Parādījusies arī informācija par jaunajām amatpersonam. Par to, kas strādās jaunā valsts vadītāja kabinetā, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.
Katrai gaumei
Baidena komandai būs jāaizpilda aptuveni divi tūkstoši vakanto vietu dažādās iestādēs, bet pagaidām nosaukti tikai daži kandidāti. Tomēr jau tagad ir skaidrs – priekšroka dota profesionālajiem nopelniem, nevis pazīstamām personībām. Visi kandidāti ir cienījami eksperti un atzīti profesionāļi ar plašu pieredzi valsts pārvaldē, tāpēc nenāksies tērēt laiku un naudu apmācībām.
Tāda pieeja ir pretstatā trampismam, atzīmē amerikāņu mediji. Pašreizējais prezidents iecēla augstos amatos pretrunīgas personības, piekritējus bez nopietnām zināšanām, bieži vien – ideoloģizētus.
Piemēram, Tramps vēlējās sūtīt uz ANO Hezeru Nauerti – bijušo Fox News darbinieci. Galu galā viņa ieņēma Valsts departamenta oficiālā pārstāvja posteni. Baidens šim amatam iesaka pieredzējušu diplomāti – afroamerikāni Lindu Tomasu-Grīnfildi. Viņa jau vadījusi diplomātisko dienestu, vēstniecību Libērijā un ieņēmusi valsts sekretāra padomnieka amatu Baraka Obamas administrācijā.
Līdz ar viņu amerikāņu ārpolitikā strādās vēl divi "veterāni": valsts sekretārs – Entonijs Blinkens, padomnieks nacionālās drošības jautājumos – Džeiks Sallivans.
Atkal Blinkens
Entonija Blinkena biogrāfija šķiet it kā speciāli sastādīta, lai novestu pie ASV galvenā diplomāta krēsla. Tēvs, Hārvardas absolvents, bija ASV vēstnieks Ungārijā. Bērnību Entonijs pavadīja Parīzē, turpat macījās skolā, pēc tam tēva pēdās iestājās universitātē. Blinkena paziņas stāsta, ka viņam ir lieliskas manieres, viņš ir "labsirdīgs un maigs", labi spēlē ģitāru. Atzīmē arī viņa līdzību ar Baidenu, pat dēvē par jaunievēlētā prezidenta alter ego.
Pēc studijām Blinkens strādāja par advokātu un žurnālistu, Bila Klintona prezidentūras laikā iekļuva Nacionālās drošības padomē. No turienes – Senātā, Ārpolitikas komitejas kadru nodaļas vadītāja postenī. Tur viņš strādāja Baidena vadībā. Baraka Obamas prezidentūras laikā Blinkens pacēlās līdz padomnieka nacionālās drošības jautājumos vietnieka un valsts sekretāra vietnieka postenim.
Blinkenam bija vērā ņemama loma Usamas ben Ladena likvidācijas operācijā 2011. gadā un cīņā ar "Islāma valsti" Sīrijā un Irākā. Izcēlās arī konfrontācijā ar Krieviju 2014. gadā. Jāpiebilst, ka politiķa pozīcija attiecībās ar Maskavu ir visai skarba.
"Putins ir izcili mierīgs cilvēks. Viņš nelielās," stāstīja Blinkens intervijā PBS par Krievijas līdera pārrunām ar Obamu. – Var izteikties skarbi, taču mierīgi un sausi."
Taču, pēc Blinkena domām, Krievijas prezidents "diemžēl vienkārši saka nepatiesību, cenšas maldināt". "To viņš dara tikpat viegli, kā elpo," piebilda diplomāts.
Intervijā viņš pieļāva, ka Krievija un ASV atgriezīsies pie normālas sadarbības. "Ir cerība, ka reiz attiecības vairs nebūs spēle ar nulles likmi. Taču, kamēr Putina kungs nesapratīs, ka nevar tā skatīties uz pasauli un viņu gaida sekas, viņš turpinās savu līniju," klāstīja Blinkens.
Attiecības ar Maskavu
Patlaban ASV nav nevienas amatpersonas, kas nekritizētu Maskavu, konstatēja Krievijas Starptautisko lietu padomes programmu direktors Ivans Tmofejevs. "Krasu pavērsienu nebūs, vismaz ne uz labo pusi. Toties pastāv nepatīkamu pārsteigumu iespēja, un to mēs nevaram izslēgt," paskaidroja eksperts.
Pirmkārt, runa ir par sankcijām lietā par Alekseja Navaļnija saindēšanu. To ieviešanas risks ir liels, jautājums ir tikai par to, kā tas notiks. "Baidena administrācija aktīvāk strādās cilvēktiesību jautājumā, - uzskata Timofejevs. – Tomēr šī komanda ņems vērā politisko lēmumu reālo kaitējumu un bez svarīga iemesla neizšķirsies par stingriem ierobežojumiem."
Blinkena vadībā Valsts departaments turpinās spiedienu pret projektu "Ziemeļu straume 2", taču jaunā administrācija, iespējams, uzklausīs partneru argumentus. "Tramps ir apmāts ar pretestību "Ziemeļu straumei 2", Baidens ir piesardzīgāks," uzskata eksperts.
Pārmaiņas gaidāmas arī diplomātisko attiecību jomā. "Tehniskā aspektā," precizēja Timofejevs. Iespējama vismaz daļēja normalizācija, piemēram, diplomātiskā personāla daļēja atgriešanās. Šīs problēmas risinājums būtu izdevīgs visiem.
Jauna vecā komanda
Pārējiem jau zināmajiem kandidātiem arī ir pieredze sadarbībā ar Baidenu. Zināmu laiku viceprezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos bija Džons Sallivans. Tagad viņš ieņems prezidenta padomnieka amatu. Viņš ir 43 gadus vecs un izpelnījies ārpolitikas brīnumbērna reputāciju. Viņš bija Hilarijas Klintones palīgs, kad viņa ieņēma valsts sekretāra amatu, 2015. gadā viņam bija svarīga loma Irānas kodoldarījuma noslēgšanā, un viņš palīdzēja Klintonei 2016. gada kampaņā.
Džo Baidens ne vienu vien reizi ir atzīmējis, ka vispirms pievērsīsies iekšlietā. Šajā jomā jaunais padomnieks viņam noderēs, atzīmēja mediji.
Aparāta vadību uzņemsies Rons Klains, agrākais viceprezidenta Baidena administrācijas vadītājs. Nacionālo izlūkdienestu pirmo reizi vadīs sieviete – CIP vadītāja Evrila Heinsa. Agrāk viņa Obamas administrācijā bija padomnieka vietniece nacionālās drošības jautājumos. Iekšlietu ministrijā ieradīsies Alehandro Maijorks, iekšlietu ministrs Obamas laikā.
Bijušais valsts sekretārs Džons Kerijs kļūs par prezidenta speciālo pārstāvi klimata jautājumā. Pirmo reizi Nacionālās drošības padomē būs amatpersona, kas risinās klimata jautājumus, konstatēja komanda.
Aizsardzības ministra vakance vēl ir brīva. Prognozē, ka to ieņems Mišela Flērnoja, bijusī padomniece politikas jautājumos. Viņa atbalsta bruņojuma kontroli, un šis jautājums ir svarīgs Krievijai, atzīmēja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiroatlantiskās drošības centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Andrejs Baklickis. "Pie tam viņu ciena gan demokrāti, gan republikāņi, tāpēc, domājams, kandidatūru apstiprinās," uzskata eksperts.
Tomēr politiskos lēmumus pieņem ne tikai figūras, kas ieņem valsts sekretāra, aizsardzības ministra un padomnieka nacionālās drošības jautājumos amatus. "Šeit svarīgi arī attiecīgie vietnieki, - uzskata Baklickis. – Un demokrātiem tur ir papilnam rezervistu."
Demokrāti kopumā pozitīvi vērtē bruņojuma kontroli, tomēr viņu vidū ir arī skeptiķi, viņš norādīja. "Tie, kas atceras neveiksmīgās pārrunas par INF. Viņi neuzticas Krievijai, viņi guvuši negatīvu pieredzi." Tomēr jautājums par otrā plāna posteņiem tiks atrisināts tikai janvārī.
Kandidātus jāapstiprina Senātam. Republikāņi Kongresa augšpalātā mēģinās sabotēt dažus Baidena lēmumus, vēstīja izdevums Axios. Tātad diezin vai kabinetā nokļūs pretrunīgas figūras, tādas kā Sjūzena Raisa, ko reiz jau neizdevās iecelt valsts sekretāra postenī. Spriežot pēc visa, Baidena komandas devīze ir kompromiss un pieredze.