Valdībā valda histērija. Covid-19 izplatība aug, veselības aprūpes sistēma var neizturēt.
Pēc vakcīnas – rokudzelžos
Histērisko atmosfēru vislabāk ataino tieslietu ministra Jāņa Bordāna izteikumus Koalīcijas padomes sēdē. Viņš konstatēja, ka ar vakcinākcijas popularizāciju vajadzētu nodarboties nevis politiķiem, bet gan ļaudīm formastērpos – karavīriem.
Politiķa ieskatā, esot jāstaigā no vienām durvīm pie otrām, piedāvājot vakcinēties un pēc vakcīnas saņemšanas maksāt naudu.
Katra replika ir savdabīgs šedevrs. Kā karavīri reklamēs vakcināciju? Konvojēs cilvēkus uz vakcinācijas punktiem rokudzelžos vai liks pie galvas pistoli? Un to piedāvā ministrs, kas atbild par likumības ievērošanu valstī.
Par staigāšanu pa dzīvokļiem ar naudu aploksnēs – nu, tas jau ir īsts jautro un atjautīgo klubs, tēma parodijām. Atgādina slektantus. "Labdien! Mēs nākam pie jums ar labām ziņām. Vai esat kaut ko dzirdējuši par dievu Vakcīnu? Nē? Tūlīt mēs jums pastāstīsim."
Aizmirstas aritmētikas nodarbības
Abas pirmās idejas ir, tā sakot, ministra Bordāna fantāzijas lidojums, bet ierosinājums neattiecināt uz vakcinētajiem ierobežojumus tiek īstenots jau tagad.
Te slēpjas pati problēmas sakne. Latvijas iedzīvotājus, kuri saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu, reti pārbauda, testus veic tikai izņēmuma gadījumos, jo regulāra testēšana būtu "ierobežojums".
Bet slimību taču atklāj ar testu. Un pārsvarā testē nevakcinētos. Galu galā iznāk, ka faktiski nevienam nav zināms, kāda ir vakcinēto daļa starp Covid-19 pacientiem.
Tajā pašā Koalīcijas padomes sēdē veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka inficēšanās risks nevakcinēto vidū ir 3,4 reizes augstāks nekā starp vakcinētajiem. No kurienes viņš smēlies datus? Nav zināms. Pat Slimību profilakses un kontroles centra vietnē dati ir mazāki – 2,9.
Taču, acīmredzot, ministrs nelasa viņa kontrolētā resora vietni. Kur nu vēl aritmētikas mācību grāmatu. Citādi viņš zinātu, ka proporciju aprēķināt nav iespējams, ja nav zināms galvenais parametrs.
Nav zināms, kāda ir vakcinēto daļa starp testētajiem, tāpēc nevar aprēķināt arī viņu daļu starp saslimušajiem. Padomju laika 9. klases līmeņa uzdevums.
Starp citu, arī Pasaules veselības organizācijas instrukcijā, kas veltīta vakcīnu efektivitātes kritērijiem, prakse, kuras ietvaros vakcinētos testē daudz retāk, nosaukta par "diagnostisku kļūdu".
Pārcilvēka dzimšana
Valdošajiem ļoti gribētos tagadējo saslimstības pieaugumu nosaukt par "nevakcinēto pandēmiju". Taču pat oficiālā statistika liecina par pretējo. Tāpēc sākas histērija. Šķiet, ministri jau paši gatavi skraidīt un špricēt visus no vietas.
Histērija pielīp arī sabiedrībai. Pa sociālajiem tīkliem klīst absolūti nehumānas, pat fašistiskas idejas: nevakcinēto nāve nesīs labumu visai sistēmai. Tipisks piemērs – Vidzemes universitātes koledžas pasniedzējas Ineses Vaivares publikācija Twitter, kurā viņa pauda cerību, ka nevakcinētie ātri nomirs slimnīcās.
Tajā pašā kategorijā jāiekļauj parakstu vākšana platformā Мanabalss.lv par to, ka nevakcinētajiem vajadzētu ārstēties no koronavīrusa uz sava rēķina. Atradušies vairāk nekā 10 tūkstoši pārcilvēku, kuri lemj, kam dzīvot, kam – mirt.
Viņiem iegalvots, ka vakcinētie nav infekcijas pārnēsātāji, visas nelaimes rada nevakcinētie, lai arī PVO 14. jūlijā paziņoja: "Vajadzīgs lielāks datu apjoms, lai precīzi noteiktu, kādā mērā vakcīnas aizsargā no inficēšanās un infekcijas nodošanas."
Trūkst datu, tātad zinātnieki vēl nav izšķīruši jautājumu. Bet svarīgi politiskie lēmumi birst kā no pārpilnības raga.
Ja es būtu ministrs
Padomju laikā "Ļiteraturnaja gazeta" publicēja tādu rubriku: "Ja es būtu direktora vietā". Ja es pēkšņi kļūtu par veselības ministru, vispirms es spertu dažus nopietnus soļus.
Pirmkārt, organizētu vakcinēto iedzīvotāju masveida testēšanu. Vajag beidzot noskaidrot, vai vakcīna ietekmē saslimstību. Ja noskaidrosies, ka saslimušo daļa starp vakcinētajiem ir tāda pati, kā starp nevakcinētajiem, maigi sakot, jāmaina vakcinācijas stratēģija.
Otrkārt, es vērīgi izpētītu protokolu, kas regulē Covid-19 pacientu hospitalizāciju. Vai tur nav ieteikumu ārstiem izturēties pret vakcinētajiem kā pret "prognostiski labvēlīgiem"?
Ja tāda rekomendācija ir, skaidrs, kāpēc slimnīcas ir pārslogotas ar nevakcinētiem cilvēkiem. Viņus uzskata par "prognostiski nelabvēlīgiem" un ved uz slimnīcu. Bet vakcinētie ar klīdzīgiem simptomiem ārstējas mājās.
Iespējams, kad būs tāda skaidrība, izdosies atslogot slimnīcas? Es nezinu, vai pastāv tāda pieeja pacientiem atbilstoši vakcinācijas statusam, taču tas noteikti jāpārbauda.
Treškārt, es painteresētos, cik pasaules tirgū maksā efektīvi preparāti pret Covid-19? Piemēram, tie, ko saviem pavalstniekiem iepirka arābu šeihi.
Es saprotu, kāda ir finansiālā starpība. Domāju, tādas zāles ir ļoti dārgas. Taču skopais maksā divreiz. Iespējams, izrādīsies lētāk ārstēt ar dārgiem preparātiem tikai saslimušos nekā špricēt vakcīnas visiem pēc kārtas?