23:52 28 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Latvijā
Saņemt īso saiti
36

Kad uz Baltijas valstu austrumu robežas stāv kurla siena – no perspektīva reģions pārtop Eiropas Savienības balastā, un nabadzība Latvijā noteikti nebūs Vācijas problēma.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozi, iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 2020. gadā sastādīs 4,7%, nevis 7,5%, kā to prognozēja regulators jūnijā. Tāpat Latvijas Banka pielaboja cerības uz nākošo gadu – saskaņā ar prognozi, Latvijas IKP pieaugs par 5,1%, nevis iepriekš prognozētajiem 6,7%.

Eiropas ekonomikas atjaunojas ātrāk, nekā bija paredzēts, tas skāris arī Latviju, taču pamata ekonomiskajam optimismam nav, paziņoja Sputnik Latvija ekonomikas zinātņu doktors, KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.

"Kopējā negatīva situācija nekur nav zudusi – Eiropas ekonomika joprojām paliek viena no visvairāk cietušajām pasaulē no koronavīrusa varasiestāžu pieņemto pasākumu dēļ. Latvijā notika fondu tirgus kritums un visnotaļ nopietns IKP samazinājums otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (gandrīz 9%), vērojama augsta bezdarba izaugsme un deflācija, kas liecina par to, ka pieprasījuma rūpniecības produkcijai valstī nav, un bizness ir spiests samazināt tās cenas," konstatēja Zubecs.

Pēc viņa sacītā, Eiropas Centrālās Bankas ieviestajai nulles procentu likmei vajadzētu stimulēt ekonomikas izaugsmi, taču nekādas izaugsmes nav, bet ir lejupslīde.

"Ir acīmredzamas pasliktinošās problēmas ārējā tirdzniecībā, tirdzniecības bilances negatīvais saldo Latvijā ir ap 300 miljoniem dolāru gadā. Tie ir nopietni zaudējumi tirdzniecībai. Tāpat ir negatīvs saldo tirdzniecības un šī brīža operācijām, negatīva šī brīža operāciju attiecība pret IKP – 0,5%. Pastāv budžeta deficīts. Biznesa noskaņojuma rādītājs Latvijā un patērētāju noskaņojuma indekss ir krietni zem nulles," norādīja Zubecs.

"Viss liecina par to, ka, pat ja ECB paaugstinās savas cerības attiecībā uz Eiropas ekonomikas kritumu, Latvijā situācija vienalga būs sliktāka, nekā vidēji Eiropā," uzsvēra ekonomists.

Viņš atzīmēja, ka šī brīža stāvokli nevairo optimismu attiecībā uz Latvijas nākotni.

"Rodas galvenais jautājums – ko Baltijas valstis, kurām nav unikālu priekšrocību jaunas pievienotās vērtības izveidošanai, var piedāvāt Eiropai. Šādas priekšrocības var parādīties tikai normālu attiecību ar Krieviju gadījumā. Ja uz Baltijas valstu austrumu robežas stāv kurla siena, tad no perspektīva reģions pārtop Eiropas Savienības balastā. Tagad tā ir teritorija, kur ir jāiegulda nauda, jo patstāvīgi radīt papildu peļņu ES tā nevar," paskaidroja Zubecs.

Eksperts  Vasilijs Koltašovs
© Sputnik / Александр Кривошеев

Pat ja kritums Eiropā izrādīsies zemāks par prognozēto, Baltijai tas neko labu nenozīmē, piebilda ekonomists.

"Pēc krīzes vecā Eiropa pirmām kārtām glābs pati sevi, un Baltijas republikām arvien lielākā un lielākā mērā nāksies ķepuroties ārā pašām. Nabadzība Baltijā noteikti nekļūs par Vācijas problēmu. Cerības uz ekonomikas izaugsmi nākamajā gadā stratēģiskā ilgtermiņa prognozē  neko nemaina Latvijas gadījumā," rezumēja Zubecs.

Koronavīrusa pandēmija nodarījusi ievērojamus zaudējumus Eiropas Savienības valstu ekonomikai. Saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu, eirozonas IKP kritums ceturkšņa izteiksmē sastādīja 12%, gada izteiksmē – 15%. Speciālisti uzsver, ka tas ir lielākais ekonomikas kritums visā Eiropas pēckara vēsturē. Saskaņā ar EK prognozēm, eirozonas IKP 2020. gada saruks par vairāk nekā 7% pret 1,5% kāpumu pērn.

Зубец: оснований для экономического оптимизма в Латвии нет

Pēc temata

Nosaukta summa, kas būs vajadzīga pasaules ekonomikas atjaunošanai pēc Covid-19
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Tagi:
IKP, ekonomiskā krīze, ekonomika

Galvenie temati