RĪGA, 21. augusts - Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Skola, kurā varasiestādes cer izmitināt bēgļus, atrodas netālu no Krievijas robežas, Ludzas novadā. Vietā, kur pārsvarā dzīvo krievvalodīgie.
Varasiestādes nevēlas ierīkot nometni netālu no Baltkrievijas robežas, no kurienes nāk migrantu plūsma – iedzīvotāji jau ir gana iebiedēti. Vietējie stāsta, ka regulāri novēro nelegāļu grupas pierobežas rajonos. Migranti ielien lauku mājās, zog produktus. Cilvēki baidās pat sēņot.
Nelegāļu izmitināšana šajā apvidū nozīmē, ka Daugavpils apvidū sāksies protesti. Tāpēc izraudzīts izmirstošais Ezersalas ciems Ludzas novadā, kur pārsvarā vairs dzīvo vienīgi pensionāri. Viņi nav gatavi protestēt.
Cik zināms, lēmums tiks pieņemts tuvākajā laikā – skolu jau apskatījusi liela komisija no Rīgas kopā ar Robežsardzes, Valsts policijas un Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvjiem. Pamatskolas un internāta stāvoklis komisiju apmierināja.
Tik un tā vajadzēs izmitināt
Pēc situācijas saasināšanās pierobežas rajonos valstī ieviests ārkārtējas situācijas režīms, tātad robežsargus var atbalstīt Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija. Pēc robežas nelegālas šķērsošanas fakta konstatācijas robežsargiem ir tiesības atgriezt pārkāpēju valstī, no kuras viņš ieradies. Šim nolūkam ļauts lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus.
Nelegāļu plūsmu izdevies apturēt. Robežsargi ziņo, ka pēc ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas nelegāļus izdodas atvairīt. Tomēr Eiropas Padomes komisārs cilvēktiesību jautājumos, kā arī ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs un citkas starptautiskās organizācijas ceļ trauksmi un pārmet Latvijai iespējamus cilvēktiesību un starptautisko saistību pārkāpumus.
Valdība bija spiesta steigšus meklēt iespējas bēgļu izmitināšanai, jo patvēruma meklētāju centrs Muceniekos jau pārpildīts. Līdz ārkārtējās situācijas režīma ieviešanai Latvijā paspējuši nokļūt apmēram 400 nelegāļi.
Vispirms rika pārrunāta iespēja iekārtot telšu nometni kā Lietuvā, bet vēlāk kļuva zināms, ka bēgļus varētu izmitināt kādā skolā.
Ar mums neviens nerēķinās
Sputnik Latvija korespondenti sameklēja iespējamo bēgļu nometni – tā ir Ezersalas speciālā internātskola, kurā vairāk nekā septiņdesmit gadus tika audzināti bērni ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem.
Tā slēgta apmēram pirms gada, un kopš tā laika bijusī muižas ēka un 1963. gadā būvētie jaunie korpusi nav izmantoti, bet vietējā pašvaldība izsludināja kompleksa izsoli.
Tomēr Dieva aizmirstajā, depresīvajā reģionā nebija nemaz tik vienkārši sameklēt pircēju ēkām vairāku simtu kvadrātmetru platībā. Tāpēc vietējā pašvaldība ar prieku uzņēma ierosinājumu pārtraukt ēku izsoli un nodot tās IeM ziņā.
Tikai vietējie iedzīvotāji nepriecājas. Mums izdevās aprunāties ar dažiem Ezersalas iedzīvotājiem. Viņus šokējis valdības lēmums, un cilvēki to uzskata jau par izšķirtu lietu.
"Mūsu te maz palicis. Bija kādi 300 cilvēki, tagad ne simta nebūs. Ko es varu teikt – ja valdībai prāta nav, tad arī man nekas nav sakāms. No mums te nekas nav atkarīgs. Ja grib uztaisīt bēgļu nometni, uztaisīs. Ja tā būtu Krievija vai Lietuva, iedzīvotāji ķertu, kas pie rokas gadās, ar cirvi vai bisi ietu sargāt savu zemi, bet ko mēs varam? Mūsējie neko nespēj," Valdis tikai noplātīja rokas.
Ezersalā viņš nodzīvojis gandrīz visu mūžu – vairāk nekā piecdesmit gadus, tagad bezdarbnieks, tāpat kā lielākā daļa vietējo iedzīvotāju. Viņa māja atrodas simt metrus no iespējamās bēgļu nometnes.
"Esmu 45 gadus nostrādājusi tajā skolā – biju audzinātāja, pēc tam latviešu valodas skolotāja, pēdējos desmit gadus – direktora vietniece. Aizgāju pensijā, tagad internātu slēdza. Žēl, tomēr tas notika dabisku iemeslu dēļ. Kad sāku, mums bija 250 audzēkņi, bet pirms pieciem gadiem – tikai 15. Skolu izsolīja par 170 tūkstošiem eiro, samazināja līdz 120 tūkstošiem, pēc tam – līdz 96 tūkstošiem, bet kam viņa vajadzīga? Lai arī tikai nesen kapitāli izremontēja," nopūtās Elza.
Viņa arī nesaprot, kāpēc valdība neko neziņo vietējiem. "Baidās? Bet mums taču jāzina, kas mūs gaida," viņa uztraucās.
"Vai ievērojāt, kāds ceļš ved uz internātu? Ideāls asfakts, tik tikko uzklāja, bet pirms tam 30 gadus neko nevarēja panākt – pa dangām braukāja. Vai domājat – sakritība? Bet es tā nedomāju. Jā, ceļš noteikti bija plānos, bet vai tā ir sakritība, ka tikai pirms nedēļas visu pie skolas noklāja? Vai arī pie bēgļu nometnes, ne skolas?" taujāja Aivars.
Neglītais pīlēns, skelets un Livonijas pils
Internātskolas ēka patiešām ir ideālā stāvoklī. Rodas iespaids, ka bērni vienkārši devušies brīvdienās. Durvis ir ciet, bet aiz logiem – ideāla kārtība: virtuvē – tehnika un trauki, gaiteņos – informatīvi plakāti, kabinetos – stendi par Latvijas vēsturi un dažādām zinātnēm.
Uz palodzēm – mācību grāmatas, pat "Neglītais pīlēns" krievu valodā. Īsta ārpusklases literatūra nelegāļiem. Viņiem vēl ilgu laiku nāksies justies svešiem Eiropā.
Vienā brīdī šķira, ka par bēgļiem skolā tomēr nepriecājas – logā parādījās skelets. Lietuvieši piedevām vēl izkāra plakātus "Nelegāļiem – nē!"
Tomēr te nebija ne mājiena par kaut ko tamlīdzīgu. Acīmredzot, tas bija dabas zinātņu kabinets. Arī noderēs kā mācību līdzeklis – bēgļi taču ierodas kopā ar bērniem. Starptautiskās organizācijas drīz vairs neļaus dzīt atpakaļ uz Baltkrieviju sīriešus, afgāņus, afrikāņus un citus patvēruma meklētājus. Agri vai vēu bēgļus vajadzēs uzņemt. Šī internātskola, protams, ir ideāli piemērota. Protams, ja vien absolūti ignorēt vietējo iedzīvotāju domas.