Vācieši ir ārkārtīgi neapmierināti: viņi uzskata, ka jaunās sankcijas ir visstingrākās. Tās īstenos demokrāts, kurš jau bieži demonstrējis galēji negatīvu attieksmi pret gāzesvadu. Vai Baidenam izdosies slēgt cauruļvadu? Par to portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Trauksmes zvaniņi
Janvārī stāsies spēkā Trampa parakstītie dokumenti, un kompānijas, kas ieguldījušas Krievijas cauruļvadā ne mazāk kā miljonu dolāru, saskarsies ar ierobežojumiem. Tas attiecas arī uz loģistikas kompānijām.
"Gazprom" apliecināja: "Nord Stram 2" saņēmusi finansējumu no partneriem jau pirms sankciju izsludināšanas. Koncerna vadītāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs paskaidroja, ka Engie, OMV, Shell, Uniper un Wintershall paspējuši pārskaitīt naudu un līdzekļi jau novirzīti atbilstošajiem mērķiem. Vācu kompānija ВUniper uzsvēra, ka Vācija apstiprinājusi atbalstu projektam, ņemot vērā tā nozīmi no piegādes drošības viedokļa.
Taču Vašingtona cenšas visiem spēkiem to aizkavēt. Vācijas ziņu aģentūra DPA, atsaucoties uz informācijas avotu Baltajā namā, vēsta, ka amerikāņi apzvana un "brīdina" projekta dalībniekus.
"ASV nevēlētos ieviest sankcijas pret Eiropas kompānijām. Mēs viņus apzvanām, lai brīdinātu un dotu laiku pamest projektu. Šī cauruļvada nebūs," informators paziņoja aģentūrai.
Pārbaudīta taktika. Pēc pirmā sankciju kompleksa būvlaukumu pameta lielākais cauruļvadu izbūves uzņēmums – Šveices "Allseas". Tomēr Vašingtona neņēma vērā, ka Krievijai ir pašai savi līdzekļi cauruļvadu izbūvei. Galu galā būvdarbi ir gandrīz pabeigti.
Vācija bija neizpratnē par amerikāņu draudiem. "Tāda pieeja ir absolūti nepieņemama sabiedroto starpā. (..) ASV eksteritoriālās sankcijas ir nepieļaujama iejaukšanās starptautiskajās tiesībās," akcentēja Vācijas Austrumu ekonomikas komitejas vadītājs Olivers Hermess.
Vācieši krīt panikā
Draudi tikai apstiprināja vācu bažas: pēc varas maiņas Vašingtonā nav vērts pat cerēt, ka izteikumi mīkstināsies. Tuvākajā laikā Baidens "plāno vēl vairāk pievilkt skrūves", lai projekts ar vācu investīcijām trīs miljardu eiro apmērā galīgi ciestu krahu, apgalvoja vācu Bild.
Īpaši iespaidīgs ir ASV nodoms vērst sankcijas pret apdrošināšanas un sertifikācijas kompānijām, kas sadarbojas ar Krievijas uzņēmumiem un kuģiem. Pagaidām ierobežojumi pret Vācijas varasiestādēm nav paredzēti, tomēr Baidens spēj apglabāt gandrīz gatavo "Ziemeļu straumi 2", apgalvo avīze.
Kongress jau ir saskaņojis jaunās sankcijas, tās tiks iekļautas 2021. gada aizsardzības budžeta grozījumos. Pats par sevi saprotams, agrākie ierobežojumi netiks atcelti.
"Galu galā apdrošinātāji neuzdrīkstēsies kompensēt zaudējumus, kas ciesti, pabeidzot cauruļvadu, bet sertifikačijas firmas nevarēs novērtēt sametināto cauruļu drošību pirms gāzes padeves uz Vāciju. Ja Tramps nepaspēs, to paveiks Baidens," sarunā ar RIA Novosti paskaidroja ekonomists Leonīds Hazanovs, neatkarīgais rūpniecības eksperts.
Tikt galā ar darīšanām
Spiediens pret eiropiešiem pastiprinās, Baltais nams sācis atklātu šantāžu, daudzi neatbalsta paniku.
"Amerikāņu industrija lielā mērā ir atkarīga no Vecās Pasaules tirgus, un Vašingtonas mēģinājumi kavēt cauruļvada būvdarbus var raisīt pretsankciju vilni gan no visas ES puses, gan no atsevišķu valstu puses. Pie tam šajā gadījumā amerikāņi automātiski zaudē politiskos sabiedrotos NATO," konstatēja Hazanovs.
Vēl viens aspekts: vispirms Baidenam būs jātiek skaidrībā ar iekšējām problēmām, tas aizņems ne mazums laika. Amerikāņu ekonomikas stāvoklis ir bēdīgs. Otrajā ceturksnī IKP kritās par bezprecedenta rādītāju – 33%. Ekonomisti atzina pandēmiju par nopietnākajiem draudiem valstij kopš Lielās depresijas laikiem. Agrākās recesijas un kari Irākā ir nodarījuši mazāku kaitējumu.
Tiek izskatīts kārtējais stimulu komplekss par summu līdz 2,5 triljoniem dolāru. Tas paredz papildu bezdarba pabalstus, palīdzību mazajam un vidējam biznesam. Drukas mašīnas palaišana sola dolāra kursa krišanos pret eiro gandrīz par 10%. Tādā situācijā Baidena administrācijai būs darba pilnas rokas arī bez "Ziemeļu straumes 2".
Pāragri apbedīt
Neviens nav pārsvītrojis arī ekonomiski objektīvos faktorus: Krievijas cauruļvadu gāzes pieprasījums vēl joprojām ir augsts, un to pārliecinoši demonstrē cenu pieaugums Eiropas vairumtirdzniecības tirgū ziemas priekšvakarā.
"Kopš augusta gāzes ieguve Krievijā pieaug, oktobrī saražoti gandrīz 63 miljardi kubikmetru degvielas – par 13% vairāk nekā septembrī, pat vairāk nekā 2019. gada oktobrī. Tas liecina, ka aug pieprasījums, pārsvarā – ārvalstīs," atgādināja informācijas un analīzes centra "Alpari" vadītāja vietniece Nataļja Miļčakova.
Par negatīvu aspektu Baidena prezidentūras laikā no "Gazprom" viedokļa tiek uzskatīta viņa politika enerģētikā, tā saucamais "zaļais kurss". Demokrāti plāno iztērēt divus triljonus dolāru, lai pārietu pie ekoloģiski tīrās enerģētikas līdz 2035. gadam. Bet līdz 2050. gadam – pārtraukt izmešus visā pilnībā. Vienlaikus Krievijai par labu nāk arī zaļā enerģētika: pa "Ziemeļu straumi 2" var sūknēt ne tikai dabasgāzi, bet arī ūdeņradi. Ūdeņraža degvielas pieprasījums Eiropā potenciāli ir ļoti liels.
"Pie tam jaunajai administrācijai nepavisam nav vajadzīgs konflikts ar eiropiešiem. "Pēc inaugurācijas Baidenam būs jāatjauno sabojātās attiecības ar Eiropas Savienību, it īpaši ar Vāciju, jo bez tām nav iespējams nostiprināt NATO cīņasspēju," atgādināja Miļčakova.
Starp citu, arī ASV izskan šaubas par to, vai Baltā nama jaunais vadītājs izpildīs visu, ko solījis Krievijas gāzesvadam. Bijušais senators no Virdžīnijas štata Ričards Bleks apliecina, ka Baidens dos priekšroku "paklusāk" vienoties ar Maskavu par būvdarbu noslēgšanu. Bet apmaiņā mēģinās iztirgot kaut ko labu Vašingtonai.