RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Swedbank klienti aizvien biežāk saskaras ar dīvainām bankas prasībām, kas nereti atklāti pārkāpj personas privātās dzīves neaizskaramību un izskatās kā nepamatotas un neizskaidrotas darbības. Negaidīta kontu slēgšana, neargumentēti draudi par naudas līdzekļu nobloķēšanu kontā – ar to visu ir saskārušies daudzi "Swedbank" klienti.
Bankas nevēlēšanās skaidrot situāciju rada iespaidu, ka runa ir nevis par pārpratumiem vai pārmērīgu bankas darbinieku uzcītību, bet mērķtiecīgu kredītiestādes politiku, stāsta Lato Lapsa savā materiālā, ko publicējis portāls diena.lv.
Socioloģijas uzņēmuma SKDS veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka aptuveni 29% aptaujāto uzņēmumu pēdējā gada laikā ir saskārušies ar nopietnām grūtībām sadarbībā ar kredītiestādēm, un puse no tiem atzinuši, ka banku prasības kļuvušas nepamatoti augstas.
"Bankas ikdienas darbs balstās trīs pamatvērtībās – vienkāršībā, atvērtībā un atbildībā," pati sevi raksturo Swedbank un apliecina, ka kredītiestāde nodrošinot iedzīvotājiem nepārtrauktu finanšu pakalpojumu pieejamību, un norāda uz savu mērķi – sekmēt ilgtspējīgu labklājību plašam cilvēku un uzņēmumu lokam.
Taču ar citādu Swedbank ir saskāries jurists Juris (vārds mainīts). Viņš savas profesionālās darbības ietvaros veicis kādas SIA likvidāciju kā oficiāli iecelts likvidators un atvēris jaunu kontu Swedbank, kur viņam iepriekš ilgstoši bijis konts kā privātpersonai, lai būtu, kur atsevišķi uzglabāt likvidējamās SIA naudas līdzekļus.
Atdodiet naudu pircējam
"Ar konta atvēršanu problēmu nebija, un veiksmīgi izmantoju šo kontu likvidācijas procesā pusotru gadu. Saņēmu šajā kontā piedzītos debitoru parādus, maksāju no tā nodokļus, algu grāmatvedei un tā tālāk," stāsta Juris. Likvidācijas process faktiski ticis pabeigts, pagājušā gada rudenī atlicis vienīgi pārskaitīt SIA dalībniekam uzņēmuma likvidācijas kvotas maksājumu saskaņā ar atlikušās mantas sadales plānu.
"Lai iesniegtu Komercreģistrā pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu un izslēgšanu no reģistra, jābūt izmaksātai likvidācijas kvotai SIA dalībniekiem," skaidro Juris. Ticis sagatavots maksājuma uzdevums, taču, ņemot vērā, ka summa paliela, darījums bijis jāapstiprina Swedbank filiāles vadītājai.
Šajā brīdī tad arī sākušies pārsteigumi. "Pēc ilgas domāšanas viņa darījumu apstiprināt atteica, un tas notika, neko man nepaskaidrojot. Tikai pēc laika man internetbankā beidzot atsūtīja paskaidrojumu – tika pieprasīts iesniegt visus dokumentus par darījumu, kur izsolē tika pārdota likvidējamās SIA manta. Līdz šo ziņu saņemšanai banka naudas pārskaitījumus atteica," tālākos notikumus apraksta jurists.
Visi dokumenti bijuši labākajā kārtībā, un Juris Swedbank iesniedzis visus dokumentus par šo mantas pārdošanu izsolē – izsoles nolikumu, sludinājumu, izsoles protokolu, aktu, pārdošanas līgumu, rēķinu, maksājuma uzdevumu.
"Viss bija veikts atbilstoši likuma prasībām. Mantas pircējs bija Latvijā reģistrēta liela akciju sabiedrība, kas darbojas jau vairāk nekā 20 gadu, liels apgrozījums, daudz darbinieku, Uzņēmumu reģistrā norādīti patiesie labuma guvēji, viss kārtībā," skaidro Juris. Nekādi iebildumi nav izteikti, banka dokumentus pieņēmusi, taču pēc vairākām dienām juristam piezvanījis tās pašas Swedbank filiāles pārstāvis un pavēstījis – juristam vajadzētu par izsolē pārdoto mantu saņemto pirkuma maksu... pārskaitīt atpakaļ pircējam, jau pieminētajai akciju sabiedrībai.
"Es jautāju – bet uz kāda pamata? No mantas pārdošanas ir pagājis gads, līgums ir izpildīts, pārdotā manta jau sen reģistrēta publiskos reģistros uz pircēja vārda, daļa no iegūtās naudas samaksāta nodokļos. Kā es tagad varu atkāpties no tiesiski noslēgta darījuma?! Un galvenais – uz kāda pamata, kāds ir juridisks pamatojums šādai absurdai bankas prasībai?" savu reakciju uz bankas pārsteidzošo prasību apraksta jurists.
Pēc neilgas apdomāšanās Swedbank pārstāvis nācis klajā ar jaunu prasību – tādā gadījumā visus bankas kontā esošos likvidējamās SIA līdzekļus nekavējoties, vienas diennakts laikā, pārskaitīt uz kādu citu savu kontu kādā citā Latvijas bankā un Swedbank kontu nekavējoties slēgt. Pretējā gadījumā konts ar visiem līdzekļiem tikšot bloķēts. Nauda kontā tā arī stāvēšot, bet jurists to nevarēšot nekādā veidā izmantot un kā likvidators ar to rīkoties.
Tūlīt slēdziet visus kontus
Jurim nācies pakļauties, taču, joprojām ticot Swedbank publiskajiem paziņojumiem par bankas gatavību nodrošināt saviem klientiem "nepārtrauktu finanšu pakalpojumu pieejamību", viņš vēlējies kredītiestādē noskaidrot – kāds ir juridiskais pamatojums šādai bankas rīcībai.
"Juridisko pamatojumu šādai prasībai banka nesniedza vai arī nespēja sniegt. Man atbildēja, ka man tiekot gatavota bankas vadības vēstule, ko man atsūtīšot un kur būšot precīzi paskaidrots, kāpēc man lika pārskaitīt naudu un slēgt kontu, būšot arī atsauces uz likumu normām. Nu jau no tā brīža ir pagājuši vairāki mēneši, taču līdz pat šodienai neesmu tādu vēstuli no Swedbank saņēmis," stāsta Juris.
Tas nozīmē – viņš arī nekur un neko nevar apstrīdēt: "Uzskatu, ka bankas rīcība pret mani kā klientu šajā konkrētajā gadījumā bija augstākā mērā nekorekta, negodīga un pilnīgi nepamatota. Nekāds pamatojums jau man tā arī netika sniegts. Un apstrīdēt jau nevar to, kā nav! Kā gan es varētu bankas rīcības pamatojumu apstrīdēt, piemēram, tiesā vai kādā citā instancē, ja nekāda pamatojuma jau nav. Nav atsauces uz kādām tiesību normām, nav vispār nekā. Pilnīga un reāla patvaļa no bankas puses. Bet, ja nepakļautos, tad konts arī tiktu nobloķēts. Tā notiek. Un tad, lai tiktu naudai klāt, varētu tiesāties ar banku ilgus gadus..."
Nekādu skaidrojumu gan jurists no bankas vairāk pat nemēģinot pieprasīt. Iemesls – pieredzējuši kolēģi, balstoties uz savu pieredzi, viņam norādījuši: ja viņš nelikšoties mierā un turpināšot pieprasīt no Swedbank pamatojumu viņu rīcībai, viņš panākšot vienīgi to, ka banka slēgs arī viņa privātpersonas kontu, kas ir pie viņiem. "Tāpat bez jebkāda paskaidrojuma un pamatojuma, jo tā esot pieņemts, tāda esot bankas prakse. Un nekādu līdzekļu pret to nav. Klients ir beztiesīgā situācijā," piebilst Juris.
Kur liksiet naudu
Vēl viens stāsts, ko savā materiālā aprakstīja Lato Lapsa, saistīts ar Sarmīti (vārds mainīts), Swedbank ilggadēju klienti. Nesen viņa veikusi privātu darījumu, pārdodot savā īpašumā bijušu zemesgabalu un samaksu par to pēc visu nodokļu nomaksas no pircēja saņemot ar bankas pārskaitījumu uz savu Swedbank kontu. Nauda pārskaitīta, un nekādus jautājumus šai sakarā banka nav uzdevusi.
Viss mainījies brīdī, kad Sarmīte nolēmusi savus naudas līdzekļus no Swedbank izņemt. Drīz vien viņa saņēmusi bankas vēstuli, kurā ultimatīvā formā viņai pieprasīta informācija un dokumenti.
Izrādījies, Swedbank interesēja nevis klientes finanšu līdzekļu izcelsme, bet gan tas, kur nauda nonāks pēc tam. "Veicot Jūsu norēķinu kontā notikušo darījumu analīzi, esam konstatējuši lielu skaidras naudas izmaksu apjomu. Lūdzam sniegt skaidrojumu tik apjomīgām skaidras naudas izmaksām, tās nepieciešamībai," norādījusi banka.
Vēl vairāk, Swedbank ir pieprasījusi iesniegt "dokumentus, kas apliecina izmaksātās skaidras naudas līdzekļu izlietojumu". Turklāt vēstules beigās pievienoti arī draudi slēgt klientes kontu, ja informācija līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.
Šajā gadījumā gan banka ir norādījusi vismaz kaut kādu pamatojumu savai interesei, minot Swedbank Vispārējo darījumu noteikumu punktus un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma normas.
Uz žurnālista jautājumiem banka sniegusi izvairīgas atbildes, atsaucoties uz to, ka normatīvie akti kredītiestādei uzliek par pienākumu "izzināt un saprast savu klientu darījumus". Neskatoties uz jautājumu par klienta vēlmi noņemt savu likumīgo naudu no konta, banka izlikās, ka nesaprot, par ko ir tuna un atbildēja, ka "arī valstī ir noteikti ierobežojumi skaidras naudas darījumiem un atsevišķa veida darījumi skaidrā naudā, piemēram, nekustamā īpašuma iegāde, ir aizliegti."
Top rokasgrāmata
Swedbank ļoti negribīgi komentēja savas attiecības ar klientiem, tāpēc "Diena" vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā un Finanšu izlūkošanas dienestā, lūdzot atbildēt uz dažiem jautājumiem par paaugstinātajām banku prasībām, piemēram, par to, vai iestādes ir informētas par to, ka kredītiestādes pieprasa arī dokumentus par izņemtās skaidrās naudas līdzekļu izlietojumu?
Neviena skaidra atbilde netika saņemta – iestādes, kas atbild par banku darbību, atsaucās uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 28. pantu: "Lai izpildītu šā likuma prasības, likuma subjektam ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem."
Tomēr FKTK piebilda, ka izstrādā rokasgrāmatu, kas skaidros normatīvo aktu pielietošanas aspektus, lai mazinātu individuālas interpretācijas iespējas.
Tāpat komisija pievēršot banku uzmanību nepieciešamībai darbā ar klientiem ieviest principu "vispirms konsultē" principu, lai nodrošinātu augstu klientu apkalpošanas kultūru. Galu galā, neraugoties uz visu iepriekš minēto, cilvēkiem Latvijā vēl nav aizliegts uzglabāt tiem likumīgi piederošus līdzekļus skaidrā naudā, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija.