Viedoklis

Mācīties, mācīties un ārstēties ar’. Tikai valsts valodā

Grūti noticēt, taču tam, ka Latvijā medicīna pārsvarā ir privāta un par maksu dabūjama, ir savs labums. Veselības aprūpes iestāžu direktori, atšķirībā no viņu kolēģiem mācību iestādēs, nav spiesti klanīties un pazemoties amatpersonu, tostarp arī Valsts valodas centra ierēdņu priekšā.
Sputnik

Tāpēc ir vārga cerībiņa: lai arī krievvalodīgie mācīsies latviski, iespējams, ārstēsies tomēr krieviski.

Tādas domas radās, lasot "MFD Veselības grupa" valdes priekšsēdētājas Natālijas Točiļenko atbildi izdevumam Latvijas Avīze. Viņa pamato "MFD" viedokli jautājumā par ārstes atlaišanu pēc atteikuma sarunāties ar pacientiem krievu valodā. Notikums radīja milzu ažiotāžu latviešu medijos un politiskās aristokrātijas aprindās.

Ārsts norāj bērnu invalīdu par nepietiekamām latviešu valodas zināšanām

Savā vēstulē Točiļenko raksta, ka MFD, protams, ievēro Valsts valodas likumu. Tomēr neviens nav atcēlis Hipokrāta zvērestu, kas paredz: ārsta pienākums ir "ar vislielāko rūpību un bez izvairīšanās jebkurā laikā ikvienam cilvēkam sniegt palīdzību neatkarīgi no viņa reliģijas, tautības, rases, politiskās pārliecības vai sociālā stāvokļa". Vēl vairāk, pēc veselības grupas vadītājas pārliecības, ārsta kabinets nav vieta, kur būtu jāuzklausa mediķa viedoklis par pacienta valsts valodas zināšanām. Tā ir vieta, kur pacients gaida profesionālu un skaidru palīdzību, arī situācijā, ja runa ir par sarežģītām diagnozēm, precīzu ārstēšanās plānu, novērtējumu rezultātiem, kā to arī paredz Pacientu tiesību likums.

Točiļenko raksta, ka MFD, ko veido 32 veselības aprūpes iestādes visā Latvijā, darbs ar pacientiem ar vājām latviešu valodas zināšanām ir ikdiena. Taču šeit vienmēr cenšas elastīgi izvērtēt jautājumu un atrast risinājumu, kas būs piemērots visām pusēm. To var saprast arī tā, ka traumatoloģe Dita Danosa, kura aizcirta medicīnas centra durvis un nevēlējās meklēt kompromisus, stāvējusi pie sava principa dēļ.

VVC nesodīs klīniku par ārstes atlaišanu, kura runājusi valsts valodā

Vēl vairāk, ārste vērsās Valsts valodas centrā (VVC) ar sūdzību par savu bijušo priekšniecību, kura, pēc viņas vārdiem, pavēlējusi sarunāties ar pacientiem krievu valodā un tādējādi piespiedusi pamest darbu. Situāciju komentēja arī VVC pārstāvis Viesturs Razumovskis. Pēc viņa vārdiem, Danosa strādājusi iestādē gandrīz desmit gadus un nekad iepriekš nav atteikusies sarunāties ar pacientiem krievu valodā. Problēmas sākušās pirms pusgada. Pacienti bijuši šokēti, kad ārste, ar kuru viņi ieraduši sarunāties savā dzimtajā valodā, pēkšņi kategoriski atteikusies runāt krieviski. 

Tātad pār traumatoloģi pēkšņi nākusi atklāsme: ja viņa neko nedarīs, valsts valodu krievvalodīgajā Ķengaragā gaida katastrofa. Un priekšā vēl valsts simt gadu jubileja!

"Būtībā Ķengaragā ir izveidojusies diezgan baisa situācija – pēc cilvēku uzvedības var nojaust, ka daudzi cer uz krievu valodu kā otru valsts valodu," – savas bažas klāstīja traumatoloģe.

Satraukta ir ne tikai viņa vien. Točiļenko vēstules komentāros Latvijas Avīzes vietnē dakteri Danosu atbalsta vienbalsīgi un kaismīgi. Piemēram, lietotājs Anonymous ir sašutis par to, ka "krievvalodīgā elementa" nekaunība kļūstot patoloģiska un iesaka Danosu apbalvot ar Atzinības krustu par adekvātu patriotisku uzvedību Latvijas 100. jubilejas gadā.

VVC: latviešiem ir jātiesājas par krievu valodas prasībām darbā

Patiešām. Dakteres iesāktais jāturpina pārējiem mediķiem. Kāpēc gan krievvalodīgie elementi nevarētu apvienot patīkamo ar lietderīgo? Ārstē hemoroīdus un pie viena nokārto valodas eksāmenu turpat ārsta kabinetā. Vai labāk tā: vispirms rakstisks tests, pēc tam – sistēma vai pretsāpju līdzekļi.

Starp citu, te slēpjas vēl viens racionāls grauds. Pirms dažiem gadiem Latvijā jau ierosināja apgādāt visas ātrās palīdzības brigādes ar tulkotājiem. Vai varat iedomāties, cik daudzus latviešus varētu iekārtot darbā? Ak jā, viena nelaime – lai kļūtu par tulkotāju, jāpārvalda vismaz divas valodas.

Un kas tas tāds par Hipokrātu? Viņš mums kaut kāda autoritāte, vai? Pie mums autoritāte var būt tikai nu jau aizsaulē aizgājušais latviešu izcelsmes aizokeāna dakteris Aivars Slucis. Večukiņš vientiesīgā lepnumā vienmēr teica, ka nespētu vienlīdz labi ārstēt latvieti un krievu. Un pat publicēja paša apmaksātus rakstus par to savā iemīļotajā Latvijas Avīzē.

Un vispār. Pēc Latvijas Satversmes preambulas jaunās redakcijas vairs nav par ko brīnīties. Tur tak teikts, ka Latvijas valsts mērķis ir nodrošināt latviešu tautas pastāvēšanu mūžos. Par krieviem, ukraiņiem, baltkrieviem, ebrejiem un citu tautību elementiem, kuri dzīvo Latvijā, preambulā nav ne vārda. Priekš kam tad viņus vispār ārstēt? Vai tas nav absurds?