Par to, ka Krievijas robeža ir jānostiprina, domā ne tikai pašā Krievijā, bet arī no otras puses, NATO — alianse turpina audzēt militāro spēku no Krievijas robežas ārējās puses. Piemēram, pavelk Lietuvu tuvāk tās standartiem — tur, 60 kilometru attālumā no Krievijas, drīzumā pabeigs aviācijas poligona celtniecību, kur lidmašīnas apgūs triecienuzbrukumus sauszemes mērķiem, raksta radio Sputnik autore Marija Baļabina.
Naids pret Krieviju un mītiskais Maskavas drauds joprojām paliek galvenie resursi, uz kuru rēķina dzīvo Baltija. Lietuva, Latvija un Igaunija vienmēr bez ilgas prātošanas gatavas sniegt NATO savas teritorijas, ja tas ir nepieciešams, pēc viņu domām, cēlai lietai — aizsardzībai no Krievijas. Šo valstu politiķi pat ir gatavi nostādīt savu krūti kaujas lādiņu priekšā — saprot tašu, ka, ja to teritorijā esošās NATO bāzes izrādīs kaut kādu aktivitāti, tajā pašā teritorijā sekos atbilde. Neticamas sevis upurēšanas piemērs. Maz jau ar to, ka lepnās Baltijas tautas jau ne pirmo gadu cieš alianses karavīru cūcības, kuri ik pa laikam rīko nekārtības, tad tās vēl gatavas atdoties militārajiem izmēģinājumiem.
Acīmredzami, lai pierādītu, ka iecerei ir jēga, ik pa laikam debesīs Krievijas gaisa kuģu pavadīšanai paceļ debesīs NATO iznīcinātājus: kaut ko dara, lido, tātad, jēga it kā ir.
Kaut gan, varbūt, tomēr tiešām iedalīt šādiem "aizstāvjiem" atsevišķu zemes nostūri, kur viņi eksperimentēs un spaidīs dažādas pogas, lai paskatītos, kas būs. Velti gan, ka tik tuvu Krievijai. jo, piemēram, to pašu spāņu pilotu, kurš nejauši palaidis raķeti debesīs virs Igaunijas, kura tikai brīnumainā kārtā nevienu nenogalināja, neskatoties uz to, neviens negrasās aizvietot ar uzmanīgāku.
Un, ja nākamreiz nejauša raķete aizlidos Krievijas robežas virzienā, tam var sekot likumsakarīga atbilde. Taču, varbūt, tieši to NATO arī cenšas panākt?