16:30 28 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Latvijā
Saņemt īso saiti
21

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji lieto Internetu, lai saņemtu bankas pakalpojumus un nosūtītu/saņemtu elektroniskās vēstules.

RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Saskaņā ar ikgadējās Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktās aptaujas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu datiem, 2020. gadā pie Interneta pieslēgto mājsaimniecību skaits sasniedza 89,7%.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, pie platjoslu Interneta pieslēgto mājsaimniecību skaits palielinājies par 4,3% un sastādīja 87,6%. Visbiežāk platjoslu Internetu izmanto Rīgā (89,6%) un Zemgalē (89,6%), visretāk – Latgalē (80,3%). Pēdējā gada laikā platjoslu Interneta pieejamība lauku rajonos pieaugusi par 6,8% un sastādīja 84,7%, pilsētās – 88,7%.

Pastāvīgo Interneta lietotāju skaits (tie, kas izmanto to vismaz reizi nedēļā) palielinājies par 3,2% un sastāda 86,9%. Visvairāk pastāvīgo Interneta lietotāju ir Rīgā (90%), vismazāk – Latgalē (78,7%). Visbiežāk pastāvīgie Interneta lietotāji sastopami cilvēku vidū vecumā no 16 līdz 24 gadiem (97,9%), visretāk – cilvēku vidū vecumā no 55 līdz 74 gadiem (69,6%).

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji lieto Internetu bankas pakalpojumu saņemšanai (89,5%) un elektronisko vēstuļu nosūtīšanai/saņemšanai (85,4%), kā arī populāri iz ziņu portāli un elektroniskie PSL (81,7%).

Vīrieši spēlē tiešsaistes spēles biežāk, nekā sievietes (attiecīgi 26,3% un 16,5%), savukārt sievietes biežāk meklē informāciju par veselību, nekā vīrieši (63,3% un 46,4%). Tāpat interese par veselības tēmām atšķiras arī pēc dzīvesvietas – šim nolūkam Internetu izmanto 59,2% pilsētnieku un 46,8% lauku iedzīvotāju.

Jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem visbiežāk pavada laiku sociālajos tīklos, sūta viens otram teksta ziņojumus un elektroniskās vēstules, vecāka gadagājuma ļaudis (vecumā no 65 līdz 74 gadiem) – lasa Internetā ziņas, saņem bankas pakalpojumus un saņem vai nosūta elektroniskās vēstules.

Populāra ir arī dokumentu, fotogrāfiju, mūzikas, video un citu failu glabāšana "mākoņos" – tos izmanto 34,2% lietotāju, sevišķi skolēni un studenti (59,6%). Pieaug arī cilvēku skaits, kuri komunicē ar varasiestādēm ar Interneta starpniecību – pēdējā gada laikā to cilvēku skaits, kas ir sūtījuši aizpildītas anketas valsts portāliem, pieaudzis par 7,9% un sastādīja 63,4%.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, par 9% pieaudzis to cilvēku skaits, kas Internetā iegādājies preces un pakalpojumus (62,8%). Viens no iemesliem šādam vērienīgam pieaugumam ir ar Covid-19 pandēmiju saistīti ierobežojumi. Visbiežāk Internetā pirka apģērbu, apavus vai aksesuārus (45,4%), datorus, planšetes, mobilos telefonus vai to aksesuārus (28%), sadzīves tehniku (27,8%). Gatava ēdiena piegādi izmantoja vairāk cilvēku (17,9%), nekā pārtikas un dzērienu iegādi veikalos (12,3%).

Lietojot Internetu, Latvijas iedzīvotāji nepiemirst par drošību – 51% lietotāju lasa portāla konfidencialitātes politiku, pirms sniegt savus personas datus, 39,2% neatļauj izmantot datus par savu atrašanās vietu, 36% neļauj izmantot viņu privāto informāciju reklāmas nolūkos, 35,1% ierobežo piekļuvi sociālo tīklu profiliem. Vairums (66,3%) zina, ka sīkdatnes var tikt izmantotas mērķa reklāmai, un 63% tas uztrauc, savukārt 26,5% izmainīja Interneta pārlūkprogrammas uzstādījumus, lai aizliegtu sīkdatnes.

Viedtālruņus izmanto 79,3% Latvijas iedzīvotāju, un vairāk nekā pusei no tiem (55,2%) pēc noklusējuma ir uzstādīts aizsardzības programmnodrošinājums – antivīrusa programmas, aizsardzība pret surogātpastu, ugunssienas un tā tālāk, savukārt 8,2% instalējuši šādas programmas patstāvīgi. Pie tam, 90% viedtālruņu lietotāju nav zaudējuši informāciju, dokumentus, fotogrāfijas un citus datus kaitējoša programmnodrošinājuma dēļ.

2020. gada aptaujā pirmo reizi tika iekļauti jautājumi par tā saucamo lietu Interneta izmantošanu (ierīces, kas ir savā starpā savienotas, vai ierīces, kuras ļauj attālināti izmantot tās ar Interneta starpniecību), taču aptaujas rezultāti parādīja, ka šī tehnoloģija Latvijā pagaidām nav pārāk attīstīta. Pie Interneta pieslēgti dūmu detektori, signalizācija, video novērošanas kameras vai citas drošības sistēmas ir tikai 4,3%, virtuālie palīgi skaļruņa vai lietotnes veidā ir 4%, pie Interneta pieslēgti termostati, skaitītāji, lampas vai slēdži, kā arī sadzīves tehnika – 3,4%.

Pēc temata

Latvijas iedzīvotāji balso par interneta kazino slēgšanu
Cilvēki vairs neuztraucas un iepērkas internetā
Kaut nu tik internets izturētu: kā valstī rit attālinātās mācības
Latvija apsteidza Lietuvu un Igauniju valstu reitingā ar ātrāko Internetu
Tagi:
iedzīvotāji, Latvija, internets

Galvenie temati