Viedoklis

Nauda par demokrātiju. Pie kā novedīs Polijas un Ungārijas sabotāža

Saskaņā ar likuma virsvaras principu, ES pamatā ir cieņa pret cilvēku, brīvību, demokrātiju, līdztiesību un cilvēktiesībām, arī pret minoritāšu pārstāvjiem. Varšavai un Budapeštai šajā ziņā ir grūtības.
Sputnik

Pasaules veselības organizācija brīdina: pēc Jaunā gada svētkiem Eiropa saskarsies ar trešo koronavīrusa vilni. Brisele jau no pirmā viļņa laikiem nespēj apstiprināt ekonomiskā atbalsta pasākumus un Eiropas Savienības budžetu. Finansiālā palīdzība saistīta ar noteikumiem, kam nepiekrīt Polija un Ungārija. Kur meklējams sabotāžas iemesls? Par to portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Eiropas oligarhija

"Mēs nepakļausimies šantāžai," paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Pēc viņa domām, partneri ES nodarbojas ar izspiešanu.

Demokrātija iznīcina Eiropu. Vai Eiropa paspēs iznīcināt demokrātiju?

Viņam piebalso Ungārijas prezidents Viktors Orbans. "Kad budžetu apstiprinās, nebūs vairs nekādu šķēršļu, kas neļautu šantažēt tos, kuri nepiekrīt migrantu politikai," viņa teikt citēja aģentūra MTI.

Jūlijā ES apstiprināja Eiropas budžetu 2021.-2027. gg. par 1,85 triljoniem eiro, kā arī vienojās par ekonomikas atbalsta pasākumu komplekstu 750 miljardu apmērā. Līdzekļu saņemšanas noteikumos nekas nav teikts par bēgļu uzņemšanu. Taču problēmu rada cits, tikpat nopietns punkts – naudas piešķiršanu Brisele saista ar demokrātisko standartu ievērošanu.

Polijai un Ungārijai tas šķiet par daudz, jo par tiem Briselei regulāri rodas pretenzijas pret Varšavu un Budapeštu. "Mēs sakām "jā" Eiropas Savienībai, taču "nē" – tam, ka mūs grib sodīt kā bērnus, - poļu viedokli skaidroja Moraveckis. – Organizācija, kurā Eiropas oligarhija sit vājākos, nav tā savienība, kurā mēs iestājāmies."

Abas valstis no kopējās kases saņem vērā ņemamus līdzekļus. 2018. gadā Ungārija saņēma sešus miljardus eiro, Polija – divarpus reizes vairāk. Koronakrīzes periodā palīdzība nāks par labu, tomēr poļi un ungāri pat nedomā piekāpties.

Vērtības piespiedu kārtā

Iepriekš alianse necentās saistīt kopā materiālās un politiskās vērtības. Saskaņā ar likuma virsvaras principu, ES pamatā ir cieņa pret cilvēku, brīvību, demokrātiju, līdztiesību un cilvēktiesībām, arī pret minoritāšu pārstāvjiem". Bloka dalībnieki iebilst pret diskrimināciju, atbalsta toleranci, taisnīgumu, vīriešu un sieviešu līdztiesību. Pārkāpumus soda ar sankcijām.

Polija un Ungārija iemācīs Eiropas Savienībai demokrātiju un sagraus to

Varšavai un Budapeštai šajā ziņā ir grūtības. Abu Austrumeiropas valstu valdībām pārmet labējo populismu, spiedienu pret tiesu sistēmu un presi.

Pēdējos gados izcēlusies virkne skandālu. 2018. gadā Polijas prezidents Andžejs Duda neļāva nosaukt valsts teritorijā izveidotās nacistiskās nometnes par poļu nometnēm, kā arī pārmest poļiem dalību holokaustā. Pēc tam ES vairākkārt kritizēja reformu, kas pakļaus tiesu varu Polijā izpildvarai – tā uzskata reformas pretinieki.

Oktobrī Polijā sākās plašas demonstrācijas pret abortu aizliegumu. Pēc būtības, jaunais likums neļauj pārtraukt grūtniecību pat embrija neārstējamas vai nopietnas saslimšanas gadījumā.

Vienlaikus žurnālisti Ungārijā sudzas par cenzūru, parlaments liedzis transpersonām tiesības mainīt dokumentos ziņas par dzimumu, kas norādīts pēc dzimšanas. Viktoram Orbanam jau sen pārmet centienus pastiprināt prezidenta varu un vājināt parlamenta lomu. Brisele uzskata, ka politiķis rīkojas autoritatīvi.

Polija un Ungārija savas intereses nostāda pāri Eiropas kopējām interesēm, un viņu partneri par to ir sašutuši. Tāpat kā pārējās Višegradas grupas valstis – Slovākija un Čehija – tās apstrīdēja migrantu uzņemšanas kvotas un pārkāpa budžeta disciplīnu, lai arī abu saņemtās dotācijas ir vienas no lielākajām ES.

Nav īstais laiks veto

Tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele pieprasa tālākas pārrunas. "Vienprātība par budžetu ir, tās nav tikai jautājumā par likuma virsvadību," viņa paskaidroja. Tiesa, pagaidām nav saprotams, ko darīt ar dumpiniekiem. Vācu politiķe atteicās no spekulācijām par šo tēmu.

"Aptrakušajiem liberāļiem" nepiedeva viņu "morālo imperiālismu"

Par notiekošo noskaitušies Merkeles kolēģi ES vadībā. Vācijas Eiropas lietu ministrs Maikls Rots norādīja, ka "tagad nav īstais laiks veto, ir jārīkojas saliedēti".

"Visu interesēs ir ātrāk atrisināt problēmu. No tā ir atkarīgas darba vietas," konstatēja EK priekšsēdētāja vietnieks, Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timermans.

Francijas Eiropas lietu ministrs Klemāns Bons paziņoja, ka jautājumā par demokrātijas standartu ievērošanu kompromiss nav pieļaujams. "Kā ārkārtas līdzekli mēs izskatām tālāko lēmumu pieņemšanu bez Polijas un Ungārijas dalības," viņš piedraudēja.

"Gan situācija ir sarežģīti risināma, gan budžeta saskaņošana bija grūta, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja Sanktpēterburgas universitātes profesore, politoloģijas zinātņu doktore Nataļja Jerjomina. – Tagad rit pārrunas ar Poliju un Ungāriju. Acīmredzot, viņi mēģinās izkaulēt finansiālā atbalsta garantijas."

ES nevar pastāvēt bez pieņemta budžeta – apstāsies darbs visos politikas virzienos, norādīja Jerjomina. "Cietīs arī paši šantāžisti, tas ir, Ungārija un Polija," viņa piezīmēja.

Notiekošais var sāpīgi skart Vācijas prestižu, kas šogad ieņem priekšsēdētāja vietu savienībā, atgādināja Krievijas zinatņu akadēmijas Eiropas institūta Politiskās integrācijas centra vadītāja Ludmila Babiļina. Tomēr, ja ES ir "plāns B" gadījumam, ja budžeta nebūs, ar ekonomiskās palīdzības paketi klāsies daudz grūtāk. "Ja daudzgadu budžets netiks saskaņots līdz Jaunajam gadam, finansējumu katram 2021. gada mēnesim aprēķinās saskaņā ar vienu divpadsmito daļu no 2020. gada cipariem. Bet tāds variants nozīmē, ka papildu fonds ekonomikas atjaunošanai nestāsies spēkā. Tad pandēmijā nopietni cietušajām valstīm klāsies smagi," viņa paskaidroja.

Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu

Tomēr, pretēji publikācijām medijos un populistiski noskaņotu politiķu izteikumiem, jautājums par Polijas un Ungārijas izstāšanos no ES nav cilāts. "Tāds solis nav izdevīgs ne vienai, ne otrai pusei. Pie tam tas ir neprāts – to skaidri demonstrēja pārrunas Brexit jautājumā, - uzskata Babiļina. – Tomēr pretrunas starp Varšavu, Budapeštu un Briseli ir principiālas, un būs grūti tās ātri atrisināt."

Konflikti blokā nav nekāds retums, atgādināja Jerjomina. Tomēr tagad runa ir par politiskām domstarpībām, ne finansiālām. "Principu un vērtību sadursme – tā ir nopietna problēma. Rodas slēdziens par "nopietnu slimību" ES – nav solidaritātes tālākam ceļam. Pagaidām kompromisu vēl atrod, taču jau ir iezīmētas robežas tā meklējumiem. Tas ietekmē ES imidžu un statusu," uzsvēra eksperte.

Sods būs

ES dola darīt visu iespējamo, lai līdz gada beigām pieņemtu budžetu. Bet pēc tam nāks sods par šantāžu. "Pēc kaut kāda laika Brisele patiešām var ieviest sankcijas, piemēram, atņemt abām nepaklausīgajām valstīm balsstiesības padomē," konstatēja Jerjomina.

Ungārija un Polija bloķēja ES septiņgades budžetu

Tomēr Ludmila Babiļina atzīmēja, ka ietekmes instrumentu nav daudz. "Visdrīzāk, ES mīkstinās noteikumus," viņa uzskata. 2015. gadā alianses līderi piekāpās Polijai un Ungārijai jautājumā par migrantu uzņemšanas kvotām. Kopš tā laika nav nekādu instrumentu, kas ļautu tās saukt pie kārtības.

Taču tagad Eiropas Parlaments pieturas pie stingras pozīcijas. Tomēr Polijai un Ungārijai ir piekritēji – tās atbalsta Slovēnija. Lai nu kā, budžetu pieņemts, vēl ir dažas nedēļas līdz Ziemassvētku brīvdienām. Bet galvenais jautājums – kurš piekāpsies – pagaidām palicis neatbildēts.