RĪGA, 4. maijs – Sputnik. Pašreizējais koronavīrusa izplatības pieaugums ilgs līdz vasaras sākumam, pēc tam – trīs mēnešus vēlāk – būs vērojams jauns pacēlums, kanāla "Solovjov LIVE" ēterā prognozēja pazīstamais Krievijas mediķis un televīzijas raidījumu vadītājs Aleksandrs Mjasņikovs, stāsta Sputnik Baltkrievija.
Jauns vilnis
"Tagad trīs mēnešus būs vispirms uz augšu, pēc tam uz leju, pēc tam, novembrī – atkal. Tāpēc skaitiet, pieskaities šai dienai trīs mēnešus. Tagad aprīlī, maijā, jūnijā būs uzliesmojums, pēc tam jūlijā, augustā septembrī būs lejupslīdze, bet oktobrī un novembrī atkal celsies. Paturiet prātā manus vārdus. Jau sen visos grafikos redzams – trīs mēneši uz vienu pusi, trīs mēneši – uz otru," uzskata Mjasņikovs.
Mediķis atgādināja, ka, atšķirībā no pirmā epidēmijas viļņa, visiem pārējiem raksturīga tendence: saslimstība vairs nekrītas līdz minimumam, domājams, tāpēc, ka testu skaits pieaug.
"Tas liecina vienīgi ar to, ka mums jāizvairās no nāvējošām slimībām, nāves gadījumiem. Kolektīvā imunitāte pārsvarā tiks sasniegta caur slimībām, caur koronavīrusu. Patiesībā tas nav biesmīgi, jo 90% gadījumu runa ir par banālu akūtu elpceļu saslimšanu un viss, bet šīs smagās pneimonijas mums ir jāuzvar, mēs varam to izdarīt, tātad tas ir jādara," paskaidroja Mjasņikovs.
Koronavīruss no kolbas
Ārsts atzinās, ka agrāk ļoti skeptiski vērtējis teoriju par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi, tomēr pakāpeniski sācis domāt par šo tēmu.
"Tā neizturas neviens līdz šim zināmais vīruss. Tas ir kā kustīgs mērķis, taču tas ne tikai kustas. Tas maina virzienu. Dabīgs vīruss tā neizturas. Tas sākās ar to, ka uzliesmojums visā pasaulē bija neizprotami vienlaicīgs, it kā būtu aizdedzināts no visām malām. Ka būtu no Uhaņas izvests, izvazāts – tās ir bērnišķīgas muļķības, - teica Mjasņikovs. – Un pēc tam visas tās mutācijas, kas radās vienlaikus – Lielbritānijā vai vēl kaut kur, un mēs slēdzam robežas, lai neievazātu. Tās taču rodas vienlaikus pasaulē vairākās valstīs uzreiz. Rodas iespaids par kaut kādu guļošu čipu: pēc tam – bah! – pamostas un sākas šo vīrusu populācija. Ļoti daudz neskaidrību."
Koronavīrusa sekas
Mēs tagad sākam vērtēt ilgtermiņa sekas (amerikāņi tās sauc par "long covid"), proti, mēs jau saprotam, kā tie ietekmē prātu, spēju domāt, psihoemocionālo sfēru, un mēs jau zinām, kā tas notiek molekulārā līmenī, kādi neiromediatori darbojas, pastāstīja Mjasņikovs.
"Es pat nebrīnīšos, ja galu galā izrādīsies, ka kaut kādas psihiskās izmaiņas šīs plašās koronavirusa infekcijas rezultātā bija mērķis, ja pāriesim pie sazvērestību teorijas. Daudz kas nav zināms," atzīmēja ārsts.
Precīzi zināms ir viens: koronavīruss saudzē gados jaunos un veselos, teica Mjasņikovs. "Mēs zinām, ka cilvēki, kuri saņem fizisko slodzi, daudz retāk mirst no koronavīrusa, pat būdami cienījamā vecumā, proti, fiziskā slodze pasargā."°
Nevajag baidīties no paša koronavīrusa – vajag vakcinēties un pieturēties pie normāla dzīves veida, kopsavilkumam piebilda ārsts.