08:39 20 Septembris 2017
Rīga+ 9°C
Tiešraide
Igors Jurgens.Foto no arhīva

Igors Jurgens: EES – apvienošanās ir grūta

© Sputnik / Sergey Guneyev
Krievijā
Saņemt īso saiti
149

Krievu ekonomists Igors Jurgens sarunā ar Vadimu Koroļovu grimst pārdomās par to, kāpēc Eirāzijas Ekonomiskās savienības paplašināšanas plāni var novest pie kļūdām un grūtībām, ar kādām pašlaik saskārusies ES, taču pie tam pavērt jaunas starpvalstu sadarbības perspektīvas.

Par Eirāzijas Ekonomiskās savienības un ES sadarbības iespējamiem attīstības virzieniem un progresu vienotas ekonomiskās telpas izveidē "no Lisabonas līdz Vladivostokai" Sputnik Latvija pastāstīja Igors Jurgens, ekonomists, Mūsdienīgās attīstības institūta valdes priekšsēdētājs, KF Tirdzniecības un rūpniecības palātas valdes loceklis.

— Igor Jurjevič, kādas, pēc jūsu domām, ir tuvākās perspektīvas attiecībās ar ES?

— Krievijas attiecības ar ES bija gandrīz iesaldētas. Sankcijas, kontrsankcijas, produktu embargo, pārējās Krimas un Ukrainas situācijas sekas. Pamazām vissarežģītākie mezgli tiek atšķetināti. Abas puses cenšas pildīt "Minskas-2" vienošanās. Tām pievienojušies amerikāņi. Viņi spēj ietekmēt Ukrainas eliti efektīvāk nekā Eiropa, tāpēc sekmē krīzes mierīgu noregulējumu. Pamazām ledus sāk kustēties, un mēs – uzņēmēji no Krievijas un Eiropas, it īpaši vācu, franču un itāļu uzņēmēji, kā arī ES un Krievijas sabiedrība tiecamies pēc iespējas ātrāk atjaunot kontaktus.

"Baltijas forumā" piedāvājām dažus variantus. Starp tiem bija arī savdabīgs "Māršala plāns-2" Ukrainai, kura ietvaros ES un Krievija kopīgiem spēkiem atjaunotu valsti. Pieņemsim, Krievija palīdz Doņeckai un Luhanskai, bet Eiropa un ASV – pārējai Ukrainai.

Nepieciešamas kopīgas darbības, lai atjaunotu visas Ukrainas ekonomiku kopumā. Šāds plāns varētu īpaši ieinteresēt Ukrainu, taču arī Krievijai tas būtu interesanti. Esam izdevuši fundamentālu darbu, kas pierāda: pašlaik sarautie ekonomiskie sakari nodara ievērojamu kaitējumu Ukrainai, un nenāk par labu arī Krievijai un Eiropas Savienībai.

Plāns izraisīja diskusijas. No vienas puses, daļu ekonomisko pilnvaru Krievija ir deleģējusi Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai (EES). Tāpēc gadījumā, ja mēs vienotos par kādu vērienīgu plānu, tajā nāktos iesaistīt ne vien Krieviju, bet arī visu EES. Principā, to īstenot ir iespējams. Brisele uztur zināmus sakarus ar Eirāzijas Ekonomisko savienību, un VFR kanclere Merkele jau divkārt visas ES vārdā ir norādījusi, ka iespējama ES un EES ekonomiskā sadarbība Ukrainas "lietā".

— Vai jūs ticat, ka notikumi Ukrainā, kas kļuvuši par Krievijas un ES sakaru saraušanas cēloni, tagad varētu novest pie pretēja efekta?

— Jā, attiecības ar ES faktiski pārtrūka un ilgu laiku bija sasaldētas. Pašlaik tās atdzīvojas, uzņēmēji no visām pusēm pieprasa ātrāku risinājumu – nevienu neapmierina patreizējā situācija. Mēs ciešam lielus zaudējumus, pat lielākus nekā eiropieši. Cilvēki ir gatavi meklēt iespējas, lai sakarus atjaunotu. Esam saņēmuši signālus vismaz no diviem augsti stāvošiem rietumu politiķiem: ASV valsts sekretāra Džona Kerija un Francijas ekonomikas ministra Emanuela Makrona, kas liecina par to, ka vasaras sākumā, iespējams, daļa sankciju tiks atceltas. Šajā gadījumā mēs varam iedomāties, kā ES atjaunos sakarus ar Krieviju.

KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs preses konferencē formulēja Krievijas politikas vadmotīvu: "Rietumi un Krievija ir viens otram vajadzīgi." Bieži tiek pausts uzskats par to, ka tagad mūsu attiecības veidosies citādi, taču Lavrovs cer, ka attiecības ar Rietumiem kļūs siltākas. Ekonomisku apsvērumu dēļ mēs vispirms domājam par attiecībām ar Eiropas Savienību.

— Patreizējā vienošanās par partnerattiecībām un sadarbību ar ES tika noslēgta 1994.gadā uz 10 gadiem. Vienošanās stājās spēkā 1997.gadā un pašlaik ir bezcerīgi novecojusi. Vai izdosies noslēgt jaunu vienošanos?

— Šo jautājumu sākām apspriest jau sen – pirms sankciju ieviešanas un attiecību pasliktināšanās. Mēs atbalstām plašus sakarus ar Rietumiem, taču uzskatām, ka EES ir jauna savienība, tās nākotne vēl nav pārredzama. Tiesa, savienībā ir vadošie orgāni, kam Krievija ir deleģējusi daļu pilnvaru.

Pēc Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā radās vairāki ar lielākās labvēlības režīmu saistīti tehniski jautājumi. Vietējie rūpniecības lobiji uzstāja, ka nepieciešams protekcionisms, savukārt ES prasīja izveidot īpašu režīmu, kura ietvaros eiropiešiem tiktu nodrošināts PTO parastā režīma izņēmums. Mēs uzskatījām, ka tas būtu par traku. Pie mums ritēja (un vēl joprojām turpinās) strīdi par enerģētikas paketi. Tā nu tas viss turpinājās, tāpēc, manuprāt, vispirms būtu jāatceļ sankcijas, jāatsakās no politiskajiem jautājumiem un jāsāk pārrunas par dziļāku ekonomiskās integrācijas procesu.

Pilnvērtīgu līgumu par stratēģiskajām partnerattiecībām ES un Krievijas starpā noslēgt nav iespējams, jo daļa pilnvaru ir nonākusi EES ziņā. Nāksies vienoties. Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā ir šāda viedokļa piekritēji, piemēram, Viktors Hristenko, kurš pamet Eirāzijas Ekonomiskās komitejas priekšsēdētāja posteni. Šajā amatā stājies Armēnijas pārstāvis Tigrans Sarkisjans. Arī viņš atbalsta integrāciju, tāpēc es uzskatu, ka pēc sankciju atcelšanas sāksies darbs jaunā formātā – EES un ES starpā, nevis tiks atjaunotas Krievijas un ES pārrunas.

Galvenā ideja, ko ne vienu reizi vien ir atkārtojis prezidents Putins: mums ir nepieciešama kopīga ekonomiskā telpa no Lisabonas līdz Vladivostokai. To neviens nenoliedz. Man šķiet, ka pēc attiecību atjaunošanās radīsies plašākas informatīvās un pārrunu iespējas šādas telpas izveidei.

— Kāda ir jūsu prognoze: cik ilgs laiks tam būs nepieciešams?

— Es vēroju ļoti ātras izmaiņas mūsu mentalitātē: pēc aukstā kara – miers, sadarbība un stratēģiskās partnerattiecības, bet no tām atkal atpakaļ pie aukstā kara. Gan pēc notikumiem Gruzijā, gan arī pašlaik – pēc tā, kas notiek Ukrainā. Taču Krievijas Federācija un krievu tauta ir Eiropas daļa. Par to taču neviens nešaubās, pat ne tā saucamie eirāzieši, kuri apspriež trešā ceļa iespējas.

Nevaru pateikt, kad atjaunosies sadarbība, taču mēs darām visu iespējamo, lai līdz 2016.gada jūnijam tiktu atcelta vismaz daļa sankciju, piemēram, finansiālās sankcijas. Krievija pašlaik strādā pie savu saistību izpildes saskaņā ar vienošanos "Minska-2": ir paaugstinājies pārrunu dalībnieku līmenis, viņi cenšas pārliecināt LTR un DTR par nepieciešamību piedalīties politiskajā procesā. Ja jūnijā patiešām tiks atcelta daļa sankciju, process var attīstīties pietiekami strauji.

— Tas ir optimistisks scenārijs.

— Jā. Pesimistisks scenārijs būtu sekojošs: ukraiņiem neizdosies veikt konstitucionālās reformas, konflikts Donbasā turpināsies, un mēs nevarēsim nodot Ukrainas pusei robežu kontroli. Eiropieši un amerikāņi to uztvers kā "Minska-2" pārkāpumu, un sankcijas tiks pagarinātas. Rietumos ir cilvēki, kas dod priekšroku šādam scenārijam un nav gatavi sarunāties ar patreizējo Krievijas vadību. Man šķiet, noteiktas grupas vēlētos arī varas maiņu Krievijā. Viņi uzskata, ka sankciju rezultātā Krievijas Federācijā sāksies nopietnas sociālās problēmas. Ja šo "vanagu" pozīcija ASV un Eirop gūs pārsvaru, situācija saasināsies. Ja ne, jūnijā būs iespējams sākt attiecību atjaunošanu un, kā norādīja Sergejs Lavrovs, gaidīt vispārēju "atkusni".

Pēc tam turpinātos ES un EES pārrunas, problēmu risināšana enerģētikas jomā, tātad arī "Ziemeļu straume-1", "Ziemeļu straume-2", tranzīta atjaunošana cauri Ukrainai un tā tālāk. Šī sadarbība ātri iegūtu plašu mērogu. Atkārtošu: esmu vērojis līdzīgus procesus, tāpēc neuzskatu, ka tas aizņems ilgu laiku.

— Sakiet, kas ir Eirāzijas Ekonomiskā savienība – pretstats ES, aizvainojums pret rietumiem vai vienkārši bizness?

— Nē, tas noteikti nav ne pretstats, ne arī aizvainojums. Eirāzijas savienība bija iecerēta jau ilgu laiku pirms sankcijām, pirms notikumiem Ukrainā – laikā, kad Kazahstāna, Baltkrievija un Krievija gaidīja iestāšanos PTO. Viņi saņēma tik daudz norādījumu par nepieciešamību izdarīt grozījumus likumdošanā, muitas politikā, sanitārās kontroles noteikumos, ka vienā brīdī parādījās nogurums.

17 gadus mēs piedalījāmies pārrunās ar kazahiem un baltkrieviem. Starp citu, viņi vēl līdz šim laikam nav iestājušies PTO. Mūsu valstīm bija nepieciešama vismaz ciešāka ekonomiskā integrācija. Tika izstrādāti vairāki varianti – Muitas savienība, piecnieks, septītnieks – pēc NVS faktiskās sairšanas radās dažādas apvienību kombinācijas un formāti.

Mūsu ražošanas uzņēmumu acīs liels trūkums ir robežas un muitas, pat uz Kazahstānas, Baltkrievijas un Armēnijas robežām. Ilgu laiku netikām ielaisti PTO, pārrunas partnerattiecību jautājumā ar ES ritēja smagi un sarežģīti, tāpēc Krievijas valdība pievērsās tiem, ar ko iespējams vienoties. Kad vienošanās bija panākta, EES vadības nodomu deklarācijā tika iekļauta arī ES normām piemērotas normatīvās bāzes izveide. Tolaik lozungs "no Lisabonas līdz Vladivostokai" nebija vienkāršs sauklis – tā bija EES struktūru rīcības instrukcija.

Mēs veidojām savu savienību, atvērām robežas, apstiprinājām likumus, attīstījāmies un augām līdz ciešas integrācijas līmenim. Parādījās kopēja ekonomiskā telpa, infrastruktūras un ekonomikas tilts uz Ķīnu, kas arī pievienojās procesam ar starpvaldību procesu palīdzību.
Sākumā tā bija tikai mierīga integrācija vispasaules ekonomikā. Taču vēlak, saasinoties ekonomiskajai un politiskajai situācijai, darbs Eirāzijas savienībā ritēja ātrāk. Ja nu reiz kaut kur nelaiž iekšā, jāsaved kārtībā situācija pašu mājās.

Pagaidām EES apvienošana norit smagi – politika ir guvusi pārsvaru pār ekonomiku. Man šķiet, ka, plānojot EES paplašināšanu, mēs atkārtojam Eiropas Savienības kļūdas, kas tika pieļautas, kad, politisku motīvu vadīta, ES nolēma uzņemt Grieķiju un Portugāli, Bulgāriju, Rumāniju un tā tālāk. Sākās grūtības pārvaldes jomā. Šo valstu ekonomikas bija pārāk pretrunīgas.

Neapšaubāmi, Eiropas Savienībā integrējamās jaunās ekonomikas nekavējoties pakļāvās kopējiem noteikumiem. Pie mums situācija ir sarežģītāka, taču mūsu Savienība ir mazāka. ES ir veseli 500 miljoni cilvēki, EES – tikai 200 miljoni. Nesen iestājās Kirgīzija un Armēnija, rit tālākās pārrunas, taču šīs ekonomikas ir vājas; Krievijai tās nāksies lielā mērā subsidēt. EES nav pilnvērtīga savienība, ko mēs gribējām izveidot, taču pamati ir likti.

Sputnik izziņa. Igors Jurgens – krievu ekonomists, KF Tirdzniecības un rūpniecības palātas valdes loceklis, Mūsdienu attīstības institūta valdes loceklis. Ilgus gadus I.Jurgens ir starptautiskās sabiedriskās nevalstiskās organizācijas "Baltijas forums" novērotāju padomes priekšsēdētājs.

Galvenie temati