19:31 24 Janvāris 2021
Tiešraide
  • USD1.2158
  • RUB91.1009
Latvijā
Saņemt īso saiti
153

Latviešu zvejnieki izārda tīklus, sazāģē kuģus metāllūžņos un brauc prom – Latvijā viņiem vairs darba nav. Kāpēc tā, kurp dodas profesionālie zvejnieki, bēgot no valsts.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Droši vien visi mediji publicēja ziņas par to, kā Eiropas Savienības lauksaimniecības un zvejniecības ministri vienojušies ierobežot vairāku sugu zivju lomus Baltijas jūrā. Latviešu zvejniekiem, kuri nodarbojās ar Baltijas austrumu mencas zveju, tagad ļauts likvidēt zvejas kuģus – par to viņi saņems kompensāciju. Ziņa ir svarīga un skar lielu skaitu cilvēku.

Aizliegums ķert noteiktu sugu zivis ir absolūti jauna prakse ES, tomēr tagad Latvijai, kas jau sen nespēj izķepuroties no ekonomisko krīžu bedres, tāds aizliegums ir pārlieku sāpīgs. Vai tad kāds pārsteigums, ka daudzi zvejnieki, jau nodevuši savus kuģus metāllūžņos, tagad meklē valstis, kur varēs darīt iemīļoto un ierasto darbu. Piemēram, Īrijā, pilsētiņās Īrijas jūras krastos jau ilgi dzīvo veseli zvejnieku arteļi no Latvijas un Lietuvas.

Tomēr Īrijā ir papilnam pašmāju problēmu, tāpēc latviešu zvejnieki nereti lemj pievienoties Krievijas valsts programmai, kas sniedz atbalstu tautiešiem, pārceļoties uz KF.

Galu galā latvieši no Kurzemes, kuri vienmēr krievu valodu pratuši vāji, pārceļas uz Krieviju, pie tam – pat uz pašiem attālākajiem reģioniem, piemēram, uz Murmanskas apgabalu vai Tālajiem Austrumiem, un turpina darīt iemīļoto darbu, tagad – jau Klusajā okeānā. Viens no viņiem, Valdis Avotiņš programmai pievienojies pērn. Par savu dzīvi Krievijā viņš pastāstīja Sputnik Latvija.

Vajag strādāt

"Krievija uzņēma ļoti jauki – gan mani, gan manus biedrus, kuri reiz tralēja zivis Baltijā, bet ES nežēlīgās politikas dēļ bija spiesti sagriezt kuģus metāllūžņos. Jā, mēs visi saņēmām no ES kompensācijas par nodarīto kaitējumu. Un tad? Labi, par daļu naudas nopirku pavecu vācu mašīnu, vēl daļu naudas noēdu un nodzēru. Bet vajag taču strādāt, tomēr Latvijā zvejniekam tas vairs nav iespējams," pastāstīja Avotiņš.

Viņš atcerējās, ka sākumā kopā ar kolēģiem domājis braukt uz Īriju vai Skotiju, bet pēc tam, aprunājies ar turieniešiem, kuri pametuši Baltijas valstis vēl agrāk, sapratis, ka tas nebūs pareizi.

"Viņi atklāti teica – pat degunu te nerādiet, te ir papilnam pašiem savu bezdarbnieku zvejnieku, kuri tāpat vairs nevar nodarboties ar tradicionālo amatu, samazinoties dažādām zivju un citu jūras iemītnieku zvejas kvotām. Mēs apdomājāmies un nolēmām braukt līdz pat Tālajiem Austrumiem, kur gan dzīve ir interesanta, gan darba papilnam," paskaidroja zvejnieks.

Pēc viņa domām, patiesībā Eiropas Komisijas lēmums ierobežot mencu zvejas kvotas ir daudzšķautņaina problēma. Taisnības labad jāpiebilst, ka šie ierobežojumi cita starpā parādījušies arī Baltijas zvejnieku vainas dēļ – 1990. un 2000. gados viņi barbariski iznīcināja mencu barus, un jēdziens "malu zvejniecība" viņiem bija ļoti labi zināms.

No savas puses piebildīšu, ka arī pats esmu daudzkārt gājis jūrā kopā ar zvejas kontroles reidiem. Toreiz veselām pakām rakstīja protokolus par dažādiem pārkāpumiem, arī par zvejas atļauto apjomu daudzkārtēju pārsniegšanu. Atļautos apjomus pārsniedza ne par kilogramiem – par tonnām. Vai tad kāds brīnums, ka zivju bari Baltijā ir izsmelti?

Par šo un citām problēmām Sputnik Latvija pastāstīja Daugavpils universitātes vadošais pētnieks – biologs Jānis Birzaks.

Kāpēc pazudušas mencas?

"Kā liecina dokumenti – man ir dati pat par 80. gadiem – mencu zvejas kvotas Baltijā pastāvīgi pakāpeniski mazinājās. Lielā mērā tas ir pamatoti, jo jūras īpatnību dēļ mencu krājumi atjaunojas lēnām, pareizāk sakot, gandrīz nemaz neatjaunojas. Nārsta bara biomasa pēdējo 30 gadu laikā tikai samazinājusies," paskaidroja eksperts.

Viņš atzīmēja, ka jūra ir sekla ūdens tajā ir siltāks, nekā vajadzētu mencām. Ūdens apmaiņa Baltijā notiek caur šaurumiem no Ziemeļu jūras, bet tas notiek reizi trīsdesmit gados. Galu galā jūrā būtiski mainās flora un fauna. Un mencas pakāpeniski pazūd.

"Jau tagad menca ir tikai blakusprodukts mūsu zvejniekiem, lielākoties lomu veido ķilavas un reņģes. Drīz vien menca Baltijā var pavisam pazust. Tā paliks tikai aukstajās jūrās, piemēram, Barenca un Ziemeļu jūrā," secināja biologs.

Jā, diemžēl Latvijā mirst vesela nozare. Tradicionāls vietējo iedzīvotāju amats. Tagad te vairs nekas nav līdzams.

Pēc temata

"Nolēmu pārvākties uz Krieviju": latviešu zvejnieki dosies zvejā citās jūrās
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Tagi:
zivrūpniecība, Latvija

Galvenie temati