06:58 11 Aprīlis 2021
Tiešraide
  • USD1.1888
  • RUB91.8152
Latvijā
Saņemt īso saiti
202

Sputnik Latvija žurnālisti apmeklēja brāļu Šnaideru veikalu "Mere" un vienkāršu pircēju lomā izpētīja neparastās ažiotāžas iemeslus.

RĪGA, 23. marts — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Rīgā darbu sācis pirmais zemo cenu mazumtirdzniecības tīkla veikals "Mere" Latvijā, ko atvēruši brāļi no Sibīrijas – Sergejs un Andrejs Šnaideri. Kopš atvēršanas brīža pie veikala neizsīkst rinda no simtiem pircēju. Tas ir vienīgais veikals Latvijā ar pastāvīgu policijas posteni.

Divi simti cilvēku rindā pie jauna veikala "Mere" Iļģuciemā, Spilves ielā 24a – tas vēl nav neas liels. Dažu labu dienu rindas gals sniedzas teju vai līdz Buļļu tirdzniecības bāzes vārtiem, cilvēki stāv pa trīs stundas, lai tiktu veikalā. Vai ir to vērts?

Rīdzinieki apliecina: ir gan. "Nekad Latvijā neesmu redzējusi tik zemas cenas. Ja iegādājos te produktus par 40 eiro, tikpat daudz ietaupu – "Rimi" par tādiem pašiem pirkumiem samaksātu 70 vai 80 eiro," stāsta vidēja gadagājuma sieviete, tik tikko aiznesusi četrus lielus sarkanus pirkumu maisiņus līdz mašīnai – tā atstāta kvartālu no veikala.

Vidējais čeks "Mere"- 30 eiro, gandrīz divkārt mazāk nekā zviedru tīkla "Rimi" veikalos, mazāks pat nekā supermārketā "Stockkmann". Kopš atklāšanas brīža 13. martā "Mere" ir īsts mazumtirdzniecības brīnums. Pārdošanas apjoms ir tāds, kā nevienā tīklā jebkurā cenu segmentā un veikalu formātā.

Šo superekonomiskā veikala modeli izdevies īstenot mazumtirdzniecības tīkla "Mere" koncepcija, un biznesa īpašnieki plāno, ka Latvijā parādīsies līdz 20 šādi veikali.

Satriecošas cenas

Saskaņā ar valdības ierobežojumiem ārkārtējās epidemioloģiskās situācijas apstākļos, uz vienu pircēju jābūt tirdzniecības telpām vismaz 25 kvadrātmetru platībā. Jaunajā veikalā – 35 cilvēki, tā platība ir mazāka nekā 900 kvadrātmetri. Vidēji iepirkšanās ilgst aptuveni 20 minūtes – šī iemesla dēļ veidojas rinda, veikals nespēj uzņemt visus interesentus. Veikala vadītāja stāsta, ka pēc ierobežojumu atcelšanas būs vienkāršak apkalpot cilvēkus, lai arī, spriežot pēc tīkla "Mere" attīstības ES rietumvalstīs, pircēju ažiotāža nerimsies.

Kāds tam iemesls? To uzzinājām, kamēr stūmām ratiņus kārbu labirintā zālē. Cenas te nav vienkārši zemas. Tās ir "lēti-lēti un vēl lētāk". "Mere" tirgo produkciju no Krievijas, Baltkrievijas, Polijas, Lietuvas, Latvijas, Gruzijas un Ukrainas. To piegādā tieši, bez distributoriem, caur loģistikas centru Lietuvā un tieši uz veikalu. Līdz 70% sortimenta ir pārtikas produkti: pienam gaļas produkti, bakaleja, pusfabrikāti, garšvielas, tēja, kafija, alkohols un gāzētie dzērieni, 30% - nepārtikas preces: sadzīves ķīmika, rūpniecības preces, preces mājām, sezonas preces. Papildu faktori izdevumu samazināšanai – preces safasētas pa maisiņiem ar svītrkodiem ar uzlīmēm. Sveramu preču nav. Patiesībā lielākā daļa sortimenta atrodas iepakojuma kastēs, tā, kā tas atvests, - lielas kartona kārbas noliktavas tipa veikalā. Akciju un atlaižu nav un nav arī plānotas. Sortimentā ir apmēram 1000 pozīcijas, un humānās cenas to kompensē. Par to liecina pieprasījums.

Посетители магазина в защитных масках
© Sputnik / Павел Бедняков
Mēs arī apskatījām cenas. Garšzāles un garšvielas pa 100 g – no 21 centiem. Zaļā tēja ar piparmētrām no Ukrainas, 20 paciņas – 27 centi. Puskilograms vafeles caurulīšu ar šokolādi – 1,49 eiro. Kilograms konfekšu Truffle – 3,09 eiro. Kečups, 0,33 l, arī no Ukrainas, – 42 centi, 66 centi – "meksikāņu mērce no Ukrainas. Latviešu speķis vakuumā – 6 eiro par kilogramu, dzēriens "Karameļu", 3 l, no Lietuvas – 60 centi. 500 g mandeļu – 3,49. Saldējums - 79 centi par litru, 1,99 eiro – kilograms saldētu zemeņu. 8 ruļļi tualetes papīra – 1,39 eiro. Vistas nageti 800 g – 1,33 eiro, roku krēms – 39 centi, trīs šokolādes tāfelītes pa 100 g – 99 centi. Šnabis "Hutorskaja", 0,5 l no Baltkrievijas – 5,29 eiro, vīni no Alazanas ielejas – četri eiro "ar astīti", augļu sula no Polijas, 5 l – 2 eiro.

Noliktavas tipa bizness

"Tiks atklāti vēl vismaz 10 "Mere" veikali Rīgā un reģionos, plānots – līdz 20 veikali ar 800-1200 kvadrātmetru zāles platību. Tos atvērs, kad tiks atrastas iznomājamas telpas. Divi veikali Rīgā – Mūkusalas ielā un Salaspilī sāks darbu tuvākajā laikā. Mums veikalā vēl nav izstādīts viss sortiments. Meklējam jaunus piegādātājus, kuri var vērsties vietnē mere-store.com. Pie mums ļoti bieži nāk pārbaudes – katru dienu, taču viss ir kārtībā, pie mums viss ir likumīgi. Reizēm pirms pulksten astoņiem vakarā nākas paziņot, lai cilvēki neaizņem rindu, nespējam apkalpot tādu plūsmu," stāsta veikala direktora vietnieks Mārtiņš.

Pavadījuši veikalā apmēram 20 minūtes, vēlreiz aprunājāmies ar pircējiem uz ielas. "Kad pensija ir 260 eiro mēnesī, tu skaiti katru centu, un pat paša nepieciešamākā iegāde veikalā ir īsts pārbaudījums. Žēl, ka šajā veikalā nav citu piena produktu, izņemot sieru, nav dārzeņu un augļu, taču es plānoju nopirkt produktus divām nedēļām uz priekšu," stāsta aptuveni 60 gadus vecs vīrietis. Viņš piezīmēja, ka nesaprot, kāpēc ne pārāk bagātajā republikā mazumtirdzniecības cenas tādām precēm no ikdienas patēriņa groza, kā maize, piens, olas, ir augstākas nekā attīstītās Rietumeiropas valstīs. Retorisks jautājums. Tā ir Latvija, nevis Vācija vai Francija.

Sibīrijas cenas – kā svaiga gaisa malks

Vidējais uzcenojums "Mere" – ne vairāk kā 10%, bet vidējais rādītājs tirdzniecības nozarē Latvijā – no 40% līdz vairākiem simtiem procentu virs piegādātāja cenas – vairākkārt pārsniedz preču ražošanas pašizmaksu. Daži iedzīvotāji atstāj veikalos pusi un pat vairāk no saviem uzkrājumiem, bet tīklos "Aldi" Vācijā, "Carrefour" Francijā, "Tesco" Polijā cenas ir zemākas nekā Latvijā. Pie tam Latvijā ir pats augstākais ienākumu nevienlīdzības līmenis Eiropas Savienībā. Līdz ar augošo plaisu starp bagātajiem un nabagajiem – augstākais darbaspēka nodokļu slogs ES un augstākais PVN Eiropā pamata pārtikas produktiem – 21% (izņemot 5% PVN augļiem un dārzeņiem no Latvijas – red.). Tas attiecas gan uz ekonomiku, gan socioloģiju: "Mere" pircēji ir pensionāri, ne īpaši turīgi ļaudis, tāpat kā vidējā klase, spriežot pēc apģērba un automašīnām.

Pēc temata

Kartupeļi dārgi, toties ir savi tomāti: kā veidojas pārtikas cenas Baltijas valstīs
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs
Tagi:
cenas, tirdzniecība, Latvija

Galvenie temati