RĪGA, 26. jūnijs - Sputnik. NATO demonstrē līdz šim nebijušu Krievijai nedraudzīgu noskaņojumu, un alianses nesenais samits apstiprinājis organizācijas pretenzijas uz pasaules policista lomu, paziņoja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs Maskavas Starptautiskajā drošības konferencē.
NATO samits notika Briselē aizvadītajā nedēļā. Dienas kārtībā: alianses jaunā stratēģiskā koncepcija, Krievija, Ķīna, tehniskās attīstības stiprināšana, cīņa ar klimata pārmaiņām un draudiem kibertelpā un kosmosā.
Patruševs atzīmēja: Krievijai ir labi zināms, cik negatīvas sekas starptautiskās un reģionālās drošības aspektā nes bloku politika.
"Nesenais NATO samits nodemonstrēja bezprecedenta Krievijai naidīgu noskaņojumu un apstiprināja alianses pretenzijas uz pasaules policista lomu."
Viņš apstiprināja, ka šajā kontekstā Krievijas lēmumam stiprināt savas aizsardzības spējas patlaban nav alternatīvas. Rietumos daudzi runā par agresīvo un ekspansionisko Krieviju, tomēr fakti liecina par pretējo, uzsvēra Patruševs.
"NATO valstīs joprojām pieaug militārām vajadzībām atvēlēto līdzekļu apjos. Neskatoties uz kopīgā IKP lejupslīdi vairāk nekā par 6% pandēmijas periodā 2020. gadā, alianses militārie izdevumi pieauguši gandrīz par 4%. Pie tam absolūtā izteiksmē NATO valstis, neskaitot ASV, šī rādītāja ziņā apsteidz Krieviju gandrīz pieckārt, kopā ar ASV aizsardzības budžetu – gandrīz 20 reizes," norādīja Patruševs.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs savukārt atzīmēja, ka Maskava nemainīgi ir gatava dialogam, bet Ziemeļatlantijas aliansei rēgojas tās agresija.
"NATO stratēģiem atkal rēgojas Krievijas agresīvas darbības. No savas puses mēs esam gatavo godīgam un profesionālam dialogam," norādīja Lavrovs.
Ministrs atgādināja, ka Krievijas konstruktīvie un konkrētie ierosinājumi, kuru mērķis ir mazināt militāro risku gar visu saskarsmes līniju ar NATO, ir gatavi jau gandrīz divus gadus, taču atbildes uz tiem nav.
"NATO principā nevēlas kontaktēties militārpersonu līmenī."
Diplomāts iepriekš informēja, ka NATO aptuveni divus gadus nevar izskatīt konkrētos ierosinājumus, kas iesniegti no Bruņoto spēku Ģenerālštāba. Tie paredz distanci, par kuru tuvāk nav iespējams pārvietot Krievijas GKS un NATO valstu lidmašīnas, kā arī jūras spēku kuģus. Tāpat nodots ierosinājums saskaņot distanci, kādā no Krievijas-NATO saskarsmes līnijas tiks atvirzītas KF un alianses militārās mācības.
Cita starpā NATO valstis nekādi nereaģēja uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierosinājumiem stratēģiskās stabilitātes aspektā, lai arī situācija šajā jomā rada bažas, norāda Lavrovs.
"Nopietnu kaitējumu visai raķešu un kodolieroču kontroles sistēmai nodarījusi Vašingtonas vienpusējā izstāšanās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm. Šajā kontekstā mūs pārsteidza fakts, ka nebija redzama NATO dalībvalstu saprotama reakcija uz prezidenta Putina ierosinājumu nepieļaut šīs klases sauszemes bāzes raķešu parādīšanos Eiropā ar jebkādu ekipējumu – gan kodollādiņiem, gan konvencionālajiem lādiņiem," konstatēja Lavrovs.
KF ārlietu ministrs piebilda, ka līdztekus prezidents savos paziņojumus akcentējis gatavību saskaņot verifikācijas pasākumus un Rietumi centīgi pūlas to nemanīt, kā arī norādīja: visi Maskavas soļi tiks sperti ar mērķi parūpēties par savu un sabiedroto drošību.
2020. gada oktobrī Vladimirs Putins nāca klajā ar iniciatīvu noregulēt augošo spriedzi Eiropā pēc ASV izstāšanās no INF līguma. Piemēram, viņš paziņoja, ka Maskava ir gatava no labas gribas neizvērst KF Eiropas daļā raķetes 9М729, taču ar noteikumu – NATO jāsper atbildes soļi. Tāpat viņš ierosināja aliansei pārbaudīt kompleksus Aegis Ashore ar starta iekārtām Мk-41 bāzēs Eiropā un raķetes 9М729 objektos Kaļiņingradas apgabalā.
Paziņojumā, kas pieņemts NATO samita rezultātā, teikts, ka Krievijas piedāvājums "nepelna uzticību un nav pieņemams". Pie tam alianse informēja par nodomu "turpināt nosvērti un atbildīgi reaģēt uz nopietniem riskiem NATO valstu drošībai, ko rada Krievijas raķete 9М729 un citas vidēja un maza darbības rādiusa raķetes".
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova atzīmēja, ka šāda NATO reakcija pēc KF piedāvājuma kļuvusi par kārtējo cēlienu absurda teātrī. Pie tam alianse, uzsvēra diplomāte, mēģina pārliecināt Maskavu, ka tās rīcība nav pretrunā Krievijas un NATO Pamataktam, ka militārais bloks netiecas pēc konfrontācijas un neapdraud Krieviju.