RĪGA, 16.decembris — Sputnik. Eiropas Savienības valstu vadītāju samits Briselē kļuvis par kārtējo pārbaudi slavenajai Eiropas vienotībai. Par galvenajiem jautājumiem dienas kārtībā kļuva pret Krieviju vērsto sankciju pagarināšana, gaidāmais Brexit un eirozonas budžeta projekts.
Ar abiem pirmajiem jautājumiem samita dalībnieki ātri tika skaidrībā, taču lēmums par pēdējo punktu tika pieņemts tikai samita otrās dienas vakarā, stāsta Sputnik Igaunija.
Tomēr būs
Pēc ES valstu vadītāju samita Briselē Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka pēc "pretrunīgajām pārrunām" samita dalībnieki tomēr panākuši vienprātību eirozonas budžeta projekta jautājumā.
"Mums ir vienošanās par eirozonas budžeta projektu", - Merkeles teikto citēja ziņu aģentūra AFP.
Vācijas kanclere piebilda, ka eirozonas budžetu var pielietot arī valstis, kas atrodas ceļā uz eiro ieviešanu.
Iepriekš vēstīts, ka ES valstu un valdību vadītāji apstiprinājuši vēlmi panākt vienošanos par ES nākamo ilgtermiņa budžetu līdz 2019. gada rudenim. Apspriedē par ES ilgtermiņa budžetu Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādīja, ka ES nākotne ir pašu dalībvalstu rokās un budžetam jāveicina tās stiprināšanās.
"Nākamajam budžetam vēl vairāk jāatbalsta Eiropa, vienotāka un stiprāka. Mums vajadzīgs budžets, kurā uzmanība pievērsta ražošanai, konkurētspējai un investīcijām satiksmē. Nedrīkstam samazināt zinātnes, inovāciju un jauniešu sfēras finansējumu," – politiķis atzīmēja arī digitālās attīstības atbalsta nozīmi.
Ratass uzsvēra, ka ES budžetam ir jārisina migrācijas, aizsardzības, klimata pārmaiņu, iekšējās un ārējās drošības, ES ārējo robežu apsardzes, kā arī reģiona stabilitātes problēmas. Politiķis uzskata, ka ES jāturpina atbalsts projektiem transporta un enerģētisko tīklu infrastruktūras jomā.
"Igaunijai, Latvijai un Lietuvai nepieciešama ātra un perspektīva satiksme ar pārējo Eiropu, kas palīdzēs mums labāk integrēties vienotajā tirgū. To pašu nozīmē arī pārrobežu saslēgumu izveide," – Ratass norādīja, cik vēlams būtu lielāks finansiālais atbalsts Rail Baltica īstenošanai.
Brexit teju nav izjaucis eirozonas budžetu
Pēc Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites domām, nenoteiktība Brexit noteikumu jautājumā neļauj savienības locekļiem sākt pārrunas par budžetu 2021.-2027. gg. kas patlaban atceltas līdz 2019. gada rudenim.
"Kamēr angļu politiķi nenoslēgs nacionālo, starppartiju vai starpfrakciju vienošanos – nav svarīgi kā to nosaukt, - kamēr nebūs kopējas vienošanās par to, ko viņi domā ar Berexit un ko vēlas, līdz tam brīdim mēs noteikti zaudējam laiku, taču galvenais ir tas, ka Eiropa kļūst par šī politiskā haosa ķīlnieci," – viņa teica.
Grībauskaite paziņoja, ka ES valstu līderi bija spiesti izlemt, ka pārrunas par finansiālo perspektīvu sāksies nevis 2019. gada sākumā, lai būtu iespējams vienoties laikus, bet gan rudenī. Lietuvas prezidente norādīja, ka Lielbritānijas premjerministre ierodas uz pārrunām "bez saprotama mandāta", tāpēc visas tikšanās nesniedz nekādu rezultātu.