23:36 18 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1053
  • RUB70.9405
Kaļiņingradas zivju pārstrādes rūpnīca Za Rodinu

Kaļiņingradā ražo labākas šprotes nekā Latvijā

© Sputnik / Игорь Зарембо
Krievijā
Saņemt īso saiti
141

Zivju apstrādes nozare Kaļiņingradā pacēlusies jaunā līmenī, un produkcijas kvalitātes ziņā pat apsteigusi Baltijas valstis, pastāstīja apgabala Lauksaimniecības ministrijas vadītāja Nataļja Ševcova.

RĪGA, 20. septembris — Sputnik. Pēc flotes modernizācijas zivju apstrādes nozare Kaļiņingradas apgabalā pacēlusies kvalitatīvi jaunā līmenī. Patlaban Krievijā ražotās šprotes ir pārspējušas Baltijas valstu produkciju, pastāstīja apgabala Lauksaimniecības ministrijas vadītāja Nataļja Ševcova programmā "Avtoritet", ko laiž klajā radio "Komsomoļskaja pravda".

Viņa pastāstīja, ka laikā no 2013. gada Kaļiņingradas apgabalā modernizēti 16 mazie zvejas kuģi. Rezultātā nozare pacēlusies principiāli jaunā līmenī.

"Šīs darbības rezultātā pašlaik varam sazvejot tādas kvalitātes zivis, ka mūsu šprotes tagad ir vienas no labākajām, iespējams, pat labākās Krievijā. Pat Baltijas valstis nevar stāties līdzās mūsu tagadējai kvalitātei" – uzsvēra ministre.

Viņa piebilda, ka Kaļiņingradas apgabala ražošanas apjoms dāvā iespēju apstrādāt daudz lielāku daudzumu zivju, nekā pieejams pašlaik. Taču reģionā noteiktas piekrastes zvejas kvotas, un limits tiek izmantots gandrīz par 90%. 2017. gadā apgabalā saražoti 383 tūkstoši tonnu zivju produkcijas, vēstīja Ševcova.

Iepriekš kompānijas Gamma-A Maskavas pārstāvniecība, kas pārcēla daļu ražotnes uz Kaļiņingradu, kad tika noteikts liegums šprotu piegādēm Krievijā no Latvijas, pastāstīja Sputnik Latvija, ka produktu kvalitāte ir mazinājusies. Uzņēmuma menedžeris uzsvēra, ka šprotu ražošanā liela nozīme ir pieredzei, kuras Krievijas uzņēmumiem vēl nav. Viņš pastāstīja, kāpēc fabrikas Krievijā visbiežāk slēpj zivis skārda bundžās – stikla iepakojumā produkcijas ārējais izskats nav pietiekami pievilcīgs.

"Krievijā neviens neražo šprotes stikla burkās – šim nolūkam zivis ir jāzvejo ļoti piesardzīgi, lai nesabojātu ādiņu. Ja zveja nav pareiza, zivis ir noderīgas tikai tādiem konserviem kā ķilavas tomātu mērcē," – pastāstīja Gamma-A filiāles menedžeris.

2015. gada jūnija sākumā Rosseļhoznadzor aizliedza zivju produkcijas piegādi Krievijā no Latvijas un Igaunijas sistemātisko pārkāpumu dēļ, ko organizācija konstatēja pārbaudēs, kā arī kancerogēnā benzopirēna satura dēļ.

2017. gada decembrī Rosseļhoznadzor atcēla liegumu šprotu piegādēm Krievijā diviem uzņēmumiem Latvijā un Igaunijā. Produkciju ļauts ievest SIA "Karavela" un igauņu uzņēmumam DGM Shipping AS.

Pēc temata

Agrāk eksportējām uz Krieviju: Latvijā izputējis kārtējais šprotu ražotājs
Matīss: šprotes Latvija vēl pārdos, taču bez kravām no Krievijas glābiņa nav
Vāks Latvijas šprotēm. No Krievijas
Rīgas šprotu ražotājs: Krievijas embargo liek mums žņaugt vienam otru
Šprotu ražotājs par Latvijas politiķiem: debiliķi – spēcīga organizācija

Galvenie temati