03:05 16 Aprīlis 2021
Tiešraide
  • USD1.1970
  • RUB92.2336
Latvijā
Saņemt īso saiti
147

Vietējam tranzīta koridoram šīs gads visticamāk, kļūs par stabilizācijas gadu, uzskata satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

RĪGA, 12. februāris — Sputnik. Divus pēdējos gadus Latvijas tranzīta sektors uzrādīja sliktākus rezultātus, bet 2021. gadā gaidāma stabilizācija, paziņoja satiksmes ministrs Tālis Linkaits Latvijas Radio 4 ēterā. Viņš norādīja, ka Krievijas ogles Latvijas ostās vairs neatgriezīsies, taču ir cerība saņemt citas kravas no Krievijas un Baltkrievijas.

"Krīze ostās un vispār tranzītā sākās kopš 2019. gada, kad samazinājās ogļu un naftas produktu apjomi no Krievijas. Pagājušais gads mums nebija tas labākais, jo ogļu tranzīts faktiski apstājās. Taču mēs redzam, ka 2021. gads kļūs par stabilizācijas gadu," teica Linkats.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas ostās var atvadīties no Krievijas oglēm, šogad gaidāmi tikai atsevišķi sastāvi ar šo kravu, bet visas pārējās preces no Krievijas turpina iet – tāpat kā no Baltkrievijas.

"Principā palikušas tās pašas kravas, kas bija iepriekšējos gados. No Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tiek pārvadāti specifiskie naftas produkti un koksne, graudi, tāpat tiek nodrošināti konteinerpārvadājumi," teica Linkaits.

Lūgts raksturot situāciju citās Baltijas valstīs ministrs atbildēja:

"Vēsturiski Lietuva vairāk strādāja ar baltkrievu kravām, tagad mēs sekojam notikumu attīstīšanai. Mēs zinām, ka Klaipėdos nafta vairs nebūs līgumu naftas produktu piegādei no Baltkrievijas, paskatīsimies, kā attīstīsies šī situācija. Runājot par Igauniju, tā vēl pirms 10 gadiem zaudējusi gandrīz visas kravas no Krievijas, tagad tur galvenokārt apkalpo vietējās kravas un atsevišķus vilcienus no Baltkrievijas. Viņi strādā citos virzienos. Ir virzieni no Somijas uz Igauniju, no Igaunijas uz Skandināviju."

Turklāt Linkaits apstiprināja, ka pēdējā laikā no Klaipēdas dažas kravas ir pārgājušas uz Rīgu, lai gan nav skaidrs, vai tā ir ilgtermiņa parādība vai vien atsevišķas piegādes.

Pēc ministra teiktā, Latvijas tranzītam ir uzdevums palielināt kravu plūsmu no Baltkrievijas un Ukrainas uz Skandināviju, arī jāstrādā pie Krievijas kravu piesaistes, kuras nāk tranzītā uz Kaļiņingradu.

Linkaits piebilda, ka Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu samazināšanas laikā nācās atlaist darbiniekus, samazināt izmaksu daļu un atteikties no elektrifikācijas projekta. Bet tas nenozīmē, ka valsts atsakās no elektrifikācijas vispār, tikai pats projekts nebija optimāls.

"Konkrētais elektrifikācijas plāns bija domāts kravu piesaistīšanai. Taču kravas apjoms samazinājās, un vairs nebija iespējas finansēt tik lielu projektu. Turklāt tās aprēķini nebija pamatoti. Tāpēc mēs atteicāmies no konkrēta projekta, nevis no pašas elektrifikācijas," teica ministrs.

Pirmie soļi dzelzceļa līniju elektrifikācijai Krustpils, Bolderājas un Siguldas virzienā, visticamāk, tiks veikti, piesaistot līdzekļus no Eiropas Savienības atgūšanas fonda, paskaidroja ministrs.

Pēc temata

Pārkrauto ogļu apjoms Rīgas ostā krities par 73%. Vēstules uz Krieviju nelīdz
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Tagi:
tranzīts, Latvija, Krievija

Galvenie temati