18:42 27 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Latvijā
Saņemt īso saiti
108

Pekinas interešu sfērā nonākušas Baltijas ostas – Ķīna cenšas paplašināt savus pārvadājumu veidus un iegūt savā kontrolē pārkraušanas punktus.

RĪGA, 20. novembris – Sputnik. Ķīna aktīvi īsteno stratēģiju savas klātbūtnes paplašināšanai Eiropā un cenšas ne tikai paplašināt savus pārvadājumu veidus, bet arī iegūt savā ziņā ostas Eiropā, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Krievijas Zinātņu akadēmijas Tālo Austrumu institūta direktora pienākumu izpildītājs, Ekonomikas augstskolas Nacionālā pētījumu institūta Pasaules ekonomikas un politikas fakultātes profesors Aleksejs Maslovs.

Viņš konstatēja, ka Ķīna turpina paplašināt savu klātbūtni Eiropā jūras pārvadājumu jomā.

"Pirmajā posmā ĶTR īstenoja standarta pārvadājumus caur Roterdamu un Hamburgu, kas tiek uzskatītas par lielākajām ostām ieejai Eiropā. Pēc tam Pekina sāka paplašināt klātbūtni Vidusjūrā. 2017. gadā Ķīnas kontrolē pārgāja Pirejas osta Grieķijā, vēlāk sākās pārrunas par Itālijas ostām, ieskaitot Dženovu un Triestu. Visbeidzot, tagad mēs vērojam jaunu iterāciju – tā ir ieeja Baltijas jūras ostās," konstatēja eksperts.

Viņš paskaidroja, ka tādējādi Ķīna ne tikai cenšas paplašināt savus pārvadājumu veidus, bet arī pārņemt kontroli pār ostām.

"Parasti šiem nolūkiem tiek izveidota Ķīnas kompānija, kas kļūst par šo ostu pārvaldnieku. Ostu būves Roterdamā, Hamburgā un Pirejā jau daļēji pieder Ķīnai," pastāstīja Maslovs.

Sputnik sarunbiedrs atzīmēja, ka Lietuvā neiebilst pret tamlīdzīgu Ķīnas ekspansiju.

"Savu ostu caurlaides spējas pieaugumu un to iespējo rekonstrukciju uz Ķīnas rēķina Viļņa uzskata par iespēju audzēt Lietuvas ekonomisko spēku," norādīja Maslovs.

Iepriekš jau stāstījām, ka Baltijas ostas zaudējušas ievērojamu daļu tranzīta, ņemot vērā politisko konfrontāciju ar Krieviju un Maskavas ieceri pārvirzīt savas kravas uz Krievijas ostām. Eksperti vērtē, ka situāciju varētu labot Ķīnas dalība. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, kravu apgrozījums trijās lielākajās ostās Latvijā no 2020. gada sākuma ir sarucis. Lielākā tranzīta lejupslīde – par 40,8% - fiksēta Ventspils ostā.

Pēc temata

Ķīna var kļūt par pirmo pasaulē – pie jebkāda notikumu attīstības iznākuma
Latvijas iedzīvotāji uzskata par nepieciešamu piesaistīt Krievijas investīcijas valstī
Nāksies samierināties: bez Krievijas kravām dzelzceļu nāksies uzturēt valstij
Tagi:
pārvadājumi, tranzīts, osta, Ķīna, Eiropa

Galvenie temati