RĪGA, 26. decembris — Sputnik. Krievijas Federācijas Padome nosauca Latvijā pieņemto likumu "Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu" par zaimošanas aktu un aicināja ES dalībvalstu un visu valstu parlamentus, kuras atbalstīja ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par nacisma sumināšanas apkarošanu, notiesāt dokumentu, kurš pielīdzina SS un Sarkanās armijas veterānus, vēsta RIA Novosti.
"Krievijas Federācijas Federālās Sanāksmes Federācijas Padome ir dziļi noraizējusies par Latvijas Republikas Saeimas pieņemto Likumu "Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu", kurā Otrā pasaules kara dalībnieka status tiek piemērots gan Padomju armijas un antihitlera koalīcijas valstu militārdienējošajiem, gan arī tiem, kas karoja nacistiskās Vācijas pusē," teikts Federācijas Padomes paziņojumā.
Kā atzīmēts dokumentā, "sašutumu izraisa tas, ka šis dziļi zaimojošais akts pieņemts uzreiz pēc tam, kad absolūtais valstu vairākums 2017. gada 19. decembrī atbalstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas rezolūciju "Nacisma sumināšanas, neonacisma un citu prakšu veidu apkarošana, kuri sekmē mūsdienu rasisma formu, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar tām saistītās neiecietības eskalāciju".
Šajā sakarā Federācijas Padome aicināja valstu parlamentus — gan ES dalībvalstīs, gan visās valstīs, kuras atbalstīja ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju par nacisma sumināšanas apkarošanu — nosodīt Latvijas Saeimas pieņemto Likumu "Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu" "kā izaicinājumu visai pasaules sabiedrībai, vēsturiskajai tautu piemiņai, kuras uzvarēja nacismu".
Federācijas Padome aicināja Eiropas Savienības valstis izteikt "izlēmīgu protestu šādai likumu patvaļībai" mūsdienu Eiropā, "kur Otrā pasaules kara laika kolaboracionismu patiesi nosoda demokrātiskas valstis uz biedrības".
Senatori uzsver, ka nav nekāda attaisnojuma nacistu noziedznieku un viņu atbalstītāju tiesību pielīdzināšanai tiem, kas varonīgi tiem pretojās visa visasiņainākā kara laikā cilvēces vēsturē, atdeva savas dzīvības, atbrīvojot Eiropu, kuru iekaroja "brūnais mēris".
"Cīņās par Latvijas atbrīvošanu gāja bojā apmēram 150 tūkstoši padomju karavīru, tādēļ Latvijas Republikas likums ir rupjas necieņas izrādīšana pret varoņiem, kuri atbrīvoja pasauli no nacisma," teikts ziņojumā.
Izraisa satricinājumu
Federācijas Padomes spīkere Valentīna Matvijenko, komentējot Latvijā pieņemto likumu, paziņoja, ka tas izraisa satricinājumu.
"Nav iespējams iedomāties, ka tas notiek mūsdienās. Tas ir zaimojošs, riebumu izraisošs lēmums, kurš ir izņirgāšanās par miljonu cilvēku piemiņu, kuri gāja bojā ar nacismu. Tajā klausās ar satricinājumu," paziņoja Matvijenko palātas sēdē.
Viņa pauda cerību uz to, ka starpparlamentu struktūras un nacionālie parlamenti piekritīs Krievijas Federācijas Padomei un nosodīs Latvijas Saeimas pieņemto likumu.
Latvijas Saeima 21. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, kuru saņems Latvijas pilsoņi, kuri cīnījās gan PSRS pusē, gan tie, kas cīnījās nacistiskās Vācijas pusē.
Likums paredz Otrā pasaules kara dalībnieka statusa piešķiršanu tikai Latvijas pilsoņiem, kuri par tādiem kļuva līdz 1940. gada 17. jūnijam vai varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību pēc toreizējiem likumiem. Jau šis nolikums vien atstāj aiz klāja lielu daļu Padomju armijas karavīru, kuri pārvācās uz Latviju padomju laikos.
Paredzēti arī citi ierobežojumi gan tiem, kas cīnījās padomju pusē, gan nacistu pusē. Statusu nesaņems tikai bijušie Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas locekļi un gestapo darbinieki, bet arī bijušie VDK darbinieki, kā arī padomju bāžu karavīri, kuri parādījās Latvijā saskaņā ar 1939. gada 5. oktobra Padomju Savienības un Latvijas vienošanos par savstarpējo palīdzību. Turklāt status nav paredzēts personām, kuras notiesātas par noziegumiem pret mieru un citiem īpaši smagiem noziegumiem.
Veterāniem vēl nāksies dokumentāli apstiprināt atbilstību izvirzītajiem kritērijiem. Ko vērts atzīmēt, ka Krievijas Lielā Tēvijas kara veterāna statusa esamība pati par sevi nav pamatojums, lai cilvēks tiktu atzīts par Otrā pasaules kara dalībnieku Latvijā.
Otrā pasaules kara dalībnieka statuss tiks papildināts ar apliecību un nozīmīti. Lēmums par atvieglojumu piešķiršanu nodots pašvaldībām.
Likums stāsies spēkā 2018. gada 1. februārī.
Iepriekš sakarā ar šo likumprojektu sašutumu pauda daudzi krievvalodīgās sabiedrības pārstāvji, kā arī Krievijas vēstniecība Latvijā. Latvijas biedrība pret nacismu palūdza Latvijas prezidentam nepasludināt Saeimas pieņemto likumu.
