Viedoklis

Plāns "B": amerikāņi sola bloķēt "Ziemeļu straumes 2" palaišanu

Vašingtona nespēj kaitēt Krievijas gāzesvada būvdarbu noslēgumam, toties sola darīt visu iespējamo, lai tas nesāktu darbu.
Sputnik
Nolemts vērst spiedienu pret Berlīni, it īpaši jautājumā par kompensācijām Ukrainai. Bundestāgs lūdz neuzvelt atbildību patērētājiem Eiropā. Ko šoreiz sagatavojušas ASV un kāpēc vairs neizdosies apturēt gāzesvada ekspluatācijas sākumu, portālā RIA Novosti pastāstīja Nataļja Dembinska.

Par soli atkāpušies

Amerikāņi vairākus gadus aktīvi pretojās "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem. Lietā lika gan sankcijas, gan iebiedēšanu, gan pierunāšanu, tomēr nācās atzīt: velti. Vašingtona atcēla ierobežojumus pret kompāniju "Nord Stream 2 AG", kas nodarbojas ar projekta īstenošanu.
Video
Politologs par "Ziemeļu straumi 2": Ukraina izšķirsies par provokācijām un teroraktiem?
Jūnija sākumā barža "Fortuna" noslēdza pirmo līniju un sāka sadures vietas metināšanu. Tuvākajā laikā ZS2 objekti Ļeņingradas apgabalā sāks darbu testa režīmā.
Valsts departaments iesniedza Kongresā pārskatu, kurā uzskaitītas sankciju saraksktā iekļautās kompānijas un kuģi. Dokumenta autori iesaka ietekmēt "Nord Stream 2 AG", taču piebilst, ka ieteiktie pasākumi apturēti ar valsts sekretāra Entonija Blinkena lēmumu.
Kijeva uz ASV varasvīru manevru reaģēja acumirklī. Parlaments ieteica abām ASV Kongresa palātām izmantot visus likumīgos līdzekļus būvdarbu "pilnīgai un neatgriezeniskai" pārtraukšanai. Krievija it kā izmantojot enerģētiku kā "hibrīdkara instrumentu" un tas, apgalvo Kijevā, "tieši apdraud gan Ukrainas, gan Eiropas enerģētisko drošību".
Viņi jau pat aprēķinājuši gaidāmos zaudējumus. Kompānijas "Ukrainas GTS operators"vadītājs Sergejs Makogons klāsta, ka "Ziemeļu straume 2" atņems valsts ekonomikai 5-6 miljardus dolāru gadā.
Viedoklis
"Ziemeļu straumei 2" pieteikta pēdējā kauja
Kad Krievija pārtrauks tranzītu, Ukraina zaudēs pusotru miljardu. Augs gāzes cenas, jo to vajadzēs transportēt no Eiropas, tātad vēl 2-3 miljardi mīnusā. "Sadārdzinasies viss mūsu eksperts, piemēram, minerālmēsli. Tāpat pieaugs tarifi iedzīvotājiem, tātad būs vajadzīgas lielākas subsīdijas," viņš skaidroja.

Piespiedu lēmums

Maija beigās valsts sekretārs informēja, ka atteikšanās no sankcijām atbilst "nacionālajām interesēm", taču neko sīkāk nepastāštīja. Amerikāņu mediji, atsaucoties uz informācijas avotiem Valsts departamentā, apgalvoja: Vašingtona sapratusi, ka projektu izdosies apturēt tikai uz vācu patērētāju rēķina.
Savukārt tas var kaitēt attiecībām ar Berlīni, kas jau tāpat sabojātas iepriekšējā prezidenta laikā. Donalds Tramps pieprasīja no eiropiešiem aizvien lielākus līdzekļus NATO uzturēšanai un draudēja ar tirdzniecības nodevām.
Pats sliktākais "Ziemeļu straumes 2" rezultāts, ASV ieskatā, būtu diplomātiskā krīze ar Vāciju, konstatēja Blinkens debatēs Senāta Starptautisko lietu komitejā.

No jauna cīņā

Blinkens apliecina, ka tagad Baltais nams esot gatavs veltīt visus spēkus, lai bremzētu gāzesvada darba sākumu. Viņš uzsvēra, ka cauruļvada būvdarbu noslēgums un ekspluatācijas sākums ir atšķirīgas lietas. Turklāt Vašingrona plāno "kompensēt" Kijevai tranzīta maksājumu zudumu un gatantēt, ka Maskava "neizmantos gāzi kā spiediena instrumentu".
Krievijā
Krievijas ĀM pastāstīja par gāzes tranzīta likteni Ukrainā
Par atbildīgo nozīmēta Berlīne. Blinkens apgalvo, ka Vācija jau sēž pie pārrunu galda: "Mēs cieši strādājam un pieprasīsim reālus soļus, konkrētas darbības."
Tas viss izskatās dīvaini Bundestāga Ekonomikas un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Klauss Ernsts norādīja: Ukrainai var sniegt tiešu atbalstu, nevis ar netiešiem maksājumiem par gāzes transportēšanu, kas galu galā gulstas uz patērētāju pleciem Eiropā.

Meklē ceļus

Pagaidām nav gluži skaidrs, par kādiem "reāliem soļiem" Blinkens runā, – analītiķi ļoti apšauba, vai Vašingtonai izdosies kaut ko panākt no Berlīnes.
"Iespējams, amerikāņi piedāvās SDG piegādes ar atlaidēm un termināļu būvi apmaiņā pret to, ka vācieši nedos atļauju cauruļvada ekspluatācijai. Taču tam Berlīne diezin vai piekritīs, jo tādos apstākļos kļūs atkarīga no SDG kravām no Jaunās pasaules," sprieda neatkarīgais rūpniecības eksperts Leonīds Hazanovs.
Viedoklis
Poļi pareģo beigas ES. Krievijas gāzes dēļ
ASV būtu grūti piedāvāt SDG cenas, kas līdzinātos cauruļvadu gāzes cenām. Lai saglabātu ražotāju rentabilitāti, nāktos viņus finansēt no valsts budžeta, kas jau tāpat cieš no hroniska deficīta, piebilda analītiķis.
Ir arī citi varianti. Piemēram, Vašingtona var piedāvāt Berlīnei dzēst daļu ārējā parāda, kas pārsniedz divus triljonus dolāru, vai izteikt mājienu par sankcijām pret vācu bankām un rūpniecības uzņēmumiem.
Taču arī Berlīne var radīt šķēršļus amerikāņu biznesam, un vēl nemaz nav zināms, kas no tā cietīs vairāk. Vārdu sakot, diezin vai ir kāds pamats rēķināties ar Vācijas atteikšanos no "Ziemeļu straumes 2".

Ne aiz labas sirds

Klauss Ernsts pievērsa uzmanību tam, ka tranzīts caur Ukrainu saglabājas. To neslēdz, līgumsaistības tiek pildītas.
Patiešām, ar "Gazprom" noslēgtais līgums paredz principu "sūknē vai maksā". Runa ir vismaz par 40 miljardiem kubikmetru gadā. Pēc "Ziemeļu" un "Turcijas" straumju ekspluatācijas sākuma Maskava varēs iztikt bez Ukrainas virziena. Taču tas nav obligāti.
Viedoklis
Izputēs: Kijeva pieprasa ASV atgriezt "Ziemeļu straumei 2" uzliktās sankcijas
Vladimirs Putins norādīja: Krievija ir gatava nogādāt caur Ukrainu daudz lielāku gāzes apjomu, bet Kijeva rada kavēkļus. Prezidents uzskata, ka arī pēc tagadējā līguma beigām būtu iespējams izmantot Ukrainas GTS, taču šim nolūkam vajadzīga "labā griba" no "partneru" puses.
Pagaidām tā nav saskatāma. Kijeva domā tikai par to, kā iesaistīt ES cīņā ar "Ziemeļu straumi 2". vajag vienkārši izteikt Rietumiem izdevīgu piedāvājumu, ir pārliecināta Ukrainas enerģētikas ministra padomniece Jeļena Zerkaļa. Kādu tieši, Kijevas politiķi gan neatklāj.