Krievijas un Ķīnas kopīgo militāro manevru ilggadējā prakse tagad pārgājusi stratēģiskā plaknē. Iesaistīti aptuveni 13 tūkstoši karavīru un gandrīz 500 militārās tehnikas vienības. 9.-13. augustā abu valstu operatīvi stratēģiskajās mācībās "Cintunsa" poligonā Ninsjas Hueju autonomajā reģionā. Krieviju pārstāv operatīvi taktiskās aviācijas vienība, motorizēto strēlnieku vienība no Aizbaikāla novada, un štābs. Ķīna mācībās iesaistījusi Gaisa kara spēkus un sauszemes spēkus, stāsa militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Manevru "Rietumi/Mijiedarbība 2021" sākumā Krievijas karavīri kopā ar ķīniešu instruktoriem organizēja šaušanas mācības no Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas (ĶTAA) riteņu tanku un bruņoto trieciena mašīnu štata bruņojuma. "Cintunsa" poligonā Krievijas motorizēto strēlnieku vienības ģenerālleitnanta Mihaila Nosuļeva vadībā trāpīja lielākajā daļā mērķu, kas imitēja nosacītā pretinieka artilērijas kompleksus un bruņotus objektus.
Krievijas vienības piedalījās arī kopīgā desantā no helikoptera. Treniņu gaitā karavīri tika izsēdināti nepazīstamā rajonā, devās pārgājienā un izpildīja nospraustos uzdevumus, pielietojot mūsdienīgus novērošanas un izlūkošanas līdzekļus, rokas ložmetējus, snaipera šautenes un automātus AK-12.
Aviācijas eskadriļa – abu valstu daudzfunkcionālie iznīcinātāji izdarīja triecienus pa virszemes mērķiem ar šķembu fugasa bumbām un izspēlēja savlaicīgu izvairīšanos no nosacītā pretinieka PGA līdzekļiem. Pie tam Krievijas iznīcinātāju Su-30SM un Ķīnas iznīcinātāju Dzaņ-11 un Dzaņ-7 piloti sekmīgi sadarbojas visā uzdevumu diapazonā.
Intereses un mērķi sakrīt
Mācību "Rietumi/Mijiedarbība 2021" scenārijs nav vērsts pret kādu trešo valsti. Tomēr poligona un spēku, kā arī mijiedarbības stratēģijas izvēle ir daudznozīmīgs hieroglifs, kas ķīniešu valodā nozīmē "kara māksla". Un tā nav nejaušība.
KF un ĶTR spēku kopīgā grupējuma iespējas "Cintunsa" poligonā ļauj (hipotētiski) "projicēt spēku" gan rietumu, gan austrumu virzienā.
Krievijas un Ķīnas iznīcinātāju dislokācijas aerodroms atrodas vienlīdz tālu no Kabulas un Tokijas – apmēram 3000 km, un šis rādītājs sakrīt ar Su-30SM darbības attālumu bez degvielas uzpildes gaisā.
Vienlaikus saglabājas intriga: orbitālie satelīti nespēs "saskatīt" visus taktiskos paņēmienus, domājamā pretinieka izlūkošanas aviācija nespēj netraucēti pildīt savu misiju attālā reģionā Ķīnas ziemeļrietumos.
Krievija pārvietoja uz mācībām Ķīnā vairākus 4++ paaudzes iznīcinātājus Su-30SM, un tas liecina par gatavību sākt abu valstu bruņoto spēku visu veidu militāro integrāciju.
Jau vairākas reizes notikušas kopīgas jūras spēku un sauszemes mācības. Agrāk apvienotās eskadriļas lidoja tikai virs jūras, patruļās.
Daudzfunkcionālās trieciena aviācijas kopīga pieleitošana sadarbībā ar sauszemes spēkiem ir jaunums Krievijas un Ķīnas manevros, adekvāta atbilde uz ASV un NATO militārajām provokācijām Melnās jūras un Austrumķīnas reģionos.
Daudzfunkcionālajam iznīcinātājam Su-30SM ir dzinēji ar vadāmu vilkmes vektoru un priekšējo horizontālo spārnu. Tā RLS ar fāzēto antenas režģi ļauj fiksēt pretinieka lidmašīnas 140 km attālumā, vienlaikus pavadīt vairāk nekā 15 gaisa mērķus, izvēlēties prioritāros un apšaudīt četrus no tiem līdz 100 km attālumā.
Iznīcinātājs paredzēts pārsvara iegūšanai gaisā, mērķu likvidēšanai uz zemes, jūrā un gaisā, uzbrukumiem pretinieka aerodromiem lielā dziļumā ar precīzām "gaiss-virsma" kategorijas dažādu tipu raķetēm ar darbības rādiusu līdz 285 km.
Ķīnas iznīcinātājs Dzaņ-11 (J-11D) tiek uzskatīts par Krievijas Su-35S ekvivalentu uz Su-27 konstruktīvās bāzes. Spēj pacelt gaisā līdz 15 tonnas smagu arsenālu, tā darbības rādiuss nepiekāpjas Su-30SM priekšā.
Sastopoties ar kopīgiem draudiem reģionālā līmenī (karš Afganistānā) un globālā mērogā (Krievija un Ķīna ir pasludinātas par ASV un NATO galvenajiem militārajiem pretiniekiem līdz 2030. gadam), bruņoto spēku, piemēram, trieciena aviācijas tehnoloģiskā un stratēģiskā integrācija ir iespējama, ticama un nepieciešama. Sarežģītā mehānisma "regulēšanu" mēs tagad novērojam poligonā Ķīnā.
Ēnā nepaliek arī sinhronās mācības Harb-Maidona poligonā 20 km attālumā no Afganistānas robežas, kur vairāk nekā 10 lidmašīnas un helikopteri no KF Centrālā kara apgabala atbalsta Krievijas, Tadžikistānas un Uzbekistānas sauszemes spēku kopīgo operāciju. Lidotāji ar raķešu un bumbu triecieniem likvidē nosacītā pretinieka nomaskētās bāzes, kopīgais grupējums gatavojas atvairīt draudus no dienvidiem. Šeit atkārtojas "Rietumi/Mijiedarbība 2021" stratēģija un taktika, tikai ar Centralāzijas akckentu.
Nesen noslēdzās līdzīgas Krievijas un Uzbekistānas mācības "Dienvidi 2021" Termeza poligonā. To ietvaros Krievijas tālie bumbvedēji Tu-22M3 nosacīti likvidēja pretinieku uz Afganistānas robežas.
"Taliban"* un ASV pozīcijas
Kopīgās mācības Centrālāzijā un Ķīnā ir nozīmīgas – to apstiprina ziņas par karadarbībām Afganistānā. Robežu un transporta maģistrāļu kontroles stratēģiju talibi nomainījuši pret administratīvo centru ieņemšanu.
Nedēļas nogalē viņi ieņēma Kondozas, Sarepolas, Džouzdžānas un Nīmrūzas provinču galvaspilsētas. Tas apdraud Centrālāzijas valstis, piemēram, ar milzīgām afgāņu bēgļu plūsmām, kuri neatbalsta teroristu vardarbīgu nākšanu pie varas.
Pilsētu ieņemšana notiek pēc viena un tā paša svenārija: talibi tuvojas pilsētai ar "trofejām" – amerikāņu ražotajām bruņumašīnām "Humwee", bloķē valdības spēku apgādi, atkāpšanās ceļus, pēc tam no trim vai četrām pusēm ieiet pilsētā un sašķeļ to kontroles zonās ar mobilajām vienībām. Tad sākas pretošanās avotu "tīrīšana".
Pie tam Afganistānas armija neierodas (vai nepaspēj) palīgā ielenktajām vienībām.
Talibi ieņem provinču galvaspilsētas un nošauj pretiniekus un oponentus. Vēl vairāk – viņi sola sodīt ar nāvi galvenos afgāņu politiķus, kad būs ieņemta Kabula.
"Taliban"* aktivitāte Badahšānas provincē uz robežas ar Tadžikistānu un Ķīnu liek Pekinai īstenot aktīvāku un stingrāku politiku. Pentagons atkal "dzied veco dziesmu" – palaidis stratēģiskos bumbvedējus B-52 pret talibu pozīcijām.
Atliek tikai iedomāties, cik aizvainoti jūtas talibi, kas parakstīja miera līgumu ar ASV 2020. gada februārī.
Tiesa, Vašingtonai ir savas, nereti paradoksālas ģeopolitiskās prioritātes un militāri politiskās vēlmes. ASV GKS štāba priekšnieks ģenerālis Čārlzs Brauns augusta sākumā prognozēja "katastrofālas sejas, ja GKS nemainīsies pietiekami ātri – lai neatpaliktu no Ķīnas. Ģenerālis uzsvēra, ka ASV GKS jābūt pareizi kombinētām iespējām, lai uzvarētu Ķīnu.
Acīmredzot, amerikāņi savos plānos nekādi neparedz mieru uz planētas. Afganistāna ir tikai viena epizode globālajā cīņā ar "pasaules ļaunumu", "atstumtajām valstīm" un pārējām Vašingtona himērām.
Pēc Pentagona datiem, 2035. gadā Ķīna spēs pārvarēt amerikāņu pārspēku gaisā, turklāt ASV Gaisa spēku atjaunošanās ir lielā mērā nobremzējusi – pēdējo 27 gadu laikā izstrādāti tikai četri jauni iznīcinātāji. Jāpiebilst, ka baumas par amerikāņu iznīcinātāju pārākumu gaisā ir pamatīgi pārspīlētas, bet Ķīna ļoti ātri uzbūvējusi 100 jaunas šahtas starpkontonentālajām ballistiskajām kodolraķetēm. Kodoltermiskā konfliktā jebkāds pārākums gaisā zaudēs jēgu.
Vērojot, kā amerikāņi gatavojas nākamajiem kariem, Krievijas un Ķīnas spēki un pozīcijas tuvojas, kopīgas mācības visās militārā pielietojuma vidē nodrošina abu valstu aizsardzības spēku sinerģisku izaugsmi. Maskavas un Pekinas līgums par militāro sadarbību pašreizējo objektīvo realitāti nemainīs. KF un ĶTR kopīgie paziņojumi 2019. gada 5. jūnijā par globālās stratēģiskās stabilitātes stiprināšanu un stratēgiskās mijiedarbības attīstību nosaka abu valstu militāri politisko kursu uz gadu desmitiem.
* Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu https://t.me/AKhrolenko