Politika

Polija velk "dibenā" Baltijas attiecības ar Briseli

Eiropas Komisija gatava atņemt finansiālo atbalstu Polijas nacionālistiskajai valdībai, un Baltijas valstīm, kas atbalsta Varšavu, ir iespēja būt vienotiem ar poļiem to bēdās.
Sputnik

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Eiropas Savienības pienākums ir garantēt saviem pilsoņiem, ka nevienā tās valstī neatgriezīsies "diktatoru" režīmi. Par to sākusi debatēt Eiropas Komisija, kura saskatījusi potenciālos diktatorus Polijas un Ungārijas valdībās. Pirmo reizi Brisele izmanto tamlīdzīgus izteikumus par savienības dalībvalstu valdībām, un tas liecina par jaunu spriedzi attiecībās starp ES un "dumpīgajām" nacionālajām valdībām, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.

Varētu domāt, ka savienības vadības un "oportūnistu" attiecību saasināšanos radījusi Viktora Orbana nacionālistiskās partijas triumfālā uzvara Ungārijā — viņu Rietumeiropā uzskata par ES liberālo vērtību ienaidnieku. Arī Polija attiecībās ar Briseli stabili ieņēmusi oportūnista nišu, kura iebilst gandrīz pret visiem ES integrācijas plāniem, imigrācijas un finanšu politiku.

Baltijas valstis nostājušās Polijas pusē: tās iebilst pret ES sankcijām

Polija pretojas Eiropas "smagsvarnieku" pieņemtajai savienības integrācijas programmai, aicina stiprināt nacionālo valdību lomu lēmumu pieņemšanas procesā visas savienības līmenī. Ar tādu paziņojumu 5. aprīlī nāca klajā Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs, tādējādi kārtējo reizi demonstrējot Varšavas atteikšanos soļot pa ES federalizācijas ceļu, pareizāk sakot, pa Francijas un Vācijas tandēma nosprausto integrācijas ceļu.

Komisārs Timmermans ir erudīts diktatūru jautājumā

Kopš brīža, kad Varšavā pie varas nāca nacionālistiskās partijas "Likums un taisnība" valdība, Polijas un Briseles attiecības pasliktinās ar katru mēnesi. Polija bija pirmā valsts Eiropā, kas būtu varējusi zaudēt balsstiesības ES Padomē uz Lisabonas vienošanās 7. panta pamata. Būtu varējusi, ja vien pret tādu sodu nebūtu iebildusi Ungārija un Baltijas valstis.

"Esmu redzējis Eiropu dažādā stāvoklī. Esmu bijis šajā valstī (Polijā — red.), kad tā vēl bija (komunistiskās — red.) diktatūras varā. Esmu bijis arī Ungārijā, kad tā vēl bija diktatūras varā. Jūs (zālē esošie žurnālisti — red.) neesat tik veci, lai būtu to redzējuši, un eiropiešu pienākums ir garantēt jums, lai jūs un mani bērni nekad neredzētu diktatūras atgriešanos," — preses konferencē Varšavā pavēstīja Eiropas Komisijas viceprezidents Francis Timmermans.

Eiropas tīšā kropļošanās. EP sagatavojis bēdu leju Varšavai
ES komisārs ne tikai daiļrunīgi sarunājas ar žurnālistiem (lūk, pat saviem bērniem viņus pielīdzināja). No šiem vārdiem izriet secinājums, ka Eiropas Komisija uzskata par iespējamu nacionālistisko partiju diktāta izveidošanos Polijā un Ungārijā. Lai nu būtu kā būdams, Briseles izteikumi kļūst asāki, un tā ir gatava izmantot finansiālo spiedienu pret "oportūnistiem", ja jau ar administratīvām metodēm nekas neiznāk Ungārijas un Baltijas valstu veto rezultātā. Visas Austrumeiropas valstis no ES fondiem saņem lielākus līdzekļus nekā iemaksā savienības budžetā. Brisele to atgādina un ir gatava apšņāpt atbalstu nepakļāvīgajiem, kuri pārkāpj, pēc Briseles domām, ES pamatprincipus.

Brisele piesaistīs naudu labai uzvedībai

Jāpiebilst, ka nākamā budžeta formēšanas principi tiks formulēti līdz 2. maijam, preses konferencē 9. aprīlī pastāstīja Eiropas Komisijas spīkeris Margaritis Shins, taču nekādu oficiālu ierosinājumu saistīt atsevisķu ES valstu finansēšanu ar ES principu un noteikumu ievērošanu vēl nav. Taču nav arī noslēpums, ka tamlīdzīgs pārkāpēju disciplināras ietekmēšanas variants tiek izskatīts nopietni. Shins atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par to, vai Polija varētu saņemt sodu — palikt bez līdzekļiem no savienības budžeta par atteikumu sekot Briseles prasībām.

Iespējams, Baltijas valstīm nāktos vēlreiz kārtīgi visu pārdomāt un apsvērt. ES varasiestāžu, Eiropas "smagsvarnieku" un Varšavas attiecībās iestājusies krīze, kurā zaudētāji būs visi, taču Polija piedevām zaudēs ES finansiālo atbalstu. Varšavai vienkārši samazinās finansiālās palīdzības apmērus, un Baltijas valstis, kas to atbalsta un iebilst pret Briseles viedokli, riskē dalīt finansiālās grūtības ar Poliju.