RĪGA, 30. aprīlis — Sputnik. Dzērienu taras depozīta sistēma patlaban ir neizdevīga un neaktuāla, radio Baltkom ēterā savu viedokli pauda uzņēmuma "Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis.
"Jādara tas, kam ir jēga, nevis tikai tāpēc, ka kaimiņš tā darījis. Eiropas Savienībā ir 28 valstis, un tikai 11 ir depozīta sistēma. Pedējo desmit gadu laikā neviena valsts nav ieviesusi šo sistēmu ar finansiālu labumu. Jūs pieminējāt Lietuvu, bet paskatieties uz skaitļiem. Ja nekļūdos, tur ir 4,2 miljoni zaudējumu tikai divu gadu laikā! Šī sistēma ir ļoti dārga, formātā, kādā tā strādā tagad, tiek savākti tikai divi procenti. Mums jāskatās plašāk – mums ir simtiem problēmu, gan riepas, gan izsmēķi, gan viss pārējais," uzsvēra Zakulis.
ES direktīva paredz, ka līdz 2025. gadam ES valstīm ir jāsavāc un jānodod pārstrādei 77%, līdz 2029. gadam – 90% plastkmasas pudeļu ar vāciņiem. Latvija ir pēdējā Baltijas valsts, kur vēl nav ieviesta taras depozīta sistēma.
2018. gada oktobrī Saeimas Tautsaimniecības, agrākās, ekoloģiskās un reģionālās politikas komisija atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kuri paredz dzērienu taras depozīta ieviešanu. Ierosinājumu atbalsta arī valsts iedzīvotāji.
Taču Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kameras vadītājs Jānis Endziņš ir pārliecināts: taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā ir nepārdomāta un neefektīva izklaide uz uzņēmēju rēķina. Viņš atgādināja, ka līdz šim nav veikts vispusīgs pētījums par plānoto izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un iedzīvotājiem visā Latvijā, savukārt atbildīgās iestādes nespēja detalizēti pastāstīt par gaidāmo sistēmas ietekmi industrijā un saimniecības atkritumu apkalpošanas nozares rādītājos.
Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kamera sadarbībā ar Gateway & Partners veica šādu pētījumu, un tā rezultāti konstatēja, ka nevis šaura depozīta sistēma, bet gan sistemātisks skats un risinājumi – tas ir tas, kas nepieciešams atkritumu apjoma samazināšanai un to tālākai pārstrādei lietderīgiem mērķiem.
Pētījuma dati liecina, ka dzērienu pudeles sastāda tikai niecīgu daļu no kopējā atkritumu apjoma, un līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu šī problēma tiktu atrisināta tikai daļēji. Runājot tieši, Latvijā depozīta sistēmā tiktu apstrādāti apmēram 15-19 tūkstoši tonnu saražotās dzērienu taras, jeb 6-7% no saražotās taras apjoma, kas sastāda mazāk nekā 1% no visiem Latvijā savāktajiem atkritumiem.
Laikā, kamēr ritēja diskusijas par taras depozīta sistēmu, valstī ir mainījušās cilvēku iespējas un domāšana. Gan uzņēmumi, gan sabiedrības ir gatavas pieņemt un īstenot ilgtermiņa risinājumus attiecībā uz atkritumu šķirošanu. Paralēlas atkritumu vākšanas sistēmas izveidošana prasīs ne vien uzņēmēju investīcijas, bet arī radīs jucekli atkritumu šķirošanas ieradumos, kuri daudzās mājsaimniecībās jau ir ierasta prakse.
Iedzīvotājiem nepieciešama piekļuve visai atkritumu šķirošanas infrastruktūrai, nav jāpievērš uzmanība viena veida iepakojumam. Šķirojot dzērienu pudeles, mēs nekādā veidā netiksim vaļā no nepieciešamības šķirot un pārstrādāt citus atkritumus.
Dzērienu taras depozīta sistēmas ieviešana ir nokavējusi, jo kopš 2014. gada pašvaldības un komersanti ieguldījuši vairāk nekā 80 miljonus eiro esošās sistēmas atbalstam, lai iegādātos speciālus šķirošanas konteinerus, labiekārtotu poligonus, kā arī izbūvētu šķirošanas līnijas. Ja no 2020. gada Latvijā tiks ieviesta depozīta sistēma, uzņēmējiem nāksies atkal investēt.