19:13 28 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1727
  • RUB92.3025
Krievijā
Saņemt īso saiti
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)
37

Darboņiem Baltijas valstīs un Ukrainā nāktos risināt pašmāju problēmas, nevis spriedelēt par Krimas tatāriem – pirms Krimas pievienošanās Krievijai tautas liktenis viņus nesatrauca ne mazākajā mērā.

RĪGA, 20. maijs – Sputnik. Baltijas valstu, Polijas, Gruzijas un Ukrainas ārlietu ministri pauduši nosodījumu Padomju Savienībai par Krimas tatāru deportācijām un mūsdienu Krievijai par darbībām pussalā, vēsta Rubaltic. Deklarācija pieņemta par godu 1944. gadā notikušās Krimas tatāru tautas pārstāvju vardarbīgās deportācijas no Krimas gadadienai.

Spriedelējumi par pašreizējo situāciju Krimā 1944. gada notikumu kontekstā neiztur nekādu kritiku, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans.

"Visus šos pārsteidzošos cilvēkus ne vienu reizi vien uzaicināja apmeklēt Simferopoli, Jaltu un Sevastopoli un paskatīties savām acīm, aprunāties ar cilvēkiem. Tā vietā gadu pēc gada nāk klajā dīvaini paziņojumi ar aicinājumiem būt atbildīgiem. Nesaprotu, ko viņi aicina. Krieviju? Krievija šajā jautājuma visu sen ir pastāstījusi, publicējusi visus arhīva dokumentus par 1944. gada deportācijām," konstatēja Gasparjans.

Eksperts uzskata, ka deklarācijas autoriem vajadzētu risināt pašiem savas problēmas: Ukrainai – beidzot uzmeklēt žurnālista Oļesja Buzinas slepkavību, bet valstsvīriem Baltijas valstīs – pievērst uzmanību rusofobijai.

"Tie ir visīstākie cilvēktiesību pārkāpumi: Igaunijā – Sputnik vajāšana, Latvijā – likums par to, ka jau bērnudārzā nedrīkst runāt krieviski, un drīz vien, acīmredzot, pieņems likumu par sodu par krievu valodu uz ielas. Viņiem vajadzētu padomāt par to visu, nevis par vēsturiskiem notikumiem, turklāt noskaidrojies, ka ar vēstures zināšanām viņiem ir milzīgas problēmas," uzsvēra Gasparjans.

Vēsturnieks atgādināja, ka Krima, būdama Ukrainas sastāvā, nekad nav saņēmusi tamlīdzīgas rezolūcijas.

"Ukrainas valdība ne reizi nemēģināja apspriest jautājumu par Krimas tatāru reabilitāciju. To izdarīja Krievija 2014. gadā, pie tam Ukrainā neviens tam nelika nekādus šķēršļus. Tāpat ir arī ar Baltijas valstīm, kas līdz 2014. gadam ne mazākajā mērā neinteresējās par Krimas tatāru likteni," piebilda Gasparjans.

Krima atgriezās Krievijas Federācijas sastāvā 2014. gadā, kad lielākā daļa republikas iedzīvotāju referendumā pauda atbalstu ieiešanai KF sastāvā. Tautas aptauja notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Lielā Tēvijas kara gados vardarbīgai deportācijai no Krima sakarā ar aizdomām vai apsūdzībām par valsts nodevību tika pakļauti 20 tautību pārstāvji. Viņu vidū bija vairāk nekā 183 tūkstoši Krimas tatāru. Pēc referenduma 2014. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par Krimas tatāru un citu pussalā dzīvojošo tautu reabilitāciju.

Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)

Pēc temata

Rinkēvičs neuztraucas par skolām Latvijā, taču pārdzīvo par Krimas tatāriem
Kopā ar Krimas tatāriem: Zeļenskis pastāstījis, kā "atgūs" Krimu Ukrainai
Krimas tatāri nevēlas dzīvot Ukrainā
Latvijas Saeima gatavojas atzīt Krimas tatāru deportāciju par "genocīdu"
Krimas tatāru līderis pieķerts nepatiesas informācijas izplatīšanā
Tagi:
Baltija, Krima, Armens Gasparjans, Ukraina, Krievija

Galvenie temati