10:54 22 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Krievijas Federācijas padomes Starptautiskās komitejas loceklis Oļegs Morozovs

Krievija ieteikusi Igaunijai atsaukt atmiņā Tartu veco nosaukumu

фото тз личного архива Олега Морозова
Krievijā
Saņemt īso saiti
91

Krievijas Federācijas padomes Starptautiskās komitejas loceklis Oļegs Morozovs sniedza komentārus pēc Igaunijas iekšlietu ministra Marta Helmes paziņojuma par to, ka Krievija it kā neesot atdevusi tai 5,2% teritorijas.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Igaunijas politiķiem nevajadzētu nostāties uz "teritoriālo prasību nedrošajiem pamatiem", jo valstu savstarpējām teritoriālajām pretenzijām var būt negatīvas sejas, uzskata Krievijas Federācijas padomes Starptautiskās komitejas loceklis Oļegs Morozovs, vēsta Sputnik Igaunija.

"Ik reiz, kad kāds Eiropā sāk runas par "teritoriālajiem parādiem", rodas vēlēšanās tādam drosminiekam atgādināt, ka pasaulē nav gandrīz nevienas valsts, kam nebūtu vēsturisku teritoriālo problēmu ar kaimiņiem," norādīja Oļegs Morozovs intervijā RIA Novosti.

Viņš paskaidroja, ka nopietniem politiķiem parasti pietiek prāta necilāt šīs problēmas. "Tas ir ļoti bīstami un abpusēji asi," uzsvēra senators.

Morozovs atgādināja igauņu pilsētas Tartu vēsturi – tā pieder igauņiem "daudz mazāku savas dzīves daļu". "Taču Krievijā nav pieņemts atsaukt atmiņā šo faktu un citu pilsētas nosaukumu – Jurjeva," piezīmēja politiķis.

"Igauņu politiķu mēģinājumi nostāties uz teritoriālo prasību nedrošās zemes var novest pie tā, ka zeme pazudīs zem viņu kājām. Nevajag mēroties ar vēsturisko taisnību. Taisnība vienmēr būs mums, jo mēs citiem teritoriālās pretenzijas neizvirzām," noslēgumā piezīmēja Krievijas Federācijas padomes loceklis.

Valsts dome: Helme izturas nekorekti

Iepriekš Igaunijas iekšlietu ministra pretenzijas komentēja Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Antons Morozovs. Arī viņam šķiet, ka tamlīdzīgi paziņojumi ir nekorekti no valstu savstarpējo attiecību viedokļa.

"Mūsu robežas ir nostiprinātas ar visiem nepieciešamajiem starptautiskajiem līgumiem. Turklāt Igaunija ilgu laiku bija Padomju Savienības sastāvā, un tā daudz ko paveica uzņēmumu, ražošanas, infrastruktūras attīstības labā. Savulaik Igaunija tika atbrīvota no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Tāpēc es uzskatu, ka tas vispār ir nekorekts paziņojums no mūsu valstu savstarpējo vēsturisko attiecību viedokļa," uzsvēra Krievijas politiķis.

Kas kam ir parādā

9. maijā Igaunijas iekšlietu ministrs un nacionālistiski noskaņotās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) līderis Marts Helme uzskata, ka Krievija neatdod daļu republikas teritorijas.

"Līdz šim Krievijas rokās ir 5,2% Igaunijas teritorijas. Krievija nevēlas atdot mums šo teritoriju, ne maksāt par to kompensāciju, ne arī apspriest šo jautājumu," skaidroja Helme valdības preses konferencē.

Partija EKRE nevēlas ratificēt ar Krieviju noslēgto līgumu par robežām, jo uzskata, ka dokuments atdod Maskavai teritorijas aiz Narvas un daļu Pečoras, kas neatbilst republikas konstitūcijai.

Saskaņā ar 1920. gadā parakstīto Tartu miera līgumu Igaunijas un Padomju Krievijas starpā, Igaunija saņēma daļu vēsturisko Krievijas zemju – Ivangorodu ar tai tuvējo rajonu un lielāko daļu Pečoras novada. Par to Igaunijas valdība piekrita atteikties no atbalsta sniegšanas baltgvardiem un atbruņot Igaunijas teritorijā esošās Krievijas Ziemeļrietumu armijas ģenerāļa Judeņiča vienības.

1944.gadā šīs teritorijas tika atdotas atpakaļ KPFSR. Maskava uzskata, ka Tartu līgums ir vēsturisks dokuments, kam nav juridiska spēka.

Pēc temata

Igaunijas iekšlietu ministrs izvirzījis teritoriālas pretenzijas Krievijai
Igaunijas Drošības policija: Krievija apdraud valsti no rietumiem
Igaunija no jauna vērtē Krievijas "draudus" Baltijas valstīm

Galvenie temati