16:22 23 Marts 2019
Tiešraide
  • USD1.1302
  • RUB72.7425
 ASV vidēja darbības rādiusa raķešu komplekss BGM-109G_Gryphon

Krievijas politiķis nosaucis atbildes pasākumus ASV raķešu izvietošanai Eiropā

CC0 / Public Domain
Krievijā
Saņemt īso saiti
53

Krievijas Federācijas padomes loceklis Konstantins Kosačovs pastāstījis, ka iespējami divi tālākās notikumu attīstības scenāriji.

RĪGA, 23. novembris — Sputnik. Krievija ir gatava atbildēt uz ASV darbībām, kas saistītas ar Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm (INF), paziņoja Krievijas Federācijas padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs.

Vašingtona cer gūt vienpusējas priekšrocības militārajā sfērā pēc izstāšanās no līguma, norādīja senators.

"ASV, izstājoties no līguma, domājams, pieņems lēmumu par raķešu dislokāciju Krievijas robežu tiešā tuvumā rietumos un austrumos," – K.Kosačova teikto citēja RIA Novosti.

Politiķis uzskata, ka šajā gadījumā iespējami divi tālākās notikumu attīstības scenāriji.

"Pirmais scenārijs paredz, ka visi šie objekti automātiski kļūs par atbilstošas klases Krievijas bruņojuma mērķiem un tiks iznīcināti prioritārā kārtībā militāra konflikta izcelšanās gadījumā, - paskaidroja Kosačovs. – Otrs variants – Krievijas raķešu dislokācija pie valsts robežām un, iespējams, arī sabiedroto valstu teritorijā." Senators piebilda, ka tas ir viņa personiskais viedoklis.

Neitralizēt raķešu draudus

Iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ASV izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju (INF). Tramps apgalvojis, ka ASV līgumu izpildījušas, bet Krievija "nav ievērojusi vienošanos".

"Krievija pārkāpj vienošanos. Viņi to pārkāpj ilgus gadus. Es nezinu, kāpēc prezidents Obama neuzsāka pārrunas un neizstājās (no vienošanās – red.)," – paziņoja Tramps.

Komentējot savu lēmumu, ASV prezidents paziņoja, ka ASV nepieciešams "attīstīt šo bruņojumu". Viņš apgalvoja, ka ASV paplašinās kodolpotenciālu līdz brīdim, kad pārējie "atgūsies". Pēc tam Savienotās Valstis būšot gatavas apturēt šo procesu un sākt bruņojuma samazināšanu. Viņš skaidroja, ka paziņojums galvenokārt adresēts Ķīnai un Krievijai.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka alianse negaida no sabiedrotajiem papildu kodolieroču dislokāciju Eiropā kā atbildi situācijā ar līgumu INF. Stoltenbergs iecerējis apspriest šo jautājumu ar ES valstu aizsardzības ministriem. Vienlaikus Eiropas Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos: Federika Mogerīni pauda cerību, ka vēl saglabājas iespēja apspriest līguma INF saglabāšanu un izpildi.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Maskava vēlētos saņemt sīkākus skaidrojumus, un piebilda, ka INF noteikumu laušana liks Krievijai veikt drošības pasākumus. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka jebkuras darbības šajā sfērā saskarsies ar pretdarbībām.

Maskava vairākkārt apliecinājusi, ka izpilda visus līguma noteikumus. Pie tam ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Krievijai ir vairāki nopietni jautājumi ASV par vairāku līguma punktu izpildi. Piemēram, Krievija norādīja, ka ASV izvieto Polijā un Rumānijā iekārtas, kas spēj palaist "Tomahawk" tipa spārnotās raķetes. INF līgums to aizliedz.

19. novembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosināja apspriest Krievijas soļus jautājumā par ASV apņemšanos izstāties no līguma INF. Putins uzsvēra, ka Krievija attiecīgi reaģēs uz ASV lēmumu.

Pēc temata

Krievijas ĀM komentēja Trampa vārdus par ASV izstāšanos no INF līguma
Kāpēc ASV pārmet Krievijai INF līguma pārkāpšanu
Lavrovs: Maskavai ir aizdomas, ka Vašingtona pārkāpusi INF līgumu

Galvenie temati