Pasaulē

Eksperti novērtējuši, kādas sekas nesusi ASV izstāšanās no Līguma INF

Uzticības graušana un papildu riski: eksperti pastāstīja, pie kā novedusi ASV izstāšanās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju.
Sputnik
RĪGA, 2. augusts - Sputnik. ASV izstāšanās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju novedusi pie augošas neuzticības un stabilitātes trūkuma Krievijas un ASV attiecībās, kā arī rada papildu riskus vidēja un ilgtermiņa perspektīvā, uzskata RIA Novosti aptaujātie eksperti.
Politika
Neredzēts Krievijai naidīgs noskaņojums: NATO atsakās no dialoga ar KF
Šodien aprit divi gadi, kopš pārtraukta Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INF) darbība, ko PSRS un ASV noslēdza 1987. gadā. Saskaņā ar līguma noteikumiem puses apņēmās neražot, neizmēģināt un neizvērst vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes bāzes ballistiskās un spārnotās raķetes. Līgums stājās spēkā 1988. gada 1. jūnijā un līdz darbības pārtraukšanas brīdim, kad ASV no tā izstājās vienpusējā kārtībā, tas bija beztermiņa dokuments.

Uzticība ir sagrauta

ASV izstāšanās no tik svarīga dokumenta nevarēja būt pozitīva, uzskata Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs. Tā rada papildu riskus, tomēr jāpatur prātā, ka situācijai pasaulē raksturīga zināma inerce, un ASV izstāšanās negatīvās sekas drīzāk bija politiski posiholoģijas, nekā militāri tehniskas, norādīja eksperts.
"Sagrauts mijiedarbības mehānisms jo līgums, tāpat kā jebkura cita vienošanās par bruņojumu, ir nopietns dokuments, ar pārbaudēm, militārpersonu pārrunām, ekspertu konsultācijām. Tā ir mašīna, kas rada lielākas prognozējamības, stabilitātes drošības situāciju attiecībās, kopējās stratēģiskās kultūras elementu. Ja to sagraut, protams, viss pazūd. Ir ļoti grūti to atjaunot," viņš teica.
Viedoklis
Kāpēc Krievijas "Sarmat" vajadzētu lidot pāri abiem planētas poliem
Protams, Krievijas acīs situācija ir mainījusies līdz ar amerikāņu izstāšanos no līguma, uzsvēra eksperts.
"Mēs sliktāk apzināmies amerikāņu nodomus, plānus, viņiem ir sliktāks priekšstats par mūsu nodomiem un plāniem. Viņiem arī bija jautājumi Krievijai par noteiktām līguma nostādnēm, tagad tie karājas gaisā, jo mums vairs nevajag sniegt uz tiem atbildes, kā to agrāk paredzēja līgums. Protams, vērojama būtiska pasliktināšanās. Ja mums būtu liels skaits, teiksim, desmits līgumu, tad būtu citādi – par vienu vairāk, par vienu mazāk. Bet tagad uz pusi samazinātas iespējas dialoga uzturēšanai," atzīmēja Kortunovs.
Līguma laušanas sekas skar abu valstu pozīciju no savstarpējas uzticības, pārskatāmības, pārliecības viedokļa, uzsvēra Kortunovs un piebilda, ka situācija jāvērtē kompleksi.
"Bija INF, pēc tam Krievija un ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Tātad šajā ziņā mums diemžēl nav iemesla lepoties, tomēr vajag kaut kādā ceļā minimizēt kaitējumu," viņš secināja.

Nenoteiktība pieaug

Krievijas Starptautisko lietu padomes programmu direktors, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Politiskās teorijas katedras docents Ivans Timofejevs uzkskata, ka ASV izstāšanās no INF nenes manāmas īstermiņa sekas, taču vidējā un ilgtermiņa perspektīvā tā negatīvi ietekmēs starptautisko drošību un stratēģisko stabilitāti Krievijas un ASV attiecībās.
Putins ierosinājis pasākumus spriedzes mazināšanai Eiropā
"Pagaidām ne Krievija, ne ASV nav izvērsušas ievērojamu skaitu tamlīdzīgu sistēmu Eiropā vai Āzijā. Tomēr perspektīvā tas var notikt. Amerikāņi var izvērst tamlīdzīgas sistēmas Eiropā. Viņi var vienā brīdī uzdot jautājumu par savu sistēmu dislokāciju Āzijā Ķīnas savaldīšanai," viņš paskaidroja.
Timofejevs atgādināja, ka Krievija ierosinājusi moratoriju tamlīdzīgu sistēmu izvietošanai Eiropā, kamēr nav nekādu līgumu šajā jautājumā.
Ja līguma nav, puses izstrādā tamlīdzīgas sistēmas un izvērš tās. Problēma rodas ar to izvēršanu, jo vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm ir daudz īsāks lidojuma laiks līdz mērķim, teica Timofejevs.
"Dislocētas, viena pret otru pavērstas sistēmas, protams, palielina nenoteiktību, un pats galvenais – kaut kāda incidenta gadījumā saīsina laiku, kurā iespējams šo incidentu tā vai citādi atrisināt. Viena lieta ir tad, ja jūsu rīcībā ir pusstunda, lai brīdinātu pretējo pusi, cita lieta – kad lidojuma laiks sasniedz piecas minūtes... Var rasties lieka nervozitāte. Tagad faktiski nav starptautisku tiesisku šķēršļu šādu sistēmu izvēršanai," uzsvēra eksperts.
Viedoklis
"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu
Pagaidām, spriežot pēc visa, ASV sistēma nav izstrādāta un izmēģināta, viņš atzīmēja, tāpēc šobrīd nav runas par amerikāņu vidēja darbības rādiusa raķešu masveida dislokāciju, precizēja Timofejevs.
Likums par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INF) pārtraukts 2019. gada 1. augustā. Vēlāk Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteica ierosinājumu, kā noregulēt augošo spriedzi Eiropā pēc izstāšanās no INF. Piemēram, viņš paziņoja, ka Maskava ir gatava no labas gribas atteikties no raķešu 9M729 izvēršanas KF Eiropas daļā, taču ar noteikumu, ja NATO spers atbildes soļus. Viņš ierosināja aliansei pārbaudīt kompleksus Aegis Ashore ar starta iekārtām Мk-41 bāzēs Eiropā un raķetes 9М729 objektos Kaļiņingradas apgabalā. Iepriekš šonedēļ aizritējušā NATO samita dalībnieki paziņoja, ka neuzskata par pieņemamu Krievijas ierosinājumu noteikt moratoriju vidēja un maza darbības rādiusa raķešu izvēršanai Eiropā pēc atbilstošā līguma darbības pārtraukšanas.