RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Baltijas AES direkcija pasūtījusi AES celtniecības projekta tehniskā atbalsta pakalpojumus Kaļiņingradas apgabalā, ieskaitot jautājumu par iespējām pieslēgties pie kontinentālās Eiropas energosistēmas, piemēram, elektroenerģijas padevi uz Poliju. Par to liecina informācija koncerna "Rosatom" iepirkumu vietnē.
Cita starpā plānots izpētīt tāda projekta analogus pasaules praksē un izanalizēt Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās sistēmas stāvokli. Vienlaikus nepieciešams izanalizēt uz eksportu orientēta Baltijas AES būves projekta tehniskos jautājumus; aktīvās jaudas perspektīvo bilanci apgabala energosistēmā, ņemot vērā tās izolētas darbības apstākļis, kā arī kopīgu darbu ar Lietuvas energosistēmu; aktīvās jaudas bilanci Polijas energosistēmā, ņemot vērā koīgu darbu ar Krievijas AES.
Tāpat, saskaņā ar tehnisko uzdevumu, jāizskata tīkla celtniecības varianti ar mērķi realizēt jaudas atdeves shēmas ar Baltijas AES, ņemot vērā Polijas elektrotīkla kompleksu un atomstacijas bloka atsevišķo jaudu. Bez tam jāizpēta Baltijas AES vajadzību segšanas varianti, ņemot vērā paralēla darba prasības ar Eiropas elektroenerģijas padeves sistēmas operatoru tīkla energosistēmu ENTSO-E.
Iepriekš Polijas privātā enerģētikas kompānija ZE PAK paziņoja, ka potenciāli ieinteresēta ieguldīt līdzekļus Baltijas AES būvdarbu noslēgumā, turklāt interesi par projektu demonstrē Ungārijas energokompānija MVM.
"Rosatom" norāda, ka Baltijas AES ir perspektīvs reģionālais enerģētiskais projekts, kas nodrošina elektroenerģiju bez ogļskābās gāzes izmešiem, tātad īsteno ES plānus ekonomikas dekarbonizācijai.
Baltiojas AES būvdarbi Kaļiņingradas apgabalā sākās 2009. gadā 12 kilometru attālumā no Nemanas pilsētas (10 km no robežas ar Lietuvu). Projektā bija paredzēti divi energobloki ar 2388 MW kopējo jaudu. Projekts tika īstenots, ņemot vērā elektroenerģijas piegādes perspektīvas ne tikai Krievijas, bet arī Eiropas patērētājiem.
Baltijas AES projektā tika ņemts vērā Kaļiņingradas un Baltijas darbs vienotā energosistēmā ar Krievijas ziemeļrietumiem. Speciālisti uzskata, ka tā varētu saistīt Austrumeiropas un Centrālās Eiropas enerģijas tirgus ar šo reģionu savstarpējas integrācijas mērķiem.
Elektroenerģijas ražošana Baltijas AES pavērtu iespējas eksportēt elektroenerģiju uz ES kaimiņvalstīm – tas būtu svarīgs solis Baltijas valstu sinhronizācijā ar Eiropas kontinentālo energosistēmu. Taču 2013. gadā Latvija, Lietuva un Igaunija paziņoja, ka plāno atslēgties no vienotās energosisktēmas ar Krieviju un patstāvīgi pārorientēties uz ES tirgu.
Pēc tam Krievija apturēja atomstacijas būvdarbus.