"Mēs finansējām". ASV pastāstīja par Covid-19 izcelsmi

2019. gada decembrī Uhaņā izcēlās neparasta elpceļu infekcija, kas radīja nāvējošu pneimoniju. Slimība ātri izplatījās visā pasaulē. Drīz vien patogēna genoms tika atšifrēts. Noskaidrojās, ka tas ir betakoronavīruss. Ar tādiem patogēniem strādāja Ķīnas zinātņu akadēmijas Virusoloģijas institūts Uhaņā. Protams, radās aizdomas par noplūdi.

2020. gada pavasarī PVO izveidoja komisiju jaunās infekcijas izcelsmes izpētīšanai. Eksperti no desmit valstīm apmeklēja Virusoloģijas institūtu Uhaņā, tirgu, ar ko saistīja uzliesmojumu, paņēma paraugus, izskatīja dokumentus, bet laboratorijā neatrada Covid-19 izraisītāja pēdas. "Nav nekādu pazīmju, ka kāds būtu strādājis ar šo vīrusu pagātnē un būtu notikusi noplūde," pastāstīja komisijas loceklis doktors Pīters Bens Embareks.

ASV prezidents Baidens uzdeva šo lietu izlūkdienestam. Augusta beigās viņam nodeva atskaiti. Sabiedrībai paziņoja, ka abas versijas – par noplūdi un vīrusa dabisku izcelsmi izskatās patiesas, taču trūkst datu. Vienīgais, par ko pārliecinājās slepenie dienesti, - Ķīna nav izstrādājusi Covid-19 patogēnu kā bioloģisku ieroci. Baidens paziņoja, ka izmeklēšanu turpinās.

ASV ir smagi cietušas pandēmijā. Slimība aiznesusi jau 743 tūkstošus dzīvību, sāpīgi skārusi ekonomiku. Likteņa ironija: pie koronavīrusa Uhaņā strādāja arī par amerikāņu nodokļu maksātāju naudu.

2012. gadā divas zinātnieku grupas no dažādām valstīm, arī ASV, neatkarīgi viena no otras, ģenētiski modificēja putnu grupas vīrusu H5N1. Tas ir bīstams cilvēkam, taču ar to inficēties var vienīgi no ūdensputniem – starp cilvēkiem tas neizplatās. Mēģinot saprast, kāpēc tā un vai vīruss var kļūt virulentāks, zinātnieki ievietoja nelielu iecirkni virspusējās olbaltumvielas hemagglutinīna gēnā, ar kura palīdzību infekcija iespiežas zīdītāja šūnās, ievadīja vīrusu seskam, ļāva tam evolucionēt un galu galā saņēma grauzējiem lipīgu vīrusu.

Zinātnē tādus eksperimentus dēvē par "gain-of-function research" — jaunu funkciju radīšana. Pastāv lielas šaubas par to ētiku. No vienas puses, tie palīdz izstrādāt jaunus pretvīrusu preparātus, vakcīnas, vadīt bīstamas epidēmijas, no otras puses, pastāv zināms risks.

2014. gadā pēc vairākiem incidentiem ASV tika aizliegti gain-of-function research ar gripu un koronavīrusiem. Vienlaikus Nacionālie veselības institūti (NIH) ir lielākā organizācija valstī, faktiski, Veselības ministrija – izsniedza grantus EcoHealth Alliance Virusoloģijas institūta finansēšanai Uhaņā.

EcoHealth ir nevalstiska NKO, fonda mantiniece, ko 70. gados radīja britu naturālists Džeralds Darels savvaļas dabas saglabāšanai. Tagad starp projektiem ir cilvēkam potenciāli bīstamu infekciju meklēšana un epidēmiju novēršana. EcoHealth vada britu eksperts zoonozo infekciju jautājumos Pīters Dašaks. Neskatoties uz nepārprotamo interešu konfliktu, viņš bija vienīgais ASV pārstāvis iepriekšminētajā PVO komisijā. EcoHealth izsniedza grantus 600 tūkstošu dolāru apmērā laboratorijai, ko vadīja virusoloģe Ši Čženli – batwoman (sieviete-sikspārnis). Viņa izpelnījusies slavu ar to, ka atrada SARS-CoV līdzīga vīrusa dabisko rezervuāru, atipiskās pneimonijas ierosinātāju. Šīs slimības uzliesmojums Ķīnā reģistrēts 2000. gadu sākumā. Tie bija sikspārņi Juņanas provincē.

Sikspārņi ir vairāku bīstamu infekciju, piemēram, Ebolas, Mārburga, Nipas, Hendra avotis, to populācijā cirkulē arī cilvēkiem bīstamie koronavīrusi, ieskaitot SARS.

SARS līdzīgie vīrusi pieķeras pie zīdītāju šūnām ar dzeloņa proteīna palīdzību, identificē tajās īpašus receptorus ACE2, piekrāpj tos un iespiežas šūnā.

Lielākā daļa sikspārņu vīrusu to nespēj, tāpēc nav bīstami cilvēkiem.

Rodas jautājums, kā radušās mutācijas dzeloņa proteīnā. Viena no hipotēzēm liecina, ka vīruss vispirms evolucionē starpposma pārnēsātājos, piemēram, pangolīnos. Teiksim, koronavīruss, kas radīja MERS sporādiskos uzliesmojumus Tuvajos Austrumos, mīt kamieļos. Starp citu, tā priekštecis savvaļā nav atrasts.

2015. gadā žurnāls "Nature" publicēja rakstu, ko sagatavoja zinātnieku kolektīvs ar Ši Čženli un amerikāņu pētnieku Ralfu Bariku (Ziemeļkarolīninas universitāte) priekšgalā. Tajā bija apkopoti ar sikspārņu koronavīrusiem veikto eksperimentu rezultāti. SARS-CoV ievietoja cita koronavīrusa virspusējo dzeloņa proteīnu. Himēra inficēja cilvēka un humanizētu peļu – speciāli radītu ĢMO dzīvnieku ar cilvēka receptoru ACE2 uz šūnu membrānas – šūnas. Pie tam ar himēras vīrusu inficētie grauzēji slimoja smagāk.

2017. gadā Ši Čženli laida klajā darbu sadarbībā ar Dašaku. Šoreiz viņi ģenētiski ievietoja dzeloņa proteīnu no astoņiem sikspārņu koronavīrusiem savvaļas koronavīrusā WIV1. jaunie aģenti inficēja mērkaķu un cilvēka nieru šūnu līnijas HeLa, kā vārtus izmantojot receptoru ACE2.

Šī publikācija raisīja kaismīgas diskusijas ASV Kongresā šī gada maijā. Senators Rends Pols uzstāja, ka tie ir gain-of-function research, tātad ASV finansējušas aizliegtus pētījumus. Valsts galvenais epidemiologs Entonijs Fauči to noliedza.

Situācija noskaidrojās tikai nesen, kad Senāts saņēma vēstuli no NIH. Tā plaši izplatījās tīmeklī. "Publicētie genoma dati liecina, ka sikspārņu koronavīrusi, ko ar NIH un EcoHealth grantiem pētīja Virusoloģijas institūtā Uhaņā, nav kļuvuši un nevarēja kļūt par SARS-CoV-2," tajā teikts. Izrādījās, ka EcoHealth nav pilnībā atskaitījusies par grantu izmantošanu.

Jāpiebilst, ka ES arī sponsorēja Ķīnas Virusoloģijas institūtu ar programmas "Horizonts 2020" starpniecību. Taču radās aizkavēšanās ar atskaitēm, un ES pārtrauca finansējumu.

Patlaban zinātnieki dod priekšroku hipotēzei par vīrusa dabisku pāreju no sikspārņiem pie cilvēka, iespējams, ar starpposma saimnieka starpniecību. Tas jau vairākkārt noticis pagātnē. Pietiek atsaukt atmiņā HIV, putnu grupas, Zika, Ebolas, SARS un MERS epidēmijas. Dažkārt neizdodas atrast tiešos senčus dabiskajā rezervuārā, tomēr vienmēr atrodami tuvākie radnieciskie vīrusi starp savvaļas tipiem.

Galvenais arguments pret noplūdes versiju – pārāk liela atšķirība starp SARS-CoV-2 genomiem un vīrusiem, ar ko eksperimentēja Uhaņā. Vienīgo paveidu, kas spēja inficēt cilvēku, atrada sikspārņu organismā Juņanas alās – tas ir SARS līdzīgs vīruss RaTG13. To genoms ir līdzīgs par 96%. Nesen zinātnieki no Pastēra institūta atrada par 96,8% līdzīgu koronavīrusu Laosas ziemeļos.

SARS-CoV-2 un SARS-CoV genoms sakrīt par 75%. Iecirknī, kurā šifrēta informācija par dzeloņa proteīnu, fiksēta svarīga atšķirība. SARS-CoV-2 ir kopa no četriem nukleotīdiem, kas ļauj piesaistīt papildu fermentu (furīna proteāzi) dzeloņa proteīna sašķelšanai divās daļās (S1 un S2), saķeroties ar receptoru ACE2, lai vieglāk iespiestos caur šūnas membrānu.

Furīna kopa piesaistīja zinātnieku uzmanību. Tādas nav nevienam radniecīgajam koronavīrusam. Nav saprotams, kā un kur to saņēmis SARS-CoV-2. Ģenētiķiem šī konsekvence ir pazīstama, lai arī mazliet citādā izskatā. Tas ir vēl viens arguments pret mutanta noplūdi no laboratorijas – nav darbu, kuros zinātnieki būtu izstrādājuši furīna kopu, tādu kā SARS-CoV-2. Tamlīdzīgus eksperimentus plānoja arī "EcoHealth". 2018. gadā organizācija iesniedza pieteikumu granta saņemšanai DARPA – ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu projektu pārvaldē, taču bez panākumiem. Dokuments noplūda medijos, pateicoties grupai DRASTIC – tā apvieno pētniekus, kas izmeklē laboratorijas noplūdes versiju.

DRASTIC idejiskais iedvesmotājs ir Kanādā dzīvojošais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Jurijs Deigins. Entuziasti meklē dokumentus par eksperimentiem Ši Čženli laboratorijā. Pērnā gada rudenī Deigins kopā ar mikrobioloģi Rozanu Segreto (Austrija) publicēja rakstu, kurā pamatoja savu hipotēzi. "Vīrusa SARS-CoV-2 mākslīga izcelsme – tā nav tikai nosodāma sazvērestības teorija, zinātniekiem jāizskata visi iespējamie iemesli," secināja autori.

Dabiskās pārejas piekritēji uzskata uzliesmojumu Uhaņā par traģisku sakritību. "Ja epidēmija būtu sākusies nevis Uhaņā, bet, teiksim, Pekinā, līdzās būtu atrasta aizdomīga laboratorija," konstatēja biologs Aleksandrs Pančins no KZA Informācijas nodošanas problēmu institūta. Nesen kopā ar ģenētiķi Aleksandru Tiškovski no Hārvardas un MVU viņš kritiski izvērtēja noplūdes versiju. Tai trūkst skaidra scenārija, kura apstākļos noplūde būtu iespējama, un argumentu, kas pārspētu hipotēzi par dabisko evolūciju, uzskata zinātnieki.

Pagaidām SARS-CoV-2 izcelsme ir noslēpumā tīta. Priekšteča meklējumi savvaļā var ilgt ne vienu vien gadu un noslēgties ar neveiksmi. Piemēram, SARS-CoV tuvāko brāli meklēja 14 gadus, bet Ebola drudža uzliesmojuma avots 2014. gadā nav atrasts vēl aizvien.