18:59 23 Marts 2019
Tiešraide
  • USD1.1302
  • RUB72.7425
Tūristi Jūrmalā. Foto no arhīva

Nevēlas doties turp, kur par Krieviju domā slikti: uz Baltiju tūristi tagad brauc retāk

Sputnik / Дмитрий Дубинский
Krievijā
Saņemt īso saiti
26

Agrāk kompānijas no Krievijas sūtīja tūristus uz Baltiju "veseliem ešeloniem", taču šogad Jaungada un 8. marta svētkos ceļojumu pieprasījums ir strauji krities.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Krievijas tūrisma operatori fiksējuši būtisku pieprasījuma samazināšanos organizētajiem ceļojumiem uz Baltijas valstīm. Daudzi nevēlas doties uz valstīm, kur par Krieviju runā slikti. Ja arī brauc, tad patstāvīgi, bez ceļazīmēm, norāda nozares pārstāvji, ko aptaujāja Krievijas Tūrisma industrijas izdevums RATA-news.

Tradicionāli organizētā atpūta Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bija pieprasīta Jaungada brīvdienās, ceļojumi bija populāri arī 8. marta svētkos. Taču šogad to pārdošanas apjoms ir zems.

"Organizētais pieprasījums nepieaug. Pērnā gada nogalē pieaugums sasniedza 10%, taču, atklāti sakot, es to nesajutu. Toties pārdošanas krišanās par 30% Jaunajā gadā bija jūtama," – pastāstīja kompānijas Catmarket direktore Irina Setuna. Viņa paskaidroja, ka tūristu skaita pieaugums braucienos uz Latviju un Igauniju, kas bija vērojams agrāk, ir skaidrojams ar patstāvīgo ceļotāju plūsmu – tūrisma operatori šajā virzienā tiek izmantoti aizvien mazāk.

"Domāju, patlaban Krievijas tūrisma operatoriem palikuši ne vairāk kā 2% agrākā apjoma. Pie tam tie ir klienti, kuri tradicionāli brauca turp un joprojām dodas turp atpūsties vai ārstēties. Jaunu tūristu pieplūduma, kuri vēlētos iepazīties ar šīm valstīm, tūrfirmām nav," – apstiprināja "Žarkov-tur" direktors Andrejs Žarkovs.

ABC Tours Russia ģenerāldirektors Deniss Kotovs bija noskaņots optimistiski, viņaprāt, tā ir tikai stagnācija Baltijas virzienā.

"Nav ne pieauguma, ne krišanās. Galvenais, nav arī priekšnoteikumu izmaiņām," – teica Kotovs. Viņš piebilda, ka patlaban situācija nav kritiska, jo organizētā tūrisma apjoms uz Latviju, Lietuvu un Igauniju, ko tūrisma kompānijas saglabājušas, ir tik mazs, ka tam nav nekādas izšķirošas nozīmes.

Pēc Andreja Žarkova domām, ceļojumu pieprasījums uz Baltijas valstīm krities, ņemot vērā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību īstenoto politiku.

"Šī virziena pamata auditorija ir 30-40 gadus veci cilvēki, un viņi apzināti nevēlas braukt turp, kur par Krieviju runā ne īpaši labi. Manuprāt, apmēram 75% tūristu no brauciena var atturēt tieši šis iemesls," – pastāstīja eksperts.

Tāpat ceļojumu pieprasījuma samazināšanos ietekmēji arī eiro augstais kurss un modes tendence – ceļot uz dažādām valstīm.

Pagaidām Krievijas tūrisma kompānijas nesaskata priekšnoteikumus pieprasījuma pieaugumam minētajā virzienā. Gluži pretēji, iespējama organizētās plūsmas tālāka samazināšanās.

"Tuvākajā laikā Lietuva atcels Krievijas tūrisma operatoru akreditāciju vēstniecībā un savu kaimiņu pēdās pievērsīs uzmanību patstāvīgajiem ceļotājiem. Žēl, jo tūrisma operatori rada plūsmu, jaunus tūrisma produktus, organizē reklāmu. Tātad tos, kuri plāno atpūtu sanatorijā Lietuvā, mums nāksies pārorientēt uz citām valstīm," – piezīmēja Deniss Kotovs.

Pēc temata

Latvijas vēstniecība atsakās strādāt ar Krievijas tūrisma kompānijām
Vācija apsteigusi Krieviju pēc tūristu skaita Latvijā
Krievijas specdienesti saskaitījuši krievu tūristus Latvijā

Galvenie temati