00:48 24 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1856
  • RUB90.6421
Latvijā
Saņemt īso saiti
121

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda neizpratni saistībā ar to, ka aizsardzības uzņēmumiem bez skaidro formulētiem pamatojumiem bankas atsaka attīstības projektu finansēšanā, jaunu kontu atvēršanā vai pat slēdz jau esošos.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Turpinās Latvijas aizsardzības ministra "aukstais karš" ar birokrātiem no vietējām komercbankām. Par iemeslu, spriežot pēc visa, kalpojusi Latvijas finanšu un kredītu organizāciju nevēlēšanās atvērt kontus kompānijām, kuras strādā aizsardzības nozarē.

Kopš Latvijas banku sistēma "kapitāla remonta" sākuma kādi tik klienti un kur tik vien nav pauduši savu naidīgo kritiku attiecībā pret bankām. Bez tiesas un izmeklēšanas konti tika slēgti gan privātpersonām, gan politiskām partijām, gan uzņēmumiem, bieži vien nebūt ne maziem. Cits bizness, pēc šādiem "jokiem", tiecās aiziet ārpus Latvijas banku sistēmas "kapitāla remonta" sniegšanās robežām – uz citām valstīm un citām jurisdikcijām.

Privātpersonas bija spiestas risināt jautājumu savā līmenī – cenšoties sameklēt banku, kur kontu atvērs, vai arī pārejot pie alternatīviem finanšu instrumentiem. Politiskajai partijai "Latvijas Krievu savienība" pēc ilgas skaidrošanās kontu tomēr atvēra. Taču fakts paliek fakts, līdz pēdējam brīdim "slīkoņu" problēmas bija pašu slīkoņu lieta – par atbildīgajā Saeimas komisijā valdības koalīcijas deputāti izlikās, ka tie nebija viņi, kas apstiprināja likumdošanu, kura spiež bankas uzsākt konfrontāciju ar klientiem.

Latvijas banku kritizētāju korim pēkšņi pievienojās Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš publiski paziņoja, ka komercbankas pārāk karsti ķērušies klāt nelegālo kapitālu apkarošanai. Kāpēc aizsardzības ministrs pēkšņi sāka interesēties par banku lietām, kļuva skaidrs Saeimas sēdē, kad tika apstiprināta "Valsts aizsardzības koncepcija". No Saeimas tribīnes Pabriks paziņoja, ka akla sekošana visiem nosacījumiem novedusi bankas līdz tam, ka tās atsakās apkalpot pašmāju aizsardzības uzņēmumus: "Kā jūs zināt, nu jau diezgan daudzus gadus mums eksistē arī tā saucamā militārās industrijas federācija. Un, pateicoties tieši mūsu Nacionālo bruņoto spēku dažādiem pasūtījumiem, mūsu industrija turpina pieņemties spēkā, mūsu inovācijas paliek arvien konkurētspējīgākas gan Eiropā, gan pasaulē. Un, no šāda viedokļa skatoties, es gribēju arī izmantot šo uzstāšanos jūsu priekšā, lai vēlreiz vērstu uzmanību arī uz to faktu, (…) ja mēs riska zonā redzam visas tās valstis, kas ir ārpus Eiropas Savienības, tad visas mūsu runas par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbu Singapūrā, Dubaijā vai vienalga kur - Āzijā vai kādos citos reģionos - ir, vienkāršā valodā runājot, kaķim zem astes. Jo kurš tad spēs tur darboties, ja viņu konti ir iesaldēti, ja vispār tie ir atvērti? Un tā ir viena no problēmām, ar ko saduras arī mūsu aizsardzības industrija, kurā, starp citu, ir to pašu mūsu sabiedroto, Eiropas Savienības valstu, NATO valstu, Amerikas Savienoto Valstu, investori, kuri iet pie bankām un kuriem kaut kāda iemesla dēļ tiek pateikts, ka, lūk, viņi nevar atvērt šeit kontu. Līdz tādam absurdam mēs esam nonākuši!"

Uzstājoties parlamentā, aizsardzības ministrs apsolīja nosūtīt vēstules valsts prezidentam, ģenerālprokuroram, citām augstākajām amatpersonām ar lūgumu palīdzēt problēmas atrisināšanā, kas saistīta ar aizsardzības nozares uzņēmumu apkalpošanu bankās.

Taču, spriežot pēc visa, arī pēc divām nedēļām, kas ir pagājušas kopš Saeimas sēdes, kontu problēma Latvijas aizsardzības nozares uzņēmumiem nav atrisināta. Kā lai savādāk izskaidro aizsardzības ministra oficiālā paziņojuma parādīšanos, kurā viņš atzīmēja, ka noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanas dēļ Latvijā šobrīd ir apgrūtināta uzdevumu izpilde, kas saistīti ar valsts aizsardzības koncepcijas ieviešanu, un tiek apdraudēta aizsardzības industrijas ilgtermiņa attīstība.

Savā paziņojumā Pabriks pauda neizpratni saistībā ar to, ka vairākiem, pēc viņa sacītā, godīgiem un pārbaudītiem uzņēmumiem, kas strādā aizsardzības nozarē, "bez skaidri formulētiem un pamatotiem iemesliem bankas ir atteikušas attīstības projektu finansējumus, jaunu kontu atvēršanu vai, atsevišķos gadījumos, uzņēmumu esošie konti vienkārši slēgti". Rezultātā, norāda ministrs, uzņēmumi ir spiesti reģistrēt savu uzņēmējdarbību ārzemēs vai izmantot ārzemju finanšu institūciju pakalpojumus.

Par situāciju nozarē Aizsardzības ministrija "ir informējusi Latvijas valdību, atkārtoti konsultējusies ar finanšu sektora darbības uzraugiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pat atsevišķi uzrunājusi Latvijas lielākos finanšu pakalpojumu sniedzējus". Tiem tika sniegti izsmeļoši skaidrojumi par kārtību, kādā Latvijas valsts iestādes "kontrolē stratēģiskas nozīmes preču apriti un ar to saistīto uzņēmējdarbību".

"Kā aizsardzības ministrs vēlos norādīt – ja vēlamies ilgtspējīgu aizsardzības industrijas attīstību, tad mums ir jānodrošina valsts aizsardzības koncepcijā ietverto uzdevumu izpilde. Šobrīd tā ir apgrūtināta!" paziņoja Pabriks.

Ar ko beigsies aizsardzības ministra uzbrukums birokrātiem no komercbankām – rādīs tuvākā nākotne.

Pēc temata

Mediji: caur Danske Bank Lietuvā, iespējams, atmazgāts pusmiljards eiro
Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem
Sliktāk par vidējo Eiropā: pamata optimismam Latvijas ekonomikā nav
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts
Tagi:
bankas, Artis Pabriks

Galvenie temati