13:22 28 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Latvijā
Saņemt īso saiti
80

Aizliegums piegādāt šprotes Krievijai novedis pie tā, ka Lietuvā un Igaunijā atlicis tikai pa vienam uzņēmumam, bet Latvijā – septiņi. Tagad tie piegādā produkciju ar Baltijas kaimiņvalstīm.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. No 22 zivju pārstrādes uzņēmumiem, kas strādāja Latvijā 2015. gadā, šodien dzīvību izvilkuši tikai septiņi. Kompāniju slēgšanas galvenais iemesls – Krievijas aizliegums produkcijas piegādēm. Tomēr būtu pāragri izsludināt nozares nāvi, ir pārliecināts "Brīvais vilnis" vadītājs Arnods Babris.

Intervijā izdevumam "Vesti" viņš pastāstīja, ka, salīdzinājumā ar kaimiņiem, zivju pārstrādes jomā Latvijā nemaz neklājas tik slikti. Igaunijā un Lietuvā izdzīvojis tikai viens uzņēmums katrā valstī, bat Latvijā rūpnīcas strādā ne tikai Salacgrīvā un Rīgā, bet arī Kurzemes piekrastē: Rojā, Ventspilī, Engurē un Kolkā.

"Izdzīvojušie Latvijas uzņēmumi pārorientējuši savu tirgu. Piemēram, pie mums jau Krievijas tirgus slēgšanas brīdī turp netika nogādāta visa produkcija, tikai 30%. Šodien notiek piegādes uz 40 valstīm. Tomēr lielākā daļa – uz Latviju, Lietuvu un Igauniju," pastāstīja Babris.

Tomēr ražošanas apjomi ir samazinājušies, pieaugušas cenas, ņemot vērā nepieciešamību izmantot roku darbu un ķilavu cenas pieaugumu. "No vienas puses, samazinās šīs zivs zvejas kvotas, no otras – to skaits sarūk," paskaidroja Babris.

Viņš atklāja, ka liela daļa ķilavu loma aiziet zivju miltu ražošanai, kas tiek izmantoti cūku un mājputnu barībai, kā arī mēslojumam. To pērk arī Dānija – liels cūkgaļas ražotājs.

"Bet Latvijā pašlaik ir pārāk daudz miltu rūpnīcu zivju miltu ražošanai. Savulaik tās cēla par ES naudu, taču ar vienu noteikumu – tām jābūt pilnībā nodrošinātām ar izejvielām. Izejvielas – ķilavu – trūkst. Jau sarūk to skaits, ne velti samazinās kvotas," atzīmēja Babris.

Viņš kontatēja, ka zivju miltu ražotājiem situācija ir izdevīga – tā ir pasaules biržā pieprasīta prece. Toties šprotu ražotājiem pieaug izejvielu cenas.

"Izejvielu, algu pieauguma dēļ šprotes kļūst dārgākas. Domāju, līdz gada beigām cenas pieaugs par 10%. Perspektīvā šprotu cenas pieaugs gadu no gada," uzskata "Brīvais vilnis" vadītājs.

Šprotu pārdošanā vislabāk pelna tirdzniecības tīkli (30%), ražotājs saņem peļņu apmēram 5% apmērā, atzīmēja uzņēmējs.

Vienīgais uzņēmums Latvijā, kam ļauts piegādāt konservus Krievijā, ir "Karavela". Uzņēmēja līdzīpašnieks Jānis Endele pastāstīja, ka kompānija piegādā Krievijai salīdzinoši nelielu produkcijas apjomu. Tā kā KF vairs nav galvenais tirgus, nav jēgas arī ieguldīt līdzekļus produkcijas popularizācijā.

Endele atzīmēja, ka ražošanas komplekss Krievijā jau nopietni attīstījies zivju pārstrādes sektorā. To veicināja rietumvalstu sankcijas. Kad kļuva skaidrs, ka Krievijas un Rietumu attiecības neuzlabosies, bizness KF uzsāka ilgtermiņa investīcijas, pie projektiem strādā nopietni, atzīmēja uzņēmējs.

Pēc viņa vārdiem, pateicoties konkurencei Krievijas uzņēmēju vidū, valstī parādās aizvien vairāk augstas kvalitātes produktu, mazumtirgotāji aizvien stingrāk seko, lai uz plauktiem nokļūtu "kaut kādā pagrabā" ražots produkts. Krievijas patērētāju interese par Latvijas produkciju pakāpeniski mirst, uzskata Endele.

Krievija noteica ierobežojumus Latvijā ražotajām šprotēm 2015. gada jūnijā, piekļuve tirgum tika slēgta. Šī lēmuma pamatā bija benzopirēna un citu kaitīgu vielu koncentrācija produktos. 2017. gada decembrī tikai Latvijas kompānijai SIA "Karavela" un Igaunijas uzņēmumam "DGM Shipping AS" tika ļauts atsākt piegādes.

Pēc temata

Zivis vispār kūpināja? "Roskontroļ" izpētīja Latvijas šprotes
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca
Aizgāja no pēcpadomju tirgiem, pārdzīvoja ārkārtējo situāciju: kas notiek zivju pārstrādē
Tagi:
zivrūpniecība, Krievija

Galvenie temati