Pie visa vainīga cīņa ar globālo sasilšanu, kas draud ar smagākām sekām nekā visas dabas katastrofas kopā ņemtas. Cīņu iemēģinās Apvienotās Karalistes zemēs. Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons plāno tuvākajā laikā iepazīstināt ar savu plānu "cīņā ar klimata pārmaiņām". Tā mērķis ir minimizēt ogļskābās gāzes izmešus atmosfērā līdz nullei, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.
Ekoloģiski norūpējušies ļautiņi cer, ka viņš aizliegs jebkādu ražošanu un jau no 2030. gada liegs pirkt automašīnas ar benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem.
Radikālo ekologu dogmas paredz, ka Lielbritānijā jāslēdz vēl palikusī rūpniecība, imports no valstīm, kam nerūp "ogļskābās gāzes pēdu" samazināšana, jāapliek ar nepanesamām nodevām. Arī mājokļu apkurei jābūt ekoloģiski tīrai. Daudziem tas vienkārši nozīmēs atteikšanos no apkures.
Patiesībā cīņa ar sasilšanu nozīmē protekcioniskus pasākumus ar mērķi apturēt tādu valstu kā Krievijas, Ķīnas un Brazīlijas ekonomisko ekspansiju. Taču arī "zelta miljards", domājams, saņems sāpīgu triecienu.
Ja patiešām tiks īstenots tāds plāns, iedzīvotāji vienā no bagātākajām pasaules valstīm zaudēs piekļuvi lētām automašīnām, apģērbam un apaviem par pieņemamām cenām, daudziem medikamentiem un pārtikas produktiem. Pie viena – arī apkurei. No importa atkarīgā valsts, kuras rūpniecība tiek iznīcināta jau kopš Mārgaretas Tečeres laikiem, saskarsies ar totālu deficītu, patēriņa standarti nošļuks līdz Otrā pasaules kara laikos piedzīvotajiem, produktu kartītēm, cigoriņiem kafijas vietā un zeķēm no "melnā tirgus".
Īpaši pikanta situācija kļūst, ja atceramies, ka Džonsons ir "patentēts" klimatiskais disidents. Tāpat kā Tramps, viņš nekad nav ticējis nekādai globālajai sasilšanai un atklāti ņirgājās par ekologu histēriju. "Ja es nosvīdīšu, spēlējot pingpongu, es par to nevainošu globālo sasilšanu," viņš rakstīja tikai pirms četriem gadiem.
Brexit uz laiku deva Džonsonam cerību, ka viņam izdosies gan sakārtot tirdzniecību ar ES, gan izvairīties no ierobežojumiem, ko ES plāno uzlikt savu ražotāju plecos. Salai bija jākļūst par tādu kā Eiropas ārzonu ar savu likumdošanu nodokļu, darba un ekoloģijas jomās.
Tomēr cerības neattaisnojās. Lai nepārtrauktu tirdzniecību ar ES, nāksies sākt arī cīņu ar sasilšanu, lai arī tā sagādās milzīgas ekonomiskās problēmas.
Papildu stimulu devusi Baidena komandas nākšana pie vara ASV. Tā popularizē Green Deal – "Zaļo darījumu", kas paredz likvidēt industriju un naftas un gāzes nozari, lai visus resursus veltītu "tīrajai" enerģētikai. Lai cik murgains būtu tāds plāns no ekonomikas viedokļa, Džonsons ir spiests pieskaņoties vecākajam partnerim.
Protams, tas ir pašnāvniecisks solis politiķim – paziņot iedzīvotājiem, ka viņus sagaida kara laikam līdzīgs trūkums, turklāt ar absolūti sadomātu ieganstu. Džonsons to noteikti nevēlas. Nesen viņš pat devās pašizolācijā, aizbildinoties ar koronavīrusu, lai arī pārslimoja to jau pavasarī un, pēc paša vārdiem, plīst vai pušu no antiķermenīšiem.
Pie tam ar "dabas aizsardzību" saistīta vēl viena, mazāk pamanāma problēma. Visi plāni cīņā ar globālo sasilšanu paredz, ka nacionālās valdības nodos virkni pilnvaru dažādām miglainām struktūrām.
Piemēram, Džonsona plāna prototips – radikālo ekologu sastādītais likumprojekts par ārkārtējo stāvokli klimata un ekoloģijas jomā – jau veselu gadu tiek plaši reklamēts. Ar spilgtu protesta mītiņu palīdzību to bīda uz priekšu aktīvistu grupa Extinction Rebellion — "Izmirstošo sacelšanās".
"Izmirstošos" uztur amerikāņu oligarhi, kuru vidū ir tādi leģendāri klani, kā Getiji un Kenediji.
Likumprojekta galvenais punkts ir ideja par to, ka Lielbritānijas premjerministrs apņemas izsludināt valstī ārkārtējo stāvokli klimata jomā un saskaņot atbilstošos lēmumus ar Klimata pārmaiņu Komiteju. Tātad kodollielvalsts līderim vjadzēs atskaitīties velns zina, kā ieceltiem, un Dies’ vien zina, kā finansētiem zinātniekiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un dzīvnieku aizstāvjiem. Diezin vai tāda koncepcija Džonsonu iepriecināja.
Lielbritānijas valsts sekretāru, saskaņā ar likumprojektu, kontrolēs kaut kāda "Pilsoniskā asambleja" – vēl viens absolūti jauns varas orgāns, ko veidos ekoaktīvisti. Tā parādās visu klimatisko ciešanu patiesā būtība – tas ir mēģinājums kontrolēt nacionālos līderus. Ieganstu dos tas pats "ārkārtējais stāvoklis".
Slēptā cīņa ap klimata pārmaiņām ritēja ilgi. Sākumā bija plānots līdz 2050. gadam aizliegt automašīnas ar benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem, pēc tam – līdz 2040. gadam. Viņas Augstības kase norādīja, ka pilnvērtīgai cīņai ar sasilšanu naudas nepietiks. Klimata pārmaiņu komiteja uzskata, ka Lielbritānijai jāvelta cīņai desmitkārt vairāk nekā pašlaik, taču 2020. gada budžetā jau tagad ir deficīts 400 miljardu sterliņu mārciņu apmērā.
Stāvoklis strauji mainījās, kad premjerministrs iemīlējās. Viņa dāmu Keriju Saimondu prese jau iedēvējusi par Karalieni Keriju. Februārī pāris saderinājās, aprīlī Kerija dāvāja Džonsonam dēlu, jūlijā pārvācās uz Dauningstrītu 10.
Kerija Saimonda cēlusies interesantā ģimenē. Viņa ir Lielbritānijas premjerministra mazmazmeita, pazīstama žurnālista meita, draudzējas ar slaveniem politiķiem un viņu dzīvesbiedrēm. Piedevām viņa ir pārliecināta ekocīnītāja, veltījusi mūžu cīņai par jūras iemītnieku glābšanu, par lauksaimniecības dzīvnieku tiesībām un pret plastmasas atkritumiem.
Savas 32 gadus vecās draudzenes ietekmē 56 gadus vecais Džonsons atmeta dzeršanu (priekšvēlēšanu kampaņas laikā), atbrīvojās no liekā svara, kļuva par vegānu (neilgi) un pat apgrieza matus. Kerijas draugi no pulciņa FOC’s (Friends of Carry) sāka saņemt augstus amatus. Viņas senais draugs Rišijs Sunaks kļuvis par valsts kases kancleru. Viņas biedrs ekoloģiskajos karos Zaks Goldsmits iekļuvis Lordu palātā. Stāsta, ka Džonsona galvenā padomnieka Dominika Kamingsa skandalozā atstādināšana tāpat notikusi pēc Karalienes Kerijas gribas.
Iespējams, Džonsona smagā politiskā metamorfoze – no klimatiskā disidenta līdz ekoloģijas kareivim – tāpat notikusi viņa dāmas ietekmē.
Interesanti, ka britu premjerministra nākamā dzīvesbiedre strādā labdarības organizācijā "Vibrant Oceans". To baro Maikls Blumbergs, amerikāņu miljardieris, infogiganta Bloomberg īpašnieks, viens no pasaulē pazīstamākajiem lobētājiem un sponsoriem cīņā ar globālo sasilšanu.
Runas par to, ka nacionālos līderus kontrolē pārnacionālas finanšu struktūras, parasti tiek dēvētas par lētu konspiroloģiju. Taču Džonsons ar personīgo piemēru demonstrē, cik dīvaini var savīties romantika un politika, valsts pārvalde un globālā kontrole, amerikāņu miljardiera intereses un Lielbritānijas vidējās klases gaidāmā grimšana nabadzībā.