Konflikta simulācija nepārprotami parādīja: vienā rāvienā Pekinu pārvarēt neizdosies. Lai arī galu galā amerikāņi guva virsroku, viņi cieta katastrofālus zaudējumus. Par virtuālo karu portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.
Pirra uzvara
Saskaņā ar kara spēļu scenāriju, 2030. gadā Pekina nolēmusi ar varu atrisināt Taivānas jautājumu un likusi lietā visu savu Gaisa kara spēku un kara flotes jaudu vērienīgā desanta operācijā. Mērķis – ieņemt nepakļāvīgo salu. Ķīnas Republikas valdība, aptvērusi agresijas mērogus, vēršas pēc palīdzības pie ASV. Amerikāņi, kam tolaik Dienvidķīnas jūrā koncentrēti iespaidīgi spēki, reaģē nekavējoties. Simulācijā Pentagons izspēlēja tikai aviācijas darbības, tomēr paredzēts, ka uzbrūk arī JKS un sauszemes spēki.
ASV tādas spēles organizē regulāri. Taču agrāk amerikāņi atkal un atkal cieta sakāvi. 2018. un 2019. gadā Pentagons simulācijā lika lietā visus pieejamos spēkus un līdzekļus. Tomēr lidmašīnām un droniem neizdevās uzlauzt "piekļuves lieguma zonas" (Anti-Access/Area Denial, A2/AD), ko Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija sekmīgi izvērsa desanta operācijas zonā. Ķīnas iznīcinātāji un PGA sistēmas uz zemes un kuģiem droši nosedza Taivānas debesis un atsita visus uzbrukumus, ekspedīcijas vienības sakāva Ķīnas Republikas armiju un pārņēma salu savā ziņā.
Tagad amerikāņi mazliet krāpās un pārcēla simulāciju netālā nākotnē. Tāpēc manevros izdevās nosacīti likt lietā ne tikai esošos, bet arī aviācijas tehnikas un bruņojuma perspektīvos paraugus, kuru vidū daudzi patlaban pastāv vienīgi rasējumos. Galu galā ASV GKS sakāva Ķīnas spēkus un bloķēja vienā nelielā rajonā. Tomēr Pentagons cieta nopietnus zaudējumus. Kādus tieši, – neprecizē.
"Saskaņā ar kara spēļu rezultātiem, kas modelē bruņotu konfliktu ar Ķīnu, var droši apgalvot vienu: mēs zaudēsim daudzus pilotus, atzina ASV GKS štāba priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Klints Hinots. – Lai uzvarētu, gan Pentagonam, gan amerikāņu sabiedrībai jābūt gataviem tādiem lieliem zaudējumiem. Ir ļoti smagi to apzināties, taču tāda ir objektīvā realitāte."
Multidomēnu karš
Taču amerikāņi jau pašā spēļu sākumā piešķīra sev virkni priekšrocību. Piemēram, karadarbību vadīja saskaņā ar apvienotās multidomēnu un kontroles (Joint All-DomainCommand and Control) koncepciju, kas nodrošina optimālu armijas, aviācijas, flotes un satelītu grupējuma mijiedarbību. Visus saista vienots tīmeklis, kas dāvā iespēju maksimāli ātri nodot informāciju.
Turklāt viņi uzskata, ka izdevies izvērst reģionā aerodromu tīklu ar degvielu, bruņojumu un rezerves daļām. Rezultātā saīsinās laiks, kas vajadzīgs lidmašīnu pārsviešanai uz karadarbības zonu pēc degvielas uzpildes un munīcijas papildināšanas.
Amerikāņi parūpējušies arī par sabiedrotajiem. Scenārijs paredz, ka neilgi pirms iebrukuma Taivāna saņēmusi jaunākās modifikacijas tankus M1A2 Abrams, iznīcinatājus F-16V un modernizētas zenītraķešu sistēmas Patriot. Rezultātā Ķīnas Republikas Bruņotajiem spēkiem izdodas visai sekmīgi turēties pretī jūras desantam.
Visbeidzot amerikāņi neveido atsevišķas štāba struktūras GKS, JKS un armijai, bet gan organizē nosacītajā konflikta zonā vairākas nelielas vadības un kontroles grupas (Command-and-Control Teams), katrā – no 5 līdz 30 visu bruņoto spēku veidu pārstāvjiem. Viņi vada operāciju no dažādām vietām, rezultātā būtiski aug viņu izdzīvošanas spējas. Lieta tāda, ka agrākajās simulācijās ķīnieši atkal un atkal ar tālā darbības rādiusa raķetēm un flotes spēkiem likvidēja amerikāņu vadības strukturas Guamā un Havajās.
Pārvarēt PGA
Visinteresantākie ir simulācijā izmantoto lidmašīnu un dronu tipi. Svarīgākā loma ķīniešu "piekļuves lieguma zonu" pārraušanā un PGA līdzekļu likvidācijā piešķirta stratēģiskajiem raķešnesējiem, neredzamajiem B-21 Raider, kuri pagaidām neeksistē, un perspektīvajiem 6. paaudzes iznīcinātājiem no projekta NGAD (NextGeneration Air Dominance — "gaisa pārspēka nākamā paaudze". Šī noslēpumainā lidaparāta pilna izmēra prototips, pēc Pentagona apgalvojumiem, pirmo reizi pacēlies gaisā pērnā gada septembrī.
Zīmīgi, ka NGAD simulācijā pildīja iznīcinātāja F-35 funkciju. Taču, teikts ASV GKS atskaitē, šī 5. paaudzes lidmašīna nav gluži piemērota darbam attīstītas PGA apstākļos Klusajā okeānā, jo nevar pārvarēt lielu attālumu bez degvielas uzpildes lidmašīnas.
F-35 īsās distancēs uzbruka mērķiem uz zemes un kuģiem, aizsargāja sabiedrotos no ķīniešu iznīcinātājiem un notrieca spārnotās raķetes. Tika izmantotas arī Block 4 modifikācijas mašīnas, ko pagaidām vēl izstrādā. F-35 mūsdienu varianti, pēc ģenerāļa Hinota vārdiem, neizmantoja. Ienaidnieka aviācijai pārsvarā stājās pretī modernizētie iznīcinātāji F-15EX un pagaidām vēl nenosauktas 4. paaudzes vieglās mašīnas, kam vajadzētu nomainīt F-16.
Līdz ar pilotējamām mašīnām spēlēs piedalījās perspektīvo dronu flote, kas darbojās pēc "uzticama padotā" principa un uzbruka mērķiem vienotā ierindā ar lidmašīnām. Turklāt virs Taivānas šauruma bija izvērsts vesels mazu, lētu bezpilota lidaparātu tīkls, kas pastāvīgi novēroja karadarbības zonu. Bet no aviobāzes Guamā pacēlās gaisā perspektīvie trieciena droni XQ-58A Valkyrie, kas apšaudīja pretinieka kuģus, lidmašīnas un sauszemes tehniku.
Interesants pielietojums atrasts kara transporta aviācijas lidmašīnām C-17 un C-130. Tās turējās tālāk no PGA līdzekļiem un uzbruka sauszemes mērķiem ar precīzajām spārnotajām raķetēm JASSM, ko nometa no kravas tilpnēm uz speciālām paletēm. Ģenerālis Hinots uzsvēra, ka cīņā ar vienlīdz spēcīgu pretinieku vajadzīgs vērā ņemams uguns spēks un nav svarīgi, kādas platformas to nodrošina.
Spēļu rezultātā izdarītos slēdzienus Pentagons ņems vērā, plānojot ASV GKS un visu bruņoto spēku attīstību. Tomēr Vašingtonas stratēģi nav ņēmuši vērā vienu niansi. Ķīna simulācijā karoja ar to, kas tai ir pašlaik, bet amerikāņi "piedēvēja" sev veselu kaudzi perspektīvā bruņojuma, kas vēl pat nav uzņemts ekspluatācijā.
Nav ne mazāko šaubu par to, ka arī Ķīna līdz 2030. gadam paspēs uzlabot armijas ekipējumu, un tāda konflikta reālie rezultāti, ja tas patiešām sāksies, būtiski atšķirsies no datoros aplēstā. Un skaidrs, ka tie nebūs par labu Pentagonam.