03:27 25 Jūnijs 2018
Tiešraide
  • USD1.1648
  • RUB73.5314
Krievijas ĀM

Krievijas ĀM: ir nepareizi salīdzināt migrantus un krievvalodīgos Baltijā

© Sputnik / Natalia Seliverstova
Krievijā
Saņemt īso saiti
84

Krievijas Ārlietu ministrija aicina ES objektīvi izvērtēt krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokli Baltijas valstīs.

RĪGA, 28. decembris — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija kritiski izvērtēja Eiropas Savienības Cilvēktiesību aģentūras ziņojumu, kurā Baltijas valstu krievvalodīgās mazākumtautības nostādītas vienā rindā ar nesen iebraukušajiem migrantiem un apgalvots, ka nekādas krievu diskriminācijas nav.

Eiropas Savienības Cilvēktiesību aģentūra publicēja ziņojumu par mazākumtautību un migrantu stāvokli ES valstīs. Starp monitoringa mērķa grupām izraudzīti iebraucēji no Ziemeļāfrikas un Ekvatoriālās Āfrikas, Dienvidāzijas un Turcijas, čigāni, nesen iebraukušie cilvēki no trešajām valstīm, kā arī krievvalodīgo mazākumtautību pārstāvji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījuma pamatā izmantota aptauja par diskriminācijas izpausmēm, iekārtojoties darbā, izglītības un veselības aprūpes sistēmās, kā arī valsts pakalpojumu sfērā.

Kremlis
Sputnik / Наталья Селиверстова

Krievijas ĀM, komentējot  aģentūras slēdzienus, paziņoja, ka autori pieļāvuši "rupju metodoloģisku pārkāpumu, nostādot vienā rindā ar nesen iebraukušajiem migrantiem arī krievvalodīgo mazākumtautību pārstāvjus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, tādējādi ignorējot šo iedzīvotāju kategoriju tiesiskā statusa atšķirības."

"Faktiski konstatēts, ka problēmu fonā, ar ko saskaras čigāni un migranti, krievvalodīgo mazākumtautību stāvoklis Baltijas valstīs ir gandrīz "privileģēts". Sak, krievu diskriminācijas izpausmes etniskās izcelsmes dēļ gandrīz nav novērotas, ar etnisko piederību saistīta apspiešana nepastāv, un valsts valodas zināšanu trūkums neietekmējot iespējas iekārtoties darbā. Rodas iespaids, ka statistiskie aprēķini mērķtiecīgi "pielāgoti" iepriekš nospraustiem rezultātiem" — teikts Krievijas ĀM Humānās sadarbības un cilvēktiesību departamenta direktora, pilnvarotā cilvēktiesību, demokrātijas un likuma virsvadības jautājumos Anatolija Viktorova komentārā, kas publicēts KF ĀM mājas lapā.

Pilnarotais atzīmēja, ka ziņojuma autori "liekulīgi piever acis uz masveida nepilsonības kaunpilno fenomenu, kas saglabājas Latvijā un Igaunijā jau vairāk nekā divdesmit gadus, kā rezultātā simtiem tūkstošu cilvēku atņemta virkne politisko, sociālo un ekonomisko tiesību".

Krievijas ĀM norādīja, ka Baltijā "vērojama etniskā nepatika pret krievvalodīgo mācību iestāžu skolēniem un pedagogiem, turklāt pastāv krievvalodīgo iedzīvotāju sodīšanas prakse, ko īsteno valodas inspekcijas".

"Atklāti diskriminējošās politikas spilgts piemērs ir Rīgas varasiestāžu lēmums pilnībā ieviest macības valsts valodā mazākumtautību skolās līdz 2021. gadam," — uzsvērts komentārā.

Viktorovs piebilda, ka ziņojums "izskatās īpaši ciniski starptautisko tiesībsargājošo struktūru un iestāžu daudzo Baltijas valstīm adresēto ieteikumu fonā".

"Aicinām ES Cilvēktiesību aģentūru objektīvāk sastādīt "pētījumus", veltīt lielu uzmanību problēmām cilvēktiesību jomā, kas jau vairākus gadu desmitus pastāv Eiropas Savienībā, kā arī spert praktiskus soļus to atrisināšanai," — viņš piebilda noslēgumā.

Pēc temata

Liela daļa Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju neatbalsta valsts dalību NATO
Vladimirs Buzajevs: Rīga – aparteīda galvaspilsēta
Krievijas ārlietu ministrs: jānostiprina krievu valodas pozīciju aizsardzība
Josifs Korens: likums par Otrā pasaules kara dalībniekiem veicina sabiedrības šķelšanos

Galvenie temati