17:05 27 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1819
  • RUB90.2935
Latvijā
Saņemt īso saiti
31

Vismaz viens kredīts ir 58% Latvijas iedzīvotāju, nereti finanšu problēmu risinājuma kārtā cilvēki izvēlas aizņemties no radiniekiem vai paņemt ātros kredītus.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā 45% Latvijas mājsaimniecību saskārās ar līdzekļu trūkumu ikdienas vajadzību segšanai, liecina Swedbank veiktā aptauja, vēsta Baltic Course.

Koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze likusi daudziem Latvijas iedzīvotājiem samazināt savus izdevumus. Gandrīz puse iedzīvotāju pēdējā gada laikā saskārās ar situāciju, kas ienākumi nesedza ikdienas izdevumus. Turklāt ievērojami grūtāk tikt skaidrībā ar izdevumiem ģimenēm ar kredītiem – mājsaimniecībās ar vismaz vienu kredītu pēdējo 12 mēnešu laikā naudas līdzekļu trūkumu ikdienas vajadzību segšanai izjuta 55-60% ģimeņu.

Vismaz viens aizdevums ir 58% Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk tā ir kredītkarte (19%), mājokļa kredīts (18%) vai neliels patēriņa kredīts (16%). Lai gan lielākajai daļai ikmēneša maksājums par kredītu nepārsniedz 200 eiro, 72% aptaujāto atzīst, ka neatkarīgi no ienākumu līmeņa izjūt diskomfortu, atrodoties kredītņēmēja statusā.

Izteiktas grūtības vērojamas tiem iedzīvotājiem, kuriem ir trīs vai vairāk dažādu kredītu: šādas ģimenes daudz biežāk ir pakļautas finanšu trūkuma riskam, kad ir jāsedz kaut kādi ārkārtas izdevumi, – 58% (pret 39% vidēji).

Nereti finanšu problēmu risinājuma kārtā cilvēki izvēlas aizņemties no radiniekiem vai paņemt ātros kredītus, lai segtu tekošos parādus, tādējādi uzņemoties arvien vairāk parādsaistību.

"Šāda tendence var liecināt par to, ka, nonākot grūtībās ar kredītsaistību atmaksu, cilvēki meklē ātrus risinājumus. Kredīts pats par sevi nav tik slikts, kā tā pieejamība arī tajos gadījumos, kad tas var nodarīt lielu postu ģimenes budžetam. Kredīti, kuru iegūšanai tiek rūpīgi vērtēta klienta spēja tos atdot, ietekmē ģimenes budžetu mazāk nekā aizņēmumi, kurus piešķirot, atdošanas spēja tiek vāji vērtēta vai netiek vērtēta vispār, kā tas ir aizņemoties, piemēram, no radiem, draugiem, ātro kredītu izsniedzējiem," paskaidroja Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Krīzes laikā lielākajai daļai mājsaimniecību kredītu apjoms nav pieaudzis vai samazinājies. Tomēr vairāk nekā puse aptaujāto norāda, ka atgriezt aizdevumus pēdējo sešu mēnešu laikā ir kļuvis grūtāk. Tā, 55% kredītņēmēju atzīst, ka viņiem ir nācies samazināt ikdienas tēriņus, lai būtu iespēja veikt ikmēneša maksājumus par savām uzņemtajām saistībām. 28% saskārās ar ikmēneša aizdevuma atmaksas kavēšanu līdzekļu trūkuma dēļ, savukārt 27% turpināja aizņemties, lai segtu ikmēneša maksājumus par iepriekš paņemtajiem kredītiem.

Pēc temata

Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts
ES noved Latviju pie krustcelēm: ko lai upurē – ekonomiku vai cilvēku veselību
Tagi:
ienākumi, kredīts, nauda

Galvenie temati