Nekādu pārsteigumu no elektoru kolēģijas: kā jau bija gaidāms, 306 balsis par Džo Baidenu. Donaldam Trampam tikušas 232. Demokrāts tuvojas inaugurācijai, esošā prezidenta izredzes izgaist acu priekšā. Kas traucēja viņam uzvarēt tiesā? Par to stāsta Sofija Meļņičuka materiālā RIA Novosti.
Zvaigžņotā lieciniece
"Es zinu, ko redzēju. Un es parakstīju papīru, kurā teikts: ja es melošu, mani iesēdinās cietumā. Un jūs? Reģistrēto vēlētāju sarakstos ir simtiem tūkstošu cilvēku... Sanāk, ka apmeklējums sastādījis 120 procentus." Šādas liecības par pārkāpumiem vēlēšanu iecirkņos Detroitā sniegusi Melisa Karona - Donalda Trampa komandas "zvaigžņotā lieciniece". Viņa nemitīgi pārtrauca senatoru, kurš uzdeva jautājumus, pat prezidenta personīgais advokāts Rūdijs Džuliani viņu nostrostēja.
Dažiem radās iespaids, ka sieviete ar ekscentrisko frizūru un savdabīgo runas manieri ir iereibusi. Galu galā Melisa kļuva par interneta sensāciju un parodijas personāžu "Saturday Night Life" šovā.
Trampa atbalstītāji nespēja pierādīt, ka vēlēšanu iecirkņu darbinieki būtu divas reizes noskenējuši "desmitiem tūkstošu" biļetenu, bet balsu skaitīšanas centrā pārtikas furgonos piegādāti viltoti biļeteni. Uzticību "zvaigžņotai lieciniecei" iedragāja ziņas par viņas sodāmību. Prese izrakņāja, ka Melisa sūtījusi piedauzīgus videoierakstus sava bijušā drauga sievai.
Neveiksme pēc neveiksmes
Trampa vēlēšanu štāba pārstāvji sāka iesniegt prasības reģionālajās tiesās uzreiz pēc vēlēšanām. Viņi pievērsa uzmanību būtiskām nesaskaņām. Piemēram, Arizonas apgabalā Marikopā vēlētāji republikāņi sūdzējās, ka balsu skaitīšanas aparāti vispār nav salasījuši viņu biļetenus, jo tie aizpildīti ar firmas Sharpie flomāsteriem.
Tomēr liecību laikā viņi nonāca pretrunā paši sev: sak, balsis neesot pazudušas flomāsteru dēļ. Turklāt apsūdzības advokāts Kori Langhofers paziņoja, ka runa nav par krāpšanu, bet drīzāk par "dažām netīšām kļūdām". Uz jautājumu, vai viņam maksāja par liecību vai ne, viens vēlētājs atbildēja, ka nezina, pagaidām to ar viņu neviens nav apspriedis, bet viņš neatteiksies no atlīdzības, ja tāda ir paredzēta.
Džordžijas tiesā kiberdrošības dienesta darbinieks apgalvoja, ka aparātu ieskaitīto balsu skaits ir pārsniedzis reģistrēto vēlētāju skaitu. Tiesa, nevis Džordžijā, bet Mičiganā. Tajā pašā laikā pilsētu sarakstā, kurās it kā tika fiksēti pārkāpumi, galvenokārt atzīmētas Minesotas apdzīvotas vietas.
Pensilvānijā, vienā no vēlēšanu rezultātiem nozīmīgākajiem štatiem, prezidenta advokāti ilgi gatavojās tiesvedībai. Bet tā arī nesavāca adekvātus pierādījumus. Dažos gadījumos advokāti atzinās, ka pierādījumu vienkārši nav.
Pēdējā iespēja
Bija paredzēts, ka izšķirošā būs tiesvedība, kas pagājušajā nedēļā tika ierosināta Teksasas štatā. Prasība atcelt vēlēšanu rezultātus "svārstīgajos štatos" - Džordžijā, Mičiganā, Pensilvānijā un Viskonsinā – tika nosūtīta Augstākajai tiesai. Teksasas ģenerālprokuroru atbalstīja 17 štati.
Sūdzība tika iesniegta Augstākajā tiesā, jo tā izskata strīdus starp reģioniem, apejot zemākās instances. Parasti pēc šādas shēmās tiek izskatītas pretrunas, kas attiecas uz robežām vai ūdens resursu sadalīšanu. Taču šoreiz runa bija par to, ka vēlēšanu rezultāti neatbilst konstitūcijai un tie ir jāanulē.
Pārliecinoši pierādījumi netika sniegti. Kā jau bija gaidāms, Augstākā tiesa noraidīja prasību. Nepalīdzēja arī tas, ka tiesnešu vidū ir Trampa ieceltās personas.
Nebraskas štata senators republikānis Bens Sass secināja: "Augstākās tiesas spriedums, kur sēž trīs "trampieši", ir mierinājums jebkuram amerikānim, kuram rūp likuma ievērošana."
Pēdējo reizi Augstākā tiesa lēma vēlēšanu likteni 2000. gadā. Tolaik nebija skaidrs, kurš uzvarēja Floridā - demokrāts Alberts Gors vai republikānis Džordžs Bušs, jaunākais. Štats, kurā gubernators bija Buša brālis Džebs, atdeva uzvaru republikānim. Pēc demokrātu pieprasījuma pārskaitīja balsis, cīnījas par katru biļetenu, piesējās pie sīkumiem, taču nekādi nevarēja secināt, kurš uzvarējis. Galu galā Augstākā tiesa nolēma atzīt sākotnējos rezultātus. Par spīti mazākajam vēlētāju skaitam, par prezidentu kļuva Bušs.
Šo vēlēšanu priekšvakarā daži baidījās, ka situācija atkārtosies, bet Trampa ieceltie konservatīvie tiesneši piespēlēs prezidentam. Taču amats Augstākajā tiesā ir mūžīgs, tāpēc tiesnešiem nav jāpateicas par krēslu.
Elektoru izvēle
Par noslēdzošo akordu kļuva elektoru kolēģijas sanāksme. Balsoja katra štata pārstāvji. Viņu skaits ir atkarīgs no reģiona iedzīvotāju skaita: jo vairāk vēlētāju, jo vairāk pārstāvju. No blīvi apdzīvotas Kalifornijas un Floridas piedalās 55 un 38 vēlētāji, bet no Ziemeļdakotas un Dienviddakotas — trīs no katra štata. Lai uzvarētu, ir jāsaņem vairāk nekā 270 balsis.
Vēlēšanu sistēmas kritiķi norāda, ka par prezidentu var kļūst, pat saņemot mazāk vienkāršu amerikāņu balsu. Tās atbalstītāji atzīmē, ka mazapdzīvotajiem štatiem ir garantētais svars vēlēšanās.
Šoreiz viss bija prognozējams: valstī darbojas princips "uzvarētājs iegūst visu". Citiem vārdiem sakot, katra štata līderim tiek visu vietējo elektoru balsis, vai viņiem tas patīk vai ne.
Amerikas Savienoto Valstu vēsturē ir bijuši gadījumi, kad elektori rīkojušies pretēji vēlētāju gribai. Pēdējo reizi tas notika 2016. gadā: pieci demokrāti un divi republikāņi nebalsoja tā, kā bija gaidīts. Patiesībā konstitūcija viņiem to neuzliek par pienākumu, taču dažos reģionos par patvaļu soda ar naudas sodu vai pat iesēdina cietumā.
6. janvāri abas Kongresa palātas izskatīs elektoru balsošanas rezultātus un tikai tad paziņos par Baidena galīgo uzvaru. Tomēr 3. janvārī Kongresa sastāvs tiks atjaunots. Teorētiski Trampa sakāvi vēl var neatzīt, un tā, šķiet, ir pēdējā esošā prezidenta iespēja.