"Krievija sākusi atbildēt": KF vēstnieks Latvijā par pieminekļa nojaukšanas sekām

© Sputnik / Sergey MelkonovЦеремония возложения венков и цветов к памятнику Освободителям Риги в Пардаугаве, 22 февраля 2019 года
Церемония возложения венков и цветов к памятнику Освободителям Риги в Пардаугаве, 22 февраля 2019 года - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Krievijas vēstnieks Jevgēņijs Lukjanovs uzskata, ka Krievija atbildēs, ja Latvija pieņems lēmumu par Uzvaras pieminekļa demontāžu Rīgā.

RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik. Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs pastāstīja, ka lēmums par Uzvaras pieminekļa demontāžu nepaliks bez sekām. Šo viedokli viņš atklāja intervijā radio Baltkom.

Памятник Освободителям и цветущая сакура в Парке Победы в Риге - Sputnik Latvija
Gan gribas, gan bail: kā deputāti apsprieda pieminekļa Atbrīvotājiem demontāžu

Lukjanovs atgādināja stāstu par "Bronzas kareivi" Tallinā. Kad 2007. gada 25. aprīļa naktī pēc lēmuma pārnest Karavīram-Atbrīvotājam veltīto pieminekli un padomju karavīru mirstīgās atliekas no Tīnismegi pakalna uz Karavīru kapiem Igaunijas galvaspilsētā sākās masu nekārtības, kuru gaitā gāja bojā Krievijas pilsonis Dmitrijs Gaņins. Šī nakts tika iedēvēta par "Bronzas nakti".

Lukjanovs pauda uzskatu, ka tālaika notikumi spilgti demonstrē, kā rīkoties nevajag – Igaunija varēja vienoties ar krieviem, pārrunāt pieminekļa pārcelšanu, paskaidrot, ka memoriāls jāpārvieto, ņemot vērā izmaiņas infrastruktūrā, kaut kādu objektīvu iemeslu dēļ. Lukjanovs uzskata, ka tādā gadījumā nekārtības nebūtu sākušās, nebūtu pat iemesla konfliktam.

Vēstnieks norādīja, ka šis piemērs ir pietiekami spilgts, un Latvija, ņemot vērā notikušo, pieņems apsvērtu, pareizu un atbildīgu lēmumu par Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa likteni.

"Es domāju, ir jābūt atbildīgiem par saviem lēmumiem. Ja Latvijas parlaments to ņems vērā, viņi visu izdarīs pareizi. Ja ne, tas būs ļoti skumji. Taču var jau tagad pavērot, kā Krievija reaģēja uz notikumiem Gruzijā. Man pat apjautājās: vai patiešām Krievija beidzot sākusi atbildēt? Es saku, - jā," teica vēstnieks.

Atgādināsim, ka iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins drošības apsvērumu dēļ ar dekrētu aizliedza Krievijas aviokompānijām no 8. jūlija veikt reisus uz Gruziju un uzdeva valdībai veikt pasākumus, lai nodrošinātu pilsoņu atgriešanos Krievijā. Gruzijā kopš 20. jūnija turpinās nekārtības. Tās stimulēja Gruzijas opozīcijas neveselīgā reakcija pēc Krievijas Valsts domes deputāta Sergeja Gavrilova vizīti, kurš Pareizticības parlamentu asamblejas ģenerālās sesijas atklāšanas pasākumā apsēdās parlamenta spīkera krēslā saskaņā ar sēdes protokolu.

Tagad Gruzija lēš zaudējumus, ko nes tūristu plūsmas zudums no Krievijas. Lukjanovs paskaidroja, ka Gruzijas piemērs liecina, cik iedarbīgs ir sankciju instruments.

"Sankcijas – tas ir nopietns instruments, kas spēj nodarīt kaitējumu. Krievija pati ir cietusi zaudējumus sankciju rezultātā. Cita lieta, ka sankcijas ir disciplinējušas valsti un stimulējušas jaunu attīstības posmu," uzsvēra Lukjanovs.

Ziņu lente
0