08:25 27 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1900
  • RUB90.1153
Latvijā
Saņemt īso saiti
33

VARAM ir informēta tikai par divām no 15 prasībām pret administratīvi teritoriālo reformu un uzskata, ka vietējās varasiestādes pozitīvi vērtē tās sagatavošanu; reģionos ir neapmierināti, ka tiem piešķirto līdzekļu būs mazāk, nekā solīts.

RĪGA, 16. novembris – Sputnik. Lai gan vesela virkne neapmierinātu pašvaldību iesniedza prasību Satversmes tiesā pret administratīvi teritoriālo reformu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apgalvo, ka pašvaldības pozitīvi vērtē ministrijas darbu attiecībā uz metodisko materiālu sagatavošanu reformas ieviešanai. Šogad šiem mērķiem ir iztērēti 1,05 miljoni eiro, savukārt nākamgad reformas īstenošanai paredzēts piešķirt 8,03 miljonus eiro, vēsta Neatkarīgā.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša pastāstīja, ka nākamgad pašvaldībām piešķirs 6,92 miljonus eiro, lai kompensētu administratīvos zaudējumu, kurus izraisīs reforma.

Pārējo finansējumu iztērēs, lai pielāgotu valsts informācijas sistēmu jaunajam administratīvi teritoriālajām iedalījumam un izstrādātu dokumentus par kopējās attīstības plānošanu.

Turklāt VARAM ziņo, ka uz Eiropas fondu rēķina un par līdzekļiem, kurus ES piešķīra pandēmijas seku mazināšanai, pašvaldībām izmaksās naudu to autoceļu remontam, kurus pašas vietējās varasiestādes atzinušas par kritiskā stāvokli esošiem.

Komentējot Satversmes tiesā iesniegtās sūdzības par reformu, Oša paskaidroja, ka šobrīd VARAM ir informācija par diviem šādiem iesniegumiem – no Limbažu un Ikšķiles pašvaldībām. Līdz mēneša beigām ministrija sniegs savus skaidrojumus. Sūdzības tā uzskata par nepamatotām.

"Mūsuprāt, valdība ievērojusi visus nosacījumus konsultācijām un lēmumu pieņemšanai. Tā uzskata arī ministrija un Saeima," paziņoja Oša.

Šādai pozīcijai nepiekrīt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis. Viņaprāt, pats fakts, ka pašvaldības ir vērsušās Satversmes tiesā, "diezgan acīmredzami" liecina, ka likumi ir pārkāpti.

Tāpat viņš atzīmēja, ka finansējums kas tika piešķirts reformas īstenošanai, nesasniedz to, ko solīja valdība un kuru rēķinājās saņemt pašvaldības. Pie tam, šobrīd 2021. gada budžets paredz ievērojamu pašvaldību finansējuma samazinājumu: valdība maina iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalīšanas proporciju par labu valsts budžetam. Pēc Pūķa domām, arī līdzekļi autoceļu remontam neatvieglos dzīvi pašvaldībām, jo valsts finansēs tikai to ceļu remontu, kuri atrodas tās īpašumā, savukārt pašvaldības ceļus joprojām remontēs par pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Deputāts Māris Možvillo, kurš Saeimā ieņēmis Lindas Liepiņas vietu, piebilda, ka, neraugoties uz visiem plānošanas dokumentiem, pašvaldības joprojām nesaprot, kā lai plāno budžetu nākamajam gadam: tikai līdz 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām vai visam 2021. gadam. Atbildi uz šo repliku politiķis tā arī nesaņēma.

Pašlaik Satversmes tiesa ir ierosinājusi 15 lietas pret novadu reformu: ar prasību tiesā vērsās Garkalnes, Alsungas, Carnikavas, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunjelgavas, Kandavas, Limbažu, Mazsalacas, Rugāju, Rundāles, Salacgrīvas, Salas un Varakļānu novadu domes.

Tiesa vērtēs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" apakšpunktu atbilstību Latvijas Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta 6. punktam un 5. pantam. Minētajos Satversmes pantos teikts, ka Latvija ir brīva demokrātiska republika un ikvienam tās pilsonim ir tiesības likumā noteiktā kārtībā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, masveida protestu gaitā pret administratīvi teritoriālo reformu Juri Pūci ne reizi vien aicināja demisionēt, taču viņš to izdarīja tikai pagājušajā nedēļā, pēc skandāla ar Rīgas stāvvietu caurlaidi.

Pēc temata

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās
Kariņš vēsta, kur Latvija ieņem līdera vietu eksportā, un latviešu pastāvēšanas iemeslu
Ķēdes reakcija: arvien vairāk pašvaldību vēršas tiesā pret novadu reformu
Latvijas prezidents atcerējies Pitalovu jaunajā likumprojektā
Tagi:
novadu reforma, Juris Pūce

Galvenie temati