jūras reģionā un centieni ievilkt tajā Melnās jūras baseina valstis nav nekādi izprovocēta, taču apdraud stratēģisko stabilitāti, Krievijas reģionālo drošību. ASV JKS kuģu manevrus un vizītes Odesā un Batumi Krievijas AM uzskata par destabilizējošu faktoru. Amerikāņu galvenais mērķis, Krievijas ieskatā, ir pēcpadomju teritorijas (Ukrainas un Gruzijas) militāra apgūšana.
Krievijas Melnās jūras flotes un Dienvidu kara apgabala spēki un līdzekļi nepārtraukti kontrolē ASV kara kuģu pārvietošanos un pastāvīgi gatavi operatīvi reaģēt uz naidīgiem soļiem (Krievijas robežu pārkāpšanu).
"Arleigh Burke" jūrā seko kuģi un zemūdenes, no gaisa amerikāņus pieskata iznīcinātāju piloti, uz sauszemes potenciālo pretinieku modri pavada krasta radari.
Tātad kopīgie manevri ar partneriem un ārpusbloka sabiedrotajiem Melnās jūras reģionā, "kuģošanas brīvība" un "amerikāņu izcilība" caurām dienām un naktīm atrodas Krievijas raķešu kompleksu tēmēklī.
Brisele Kijevai nav sirdsdraugs
ASV kara kuģu periodiskie manevri Melnajā jūrā tiek uzskatīti par Vašingtonas politisko atbalstu režīmam Kijevā, neko vairāk. Taču ASV KLS neatzīst noteiktus jūras rajonus par Krievijai piederošiem un ar nodomu provocē konfliktsituācijas.
Pentagona manevri pie Krievijas krastiem neizbēgami nozīmē aktīvu pretdarbību ar aviācijas un flotes spēkiem – tas ir Krievijas drošības faktors, un līdz ar ASV JKS aktivitātes pieaugumu aug karadarbības risks.
Vienlaikus amerikāņu bīstamās ilūzijas par "ierobežotu" karu ar Krieviju Eiropā – ar NATO sabiedroto rokām – sabrūk kā kāršu namiņš. Pateicoties Vašingtonas un Kijevas agresīvajai dezinformācijai par Krievijas bruņoto spēku "ziemas iebrukumu" Ukrainā, Brisele ir sajutusi nāves auksto elpu un savlaicīgi norobežojusies no "Ukrainas frontes".
26. novembrī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka alianses ārlietu ministru tikšanās laikā Latvijā tiks izskatīta "Krievijas spēku koncentrācija pie Ukrainas robežām", taču kolektīvā aizsardzība (NATO Statūtu 5. pants) uz Ukrainu neattiecas, pat gadījumā, ja tai uzbruks cita valsts. Alianse "vispusīgi atbalsta" Kijevu, taču nekaros ar Maskavu tās labā.
Tātad Ukrainas hipotētiskajā cīņā ar "agresorvalsti" kuģis "USS Arleigh Burke" un citi ASV 6. flotes kuģi būs spiesti rīkoties bez Eiropas sabiedroto atbalsta. Vai turpināt politisko atbalstu, tieši tāpat kā situācijā ar Gruzijas agresiju 2008. gada augustā.
Amerikāņu pretraķešu līdzekļu iespējas iznīcināt Krievijas raķetes virs Ukrainas ir krietni vien pārspīlētas. Jau pirmais "Tomahawk" starts Melnajā jūrā var būt pēdējais jebkuram amerikāņu kuģim. Jebkurā gadījumā cīņa nebūs ilga. Reālas bruņotas konfrontācijas situācijā "sabiedroto mijiedarbība" saskarsies ar Krievijas daudzkārt dublēto un augsti tehnoloģisko triecienu.
Amerikāņi uzskata, ka ASV JKS "neaizskaramais" kara kuģis Krievijas robežu tuvumā spēj pats no sevis, ar savu klātieni iebiedēt Maskavu. Eskadras kuģis "USS Arleigh Burke" aprīkots ar informatīvo militāro vadības sistēmu, PRA sistēmas "Aegis" komponentiem, spēj nest vairāk nekā 60 lielā darbības rādiusa (līdz 1600 km) spārnotās raķetes "Tomahawk", daļu no tām – ar kodollādiņiem. Tam ir arī pretzemūdeņu raķetes ASROC un zenītraķetes "Standart".
Tomēr no 6. flotes atrautais "Arleigh Burke" gandrīz neko nenozīmē Melnās jūras operatīvajā telpā. Tādu mērķu likvidāciju Krievijas jūrnieki un lidotāji apguvuši līdz automātiskām darbībām. Jebkādi "Arleigh Burke"mēģinājumi pielietot raķešu bruņojumu var izraisīt Krievijas atbildes triecienu pret lēmumu pieņemšanas centriem ASV teritorijā.
Nekaitiniet "krievu lāci"
Krievijas Aizsardzības ministrija 29. novembrī atgādināja, kāda ir "partneru" stratēģiskā vājā vieta, - resors parādīja starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Yars" (darbības rādiuss – līdz 11 tūkstoši kilometru) ielādēšanu šahtā stratēģisko raķešu spēku pārapbruņošanās ietvaros.
Atgādināšu, ka trīspakāpju "Yars" aprīkota ar četriem individuālās notēmēšanas atdalāmiem blokiem, kuru jauda sasniedz 500 kilotonnas katrs. SRS bruņojumā ir vairāk nekā 150 šī kompleksa starta iekārtas – šahtas un mobilās iekārtas. Kopā – 600 kaujas bloki.
29. novembrī fregate "Admiral Gorshkov" kārtējo reizi sekmīgi palaida hiperskaņas raķeti "Cirkon", precīzi trāpīja mērķī jūrā vairāk nekā 400 km attālumā. Dienu iepriekš Krievijā sākās šo raķešu sērijveida ražošana.
Aizvadītajā nedēļā Melno jūru pameta eskadras kuģis "USS Porter". Tā ekipāža "patrulēšanas" laikā, domājams, krita panikā, kad netālu uz pāris minūtēm gaisā sastinga Krievijas kara helikopteris.
Rietumu novērotājus īpaši skumdina Ukrainas militārās celtniecības nabadzība. Nesen Ukrainas aizsardzības ministrs Aleksejs Rezņikovs iepriekš stāstīja, cik straujā tempā top jaunā jūras kara bāze Berdjanskā. Taču, spriežot pec CNN paziņojumiem, ārvalstu žurnālisti bāzē sapratuši, ka "priekšā vēl ļoti daudz darba, lai to pabeigtu", un laika "līdz karam" var nepietikt.
Ukrainas JKS nesen saņēma no Baltimoras divus lietotus "Island" patruļas kuterus. Drīz tie sāks "kaujas reisus" gar krastu (jo tie nav necik stabili).
Neskatoties uz vērā ņemamo politisko turbulenci Kijevā un baumas par valsts apvērsuma gatavošanu, ASV un Ukrainas BS gatavo tanku brigādi un gaisa desanta operāciju Donbasa tīrīšana, mācās "atsist krievu uzbrukumus no Piedņestras", apspiest "separātu dumpi" Odesas apgabalā. Amerikāņu un ukraiņu kareivīgie plāni nesola neko labu Eiropai.
Norvēģu medijs TV 2 Norge atzīmēja: "Krievija signalizē, ka savu politisko mērķu sasniegšanai ir gatava izmantot papildu militāros līdzekļus, kā arī ķerties pie piespiedu diplomātijas." Patiesībā Maskava tamlīdzīgus plānus pat neslēpj.
Izdevums "The Wall Street Journal" publicēja divus Baltā nama scenārijus Krievijas iebrukumam Ukrainā – "optimistisku" un "pesimistisku", taču jebkurā gadījumā Ukraina karos pati. Ja arī kāds palīdzēs, tas neko nemainīs. Maskavai nav iespēju atkāpties, un nekādi izdevumi nešķitīs par lieliem, lai piespiestu Ukrainu un Rietumus ievērot mieru – saskaņā ar Krievijas noteikumiem. Tomēr jāpatur prātā ASV un NATO spēku bēgšana no Kabulas, lai šī katastrofa neatkārtotos Kijevā.