RĪGA, 10. aprīlis – Sputnik. Baltkrievija ir gatava izskatīt Latvijas dzelzceļu, ostu un termināļu infrastruktūras izmantošanas iespēju ziemeļu virziena apgūšanai, organizējot naftas produktu pārvadājumus, paziņoja Baltkrievijas valsts naftas un ķimikāliju koncerna "Belņeftehim" vadītājs Andrejs Ribakovs.
Baltkrievijas naftas nozares pārstāvji ieradās vizītē Latvijā delegācijas sastāvā ar transporta ministru Alekseju Avramenko, lai izpētītu Latvijas ostu un dzelzceļu piedāvātās infrastruktūras iespējas tranzīta jomā, vēsta Latvijas Dzelzceļa mājaslapa.
Latvijas Dzelzceļa (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš paziņoja, ka uzņēmums ir gatavs sadarbībā ar termināļiem un ostām apkalpot baltkrievu kravas un ir ieinteresēts apjomu palielināšanā. Šo iespēju īstenošanai tiek modernizēts dzelzceļu mezgla posms Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma, norādīja Bērziņš.
Tāpat tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi saistībā ar LDz tīkla elektrifikāciju virzienā no Daugavpils līdz Baltkrievijas robežai. Puses pauda gatavību īstenot pārrobežas sadarbības projektu, ja tam tiks piešķirts finansējums no ES fondiem.
2018. gadā starp Latviju un Baltkrieviju tika pārvadāti 30,2 miljoni tonnu kravu – par 30% vairāk, nekā 2017. gadā, tostarp 7,3 miljoni tonnu naftas produktu – par 9,8% vairāk. Pērnā gada sākumā kursēt sākušais kravas ekspresis maršrutā Minska – Rīga pārvedis Rīgas virzienā 173 vilcienu sastāvus un 439 – Minskas virzienā.
Latvijas un Baltkrievijas attiecības pēdējā laikā ir ievērojami uzlabojušās, puses pauž savstarpēju interesi ekonomisko sakaru attīstībā. Izņemot savstarpēju tirdzniecību, Latviju īpaši interesē kravu tranzīts, savukārt Baltkrieviju – iespējamā sadarbība enerģētikā pēc BelAES palaišanas.
Pērnā gada februārī Minsku apmeklēja Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis, kurš apsprieda ar Baltkrievijas premjerministru Andreju Kobjakovu tranzītu un tūrismu, kā arī parakstīja vairākus starpvaldību līgumus, tostarp vienošanos par operatīvu informēšanu par kodolavārijām, informācijas apmaiņu un sadarbību kodoldrošības un radiācijas aizsardzības nozarē.
Septembrī Baltkrievija iecēla jaunu vēstnieku Latvijā – šo posteni ieņēma Vasīlijs Markovičs. Lukašenko, norīkojot diplomātiskās misijas vadītāju, atzīmēja lielu potenciālu sadarbības attīstībā ar Rīgu.
"Jūs saprotat, ka mums nav piekļuves jūrai, un ja Lietuva nevēlas ar mums sadarboties, tad jāpievēršas Latvijai. Jāpanāk, lai šī republika gūtu gandarījumu par sadarbību ar Baltkrieviju. Mēs esam kārtīgi cilvēki, ar pienākuma izjūtu, viņi to zina. Un viņi būs mums pretimnākoši daudzos jautājumos, kurus mēs viņiem piedāvāsim, viņiem būs noteikts un ievērojams efekts," paziņoja Baltkrievijas prezidents.
Pēc ekspertu domām, šodien Latvijai ir iespējas vienoties ar Baltkrievijas varasiestādēm par stratēģisko tirdzniecības un ekonomisko partnerību, par kuras pamatu jākļūst enerģētikas dialogam. Elektroenerģijas piegādes Latvijai no būvētās BelAES (pret kuru aktīvi uzstājas Lietuva) var atgriezt arī kālija tranzītu cauri Latvijas ostām.
Šobrīd Baltkrievija izmanto Latvijas ostas galvenokārt naftas produktu iekraušanai – Latvijā tiek iekrauti 64% tumšo naftas produktu un vairāk nekā 80% gaišo naftas produktu. Savukārt Lietuvas ostu Klaipēdā Baltkrievija izvēlas lielākoties minerālvielu iekraušanai – izdevīgāku tarifu dēļ.