16:53 27 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1819
  • RUB90.2935
Latvijā
Saņemt īso saiti
82

Nav nekāds brīnums, ka Ministru kabinets nesteidz pildīt ANO rekomendācijas un publicēt datus par krievu un latviešu ienākumiem, jo tad etniskā diskriminācija Latvijā būs pārlieku labi saskatāma.

RĪGA, 10. oktobris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Vienā valstī dzīvojošu nacionālo grupu ienākumu manāma atšķirība ir viens no etniskās diskriminācijas faktoriem. Tāpēc šie dati Latvijā tiek apkopoti, bet netiek publicēti – citādi taču nāksies atzīt, ka valsts politika attiecībās ar mazākumtautībām ir jāpārskata.

Diskriminācijas rādītājs

Atšķirības mazākumtautību sociāli ekonomiskajā stāvoklī salīdzinājumā ar dominējošo nacionālo grupu ir visnotaļ izplatīta parādība daudzās valstīs ar etniski jauktu iedzīvotāju sastāvu. Liela atšķirība šo rādītāju ziņā liecina par etnisko diskrimināciju, kas nepārprotami manāma, izvērtējot tādus rādītājus, kā atšķirības nodarbinātības, ienākumu, bezdarba līmenī, kā arī piekļuvē izglītībai un prestižiem arodiem.

ANO komiteja rasu diskriminācijas likvidācijas jautājumos rūpīgi izpēta un analizē statistiku un uz tās pamata pieņem lēmumu par to, vai konkrētā valstī vērojama diskriminācija. Šo statistiku ANO komiteja izmanto arī vērtējot krievu tautības iedzīvotāju stāvokli Latvijā. Šiem nolūkiem tā jau pirms vairākiem gadiem ieteica valstij apkopot un publicēt ticamus darbus etnisko grupu šķērsgriezumā, kā arī atbilstoši mazākumtautību lielo grupu dzīves vietas rajoniem.

Tomēr Latvija šīs rekomendācijas nav uzklausījusi, un tamlīdzīgi statistikas dati joprojām nav parādījušies atklātā piekļuvē, lai arī zināms, ka šādi dati ir un tiek pastāvīgi apkopoti. Iespējams, valdība zina, kas notiek, tomēr, spriežot pēc visa, labāk slēpj informāciju. Acīmredzot starpība titulētās nācijas un mazākumtautību stāvokļa ziņā ir tik būtiska, ka datu publikācija tikai apstiprinās tiesībsargu viedokli par diskrimināciju, ko valdība pūlas slēpt.

It kā mēs dzīvotu dažādās valstīs

Latvijas cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs Vladimirs Buzajevs nesen ievēlēts Rīgas domē. Viņš uzskata, ka latviešu un nelatviešu stāvokļa starpība ir ļoti liela, ņemot vērā viņa rīcībā esošos datus.

"It kā mēs ar latviešiem dzīvotu dažādās valstīs," viņš norādīja.

Tiesībsargs uzskata, ka liela datu masīva publikācija tikai apstiprinās plaisu abu minēto grupu ekonomiskajā stāvoklī.

"Varu spriest pēc Igaunijas piemēra, kur tiek publicēta ienākumu līmeņa statistika piecās kvintilēs. Tur ir skaidri redzams, ka mazākumtautības ierindojas zemākajā kvintilē, igauņi – augstākajā. (..) Vērojama ienākumu starpības palielināšanās tendence šo grupu starpā un, iespējams, tā ir arī pie mums, tikai mēs to nezinām," pieļāva tiesībsargs.

Patiešām, Igaunijas statistikas dati rāda, ka piektajā – "bagātakajā" kvintilē 2018. gadā igauņu starpā bija 22,8% iedzīvotāji un tikai 13,1% mazākumtautību. Šāda starpība vērojama jau 15 gadus, un tas liecina, ka mazākumtautību ienākumi Igaunijā ir daudz zemāki un nekādi neizlīdzinās.

Buzajevs konstatēja, ka Latvijā tādi dati nav atklāti pieejami, tomēr atsevišķi pētījumi ir bijuši, un to gaitā datiem piekļuve bija Latvijas Universitātes profesoram Mihailam Hazanam.

"Tas bija 2000. gadu beigās – 2010. gadu sākumā, un viņš redzēja starpību algu ziņā, tiesa nenozīmīgu, tomēr skaidri saskatāmu starp Latvijā dzīvojošajiem latviešiem un mazākumtautībām," pastāstīja Buzajevs un atzīmēja, ka šāda starpība, domājams, ir visos valsts reģionos.

Publikācijas nozīme

Tiesībsargs konstatēja, ka mazākumtautības Latvijā, kuru vidū pārsvarā ir krievvalodīgie, īpaši labi redzamas ar citiem reģioniem salīdzinājumā nabadzīgajā Latgalē.

"Tomēr lielākā daļa no viņiem dzīvo lielajās pilsētās, tajās dzīves apstākļiem būtu jābūt labākiem, tomēr, saskaņā ar Hazana pētījumiem, iznāk, ka tie ir zemāki. Ja novērtētu tos reģionālajā aspektā, ko autors diemžēl nav paveicis, mēs ieraudzītu vēl daudz ko interesantu," piezīmēja tiesībsargs.

"Tas ir tāpat kā ar dzimstību, - viņš turpināja. – Zināms, ka krievu vidū Latvijā tā ir zemāka nekā latviešiem, un tūlīt izskan standarta skaidrojums – paskatieties, kādos reģionos viņi dzīvo. Latgalē ekonomiskā situācija ir sliktāka, tāpēc nedzemdē. Taču, novērtējot dzimstības statistiku atbilstoši reģioniem, ieraudzīsim, ka tā ir zemāka visur. Arī bagātajā Rīgā krievi dzemdē mazāk nekā latvieši. Tāpat ir ar ekonomiku – ja mums būtu šie dati, mēs pierādītu, ka krievu ienākumi katrā reģionā vidēji ir zemāki nekā latviešiem."

Eksperts uzskata, ka tamlīdzīgi dati noteikti ir jāsniedz atklātībā, lai visiem būtu skaidrs, kāds ir mazakumtautību stāvoklis Latvijā.

"Šajā ziņā es piekrītu ANO Rasu diskriminācijas likvidācijas komisijas slēdzienam. Tā ir autoritatīvākā instance pasaulē šajā jomā, un tā nepārprotami ieteica Latvijai apkopot un publicēt statistiku par atsevišķu etnisko grupu sociālo ekonomisko stāvokli, un žēl, ka Latvija nav sekojusi ieteikumam," paziņoja Buzajevs.

Iespējas ir

Tiesa, piebilda tiesībsargs, ja valsts dienesti šos datus savāc, ir jāpieprasa to publikācija. Šāda veida precedenti jau ir bijuši.

"Šajā ziņā man ir pozitīva pieredze, gūta, kad biju Saeimas deputāts. Vienu laiku netika publicēta bezdarba statistika etniskajā šķērsgriezumā starp tiem, kuri ir darba biržas uzskatē. Mūsu frakcija, toreiz vēl PCTVL, pēc mana ierosinājuma iesniedza jautājumu premjerministram un panāca informācijas atklāšanu," pastāstīja politiķis.

Pie tam, pēc viņa vārdiem, publicēta ne tikai pieprasītā informācija, bet arī cita, kas dažu gadu laikā deva iespēju pierādīt, ka krievu daļa bezdarbnieku vidū ir lielāka nekā iedzīvotāju sastāvā.

"Visus atrastos datus iesniedzam ANO komitejai, un tā tos pilnīgi pareizi interpretē kā etnisko diskrimināciju. Tāpēc, domāju, valdība spītējas un pat atbildei uz Komitejas ieteikumu ziņoja, ka tādi dati netiek vākti, lai arī tā nav taisnība," atzīmēja Buzajevs.

Tagad Vladimirs Buzajevs ir Rīgas domes deputāts, tāpēc plāno šajā statusā pieprasīt nepieciešamo informāciju par galvaspilsētu, kur dzīvo ievērojama daļa krievvalodīgo.

"Kā deputātam man ir tiesības ieiet jebkurā pašvaldības iestādē savas pašvaldības robežās un pieprasīt jebkādu informāciju. Protams, plānoju izmantot savas tiesības, tāpēc zināmi dati par Rīgu noteikti tiks saņemti. Tie parādīs, kāda pie mums ir situācija ar etnisko diskrimināciju," viņš piezīmēja.

Pēc temata

Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas ikdienas izdevumiem
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Bāzes un koeficientu kāpums: kā tagad Latvijā tiks aprēķināta minimālā pensija
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Tagi:
latvieši, Latvija, krievvalodīgie, ienākumi

Galvenie temati