14:05 05 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1765
  • RUB86.7275
Krievijā
Saņemt īso saiti
68

Krievija palielina apgabalu un Ziemeļu flotes kaujas iespējas, atbildot uz NATO mūsdienu bāzēšanās sistēmas attīstību, paziņoja Sergejs Šoigu.

RĪGA, 21. marts – Sputnik. Ziemeļatlantijas alianse palielina militāro klātbūtni pie KF robežām Dienvidrietumu stratēģiskajā virzienā, pieaug alianses kuģu kaujas dienesta intensitāte Melnajā jūrā, kā arī aviācijas izlūkošanas lidojumu skaits, mācībās pie KF robežām tiek iesaistītas valstis, kuras nav bloka sastāvā. Krievija šajā fonā veic atbildes pasākumus, paziņojas Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu.

Ministrs 20. martā sarīkoja militārās iestādes kolēģijas sēdi, vēsta RIA Novosti.

Pēc Šoigu sacītā, militāri politiskā situācija Dienvidrietumu stratēģiskajā virzienā joprojām ir sarežģīta, virkne valstu izmanto jebkādas iespējas, lai palielinātu militāro klātbūtni pie Krievijas robežām.

Mobilā laboratorija
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Pēc Šoigu sacītā, pērn Melnās jūras akvatorijā, rotācijas kārtā dienēja 25 Ziemeļatlantijas alianses kaujas kuģi. Turklāt trešdaļai no tiem uz klāja bija spārnotās raķetes. Tāpat KF aizsardzības ministrs atzīmēja, ka par 20% palielinājusies NATO gaisa izlūkošanas intensitāte.

"Kopš šī gada sākuma NATO aviācija izpildīja vairāk nekā 80 izlūkošanas lidojumu gar mūsu teritoriju," sacīja Krievijas ministrs. Viņš piebilda, ka kopš 2019. gada rudens Melnās jūras zonas patrulēšana ar radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnām un bāziskās patruļas aviāciju, kā arī bezpilota lidaparātiem tiek īstenota ik dienas.

Tāpat militārais bloks palielina liela mēroga militāro mācību skaitu pie KF robežām, iesaistot valstis, kuras nav NATO sastāvā – Ukrainu, Gruziju, Somiju, Norvēģiju.

Šoigu uzsvēra, ka Krievijas militārpersonas uzrauga situāciju pie robežām un veic atbildes pasākumus.

"Plānveidīgi palielinām militāro apgabali un Ziemeļu flotes kaujas iespējas, pilnveidojam to kaujas sastāvu un bāzēšanās sistēmu," pastāstīja Šoigu.

Krievijas ĀM
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās saistībā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Saistībā ar it kā pieaugušo "agresiju" no Krievijas puses NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies sabiedroto militāro mācību skaits pie KF robežām.

Maskavā vairākkārt paziņoja, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas jūras reģionā, nedz kur citur, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai no NATO valstīm. Pēc KF ĀM Sergeja Lavrova sacītā, NATO ir labi zināms, ka Maskavai nav plānu uzbrukt kādam, taču tā izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

NATO rīcību, pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, Krievija ņem vērā savas militārās stratēģijas plānošanā.

Pēc temata

Krievijai naidīgi scenāriji un kodoluzbrukuma izspēlēšana: NATO mācības rada bažas
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Tagi:
Sergejs Šoigu, aizsardzība, Krievija, NATO

Galvenie temati