Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij

© Sputnik / Дмитрий Виноградов / Pāriet pie mediju bankasЗРК С-400
ЗРК С-400 - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Rietumu virziens patlaban rada lielākos draudus Krievijas drošībai, 2020. gadā Rietumu kara apgabals saņems aptuveni 2 tūkstošus jaunas un modernizētas tehnikas vienību, kuras apjoms rezultātā pārsniegs 65%, informēja Krievijas aizsardzības ministrs.

RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Rietumu stratēģiskais virziens rada lielāko apdraudējumu Krievijas militārajai drošībai, informēja Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu Krievijas AM kolēģijas sēdē, vēsta RIA Novosti.

"Rietumu stratēģiskais virziens ir apdraudētākais no Krievijas militārās drošības viedokļa," norādīja ministrs.

Пуск баллистической ракеты ОТРК Искандер-М с полигона Капустин Яр - Sputnik Latvija
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai

AM vadītājs informēja, ka draudu neitralizācijas mērķiem Rietumu kara apgabalā šogad ieplānoti 28 organizatoriskie pasākumi bruņoto spēku cīņas sastāva pilnveidošanai, kas sinhronizēti ar moderna bruņojuma piegādēm.  

"Līdz gada beigām apgabalā ienāks aptuveni divi tūkstoši jaunas un modernizētas tehnikas vienību, rezultātā tās daļa pārsniegs 65%," atzīmēja Šoigu.

Tāpat ģenerālis informēja par Baltijas flotes un 6.armijas komandas un štāba mācību sagatavošanas darbiem. "Mācības organizētas tikai ar aizsardzības apsvērumiem," viņš uzsvēra.

Kopumā kopš 2020. gada sākuma RKA karavīri īstenojuši jau vairāk nekā 320 operatīvās un cīņas sagatavotības pasākumus, tostarp – vairāk nekā 30 mācības.

Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs norādīja, ka Krievija ir spiesta paplašināt savas iespējas no savaldīšanas aspekta, gan bruņoto spēku cīņas potenciāla kontekstā situācijā, kad ASV tiecas saglabāt superlielvalsts pozīcijas, mainot savā labā konvencionālā bruņojuma kontroles režīmu, un NATO paplašina potenciālu pie Krievijas robežām.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās pēc Krimas pievienošanās Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Pieaudzis arī sabiedroto militāro mācību skaits pie KF robežām.

Запуск баллистической ракеты - Sputnik Latvija
Viņu atbilde "Iskanderiem". Kā pasauli apdraud ASV jaunās raķetes

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO tas ir labi zināms, tomēr alianse aizbildinās ar Krievijas "agresijas" ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka valsts ņem vērā NATO soļus savā militārajā plānošanā.

Ziņu lente
0