Viedoklis

Lietuva lūdz Eiropai naudu hibrīdkaram ar Minsku

Ja Baltkrievija pat hipotētiski radītu Lietuvai kaut mazākos draudus, robeža sen jau būtu slēgta ar lielu piekaramo atslēgu!
Sputnik
Pēc Viļņas ilgstošajām gaudām un lūgumiem savaldīt "baltkrievu diktatoru, kas atriebjas republikai" Briselē nolēma uzklausīt jaunāko partneri un paziņot, ka kopējiem spēkiem risinās Lietuvas un Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas problēmu, raksta kolumniste Jeļena Karajeva RIA Novosti vietnē.
Ar mērķi risināt šo jautājumu 27 valstu iekšlietu ministri pulcēsies konferencē augusta otrajā pusē.
Grūti teikt, vai tajā izskanēs informācija par jaunām, vēl "labākām" sankcijām pret Baltkrieviju, taču līdz šim nav novērota pati situācija: Lietuva saņem politisko un materiālo atbalstu tur, kur Itālija, Grieķija un Spānija patstāvīgi cīnās ar nekādi nekontrolētu nelegāļu pieplūduma problēmu. Bet, kad migrantu plūdi skar Vidusjūras valstis, tas, kā mēdz teikt, ir kaut kas pavisam cits.
Viļņas vaimanas Eiropas Komisijai šķita ievērojami skaļākas nekā Romas un Atēnas pieticīgi lūgumi sniegt palīdzību vismaz jūras robežu kontroles pastiprināšanai, jo atšķirībā no Eiropas Savienības dienvidu dalībvalstīm Lietuvai paveicies ar ģeogrāfiju. Robeža ar Krieviju nedaudz pārsniedz 260 kilometrus, robeža ar Baltkrieviju – nepilni 700 kilometri, tātad vietas ideoloģiskās fantāzijas spēlēm ir papilnam.
Politika
Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs pieļāva NATO un Krievijas sadursmes iespēju
Trīs gadu desmitos pēc neatkarības iegūšanas Lietuva savas ārējās un iekšējas politikas pamatos likusi pretošanos "Austrumu draudiem" un pasludinājusi sevi par demokrātijas un brīvības priekšposteni.
Šis tituls tai devis caurlaidi Eiropas Savienībā un NATO: gan ES, gan Ziemeļatlantijas alianse ļāva sevi pārliecināt, ka kaismīgai (un daudzējādā ziņā neliekuļotai) pret Krieviju vērstai nostājai vajadzīgs atbalsts. Gan ar finansēm (Briseles neatlīdzināmās dotācijas veido vismaz 3% no Lietuvas IKP), gan ar NATO poligonu uzcelšanu (nesen lemts par Eiropā lielākā poligona būvniecību Baltijas republikas teritorijā; kam jau piešķirta zeme vairāk nekā 50 tūkstošu hektāru platībā).
Tātad Viļņa var vienkārši nopļauties par savas ekonomikas attīstību – tā jau nodrošinājusi sev spēcīgu un nepārtrauktu naudas plūsmu tuvākajos gados.
Priekš kam attīstīt infrastruktūru, radīt darba vietas, domāt par eksporta diversifikāciju, ja atnāks bagāti onkuļi un paši visu izdarīs?
ES pandēmijas seku pārvarēšanai vien ES plāno piešķirt Lietuvai 14,5 miljardus eiro neatlīdzināmu subsīdiju veidā. Relatīvajos skaitļos – uz vienu iedzīvotāju – šī summa daudzkārt pārspēj Vācijai un Francijai piešķirto atbalstu.
Taču arī tā izrādījās par maz. Un Viļņa atkal velk veco dziesmu: šoreiz ES un NATO dalībvalsti, īstu "Baltijas tīģeri" apdraud Minska, kura, ja ticēt Lietuvas augstāko amatpersonu vaidiem, "sākusi hibrīdkaru".
Politika
Neuzstādiet noteikumus: Lukašenko par iespējamo dialogu ar Lietuvu
Pēc Lietuvas valdības sniegtiem oficiāliem datiem, robežu šķērso vairāki tūkstoši nelegāļi. Izskanējuši oficiāli apgalvojumi, ka Lukašenko teju vai pats personiski liek nelegāliem šķērsot robežu, jo "atriebjas Lietuvai par tās nostāju attiecībā uz ierobežojošiem sektorāliem pasākumiem", kuri, atgādinu, tika ieviesti tostarp arī pēc Viļņas iniciatīvas.
No 1. jūlija Baltkrievijā ir spēkā bezvīzu ieceļošanas režīms 73 valstu pilsoņiem. Šo lēmumu Minska pieņēma, lai palīdzētu ar vakcināciju valstīm, kurām ir problēmas ar tās organizēšanu. Turklāt runa bija ne tikai par tādām kaimiņu valstīm, kā Ukraina, bet arī par to pašu Irāku.
Jau pavasarī Krievija nodrošināja Baltkrieviju ar "Sputnik V" ražošanas tehnoloģijām, republikas uzņēmumi patlaban ražo ap pusmiljonu vakcīnas devu mēnesī, tāpēc, nodrošinot savus iedzīvotājus ar preparātu, Minska piedāvāja izmantot zāles citām valstīm un to pilsoņiem. Par ļoti pieticīgu cenu.
Laikā kad Rietumu farmakoloģiskās kompānijas, uzzinot par atkārtoto injekciju nepieciešamību, par ceturtdaļu paaugstina cenu saviem preparātiem, Minska sniedz trūcīgām valstīm iespēju apturēt pandēmiju.
Situācijā, kad egoistiskās finansiālās intereses nosaka Rietumu ekonomisko un militāro savienību stratēģiju un taktiku, šāda uzvedība (ja izskatīt to ES un NATO loģikas paradigmā) nedrīkst palikt nesodīta.
Tad parādījās ziņojumi par "nelegāļu krīzi uz robežas", kas vēlāk pārtapuši par "Lietuvas provocēšanu", informācija par vietējo iedzīvotāju neapmierinātību un stāstiem par to, ka baltkrievu robežsargi darbojas "kā aizsprosts, kas ar šāvieniem gaisā dzen migrantus Lietuvas virzienā".
Video
Kašķa uzliesmojums un stieples deficīts: Lietuvu moka migrācijas krīze
Mediji raksta gan par vairākiem tūkstošiem, gan par vairākiem simtiem nelegāļu, kuriem izdevies "iekļūt ES". Pat ja ticēsim šiem datiem, atliek tikai pažēlot cilvēkus, kuri nonākuši Lietuvā: par patversmi, lai arī tikai pagaidu patversmi viņi izvēlējušies valsti, kuras ideoloģijas pamats visos laikmetos (izņemot to, ko mūsdienās dēvē par "okupāciju") bijis zooloģisks nacionālisms.
Nelietuviešu izcelsmes parādības un cilvēki tiek pazemoti vai iznīcināti.
Visbaismīgākais piemērs tam, šķiet, būtu Lielais Tēvijas karš, kad Baltijas republikā tika noslepkavoti gandrīz visi ebreji (pēc dažādiem vērtējumiem, bojā gājuši 96-98% ebreju tautības iedzīvotāju). Piedevām uz Lietuvu lopu vagonos iznīcināšanai sūtīja ebrejus no Rietumeiropas. Tā tika nogalināti desmit tūkstoši ebreju no Polijas un vēl aptuveni seši tūkstoši – no Austrijas, Vācijas un Francijas.
Šī tēma - lietuviešu aktīva līdzdalība Holokaustā – ir gandrīz aizliegta Eiropā, jo tie, kas organizēja ebreju iznīcināšanu, un tie, kas cīnījās ar "padomju okupācijas režīmu", bieži vien bija tie paši cilvēki.
Taču, ja sāksim to apspriest nopietni un patiesi, no skapjiem kritīs tādi skeleti, ka droši vien būs jāizmet no prāta gan neierobežotās dotācijas no ES budžeta, gan ASV beznosacījuma atbalsts. Un nekāda kultivēta un uzspiesta rusofobija un naids pret Krieviju neglābs šos Eiropas domu milžus un Baltijas demokrātijas tēvus no finansēšanas pārtraukšanas.
Brisele un Vašingtona, flirtējot ar Lietuvu, nonākušas neveiklā situācijā – gluži kā labi situētus džentlmeņus viņus šantažē histēriska konkubīne, reiz jauniņa un svaiga, tagad – novazāta un iztiek vienīgi ar līdzekļiem, ko tai dod atmiņās par kādreizējām jūtām.
Visi visu zina un saprot - gan reālo stāvokli uz robežas starp Baltkrieviju un Lietuvu, gan to, kāds nelegālo migrantu skaits to šķērsojis patiesībā. Zināms arī šīs robežas aizsardzības līmenis (tas atrodas 15 kilometru attālumā no NATO poligona Pabradē). Ja Baltkrievija pat hipotētiski radītu Lietuvai kaut mazākos draudus, robeža jau būtu slēgta ar lielu piekaramo atslēgu.
Pasaulē
Polijā nobijušies no Krievijas "migrācijas ieroča"
Bet tas netika izdarīts ne neatkarīgās Lietuvas pastāvēšanas trīs gadu desmitos, ne arī nepilno divdesmit gadu laikā, ko Baltijas republika ir Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsts. Tātad nekādu briesmu no Baltkrievijas puses nav. Taču tie ir tādi mīļi sīkumi, kas interesē tikai speciālistus.
Ar nelegāļu ieplūdumu neapmierinātajiem Lietuvas iedzīvotājiem valdība pasniegusi konfekti, paziņojot, ka būvēs uz robežas sienu. Četrus metru augstu žogu ar dzeloņstieplēm. Lietuvas valdībā jau ir sastādījuši tāmi. Aplēses rāda, ka "brīvības un demokrātijas" aizsardzība izmaksās 150 miljonus eiro.
Un Lietuva vēlas, lai par visu maksātu ES: premjerministre Šimonīte jau paziņoja, ka līdzekļu tāda projekta īstenošanai valstij nav.