18:32 30 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1698
  • RUB92.4606
Latvijā
Saņemt īso saiti
31

Banku sektors ir cieši saistīts ar valsts drošību un tās imidžu, paziņoja Latvijas prezidents Egils Levits.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Valstij ir jāprot pārvaldīt riski, nevis izvairīties no tiem, banku pakalpojumiem nākotnē jākļūst pieejamiem vienlīdzīgā kvalitātē visiem Latvijas iedzīvotājiem, paziņoja prezidents Egils Levits konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti", vēsta Mixnews.

Valsts vadītājs atzīmēja, ka bankas vienmēr ir spēlējušas svarīgu lomu Latvijas labklājības celšanā. Banku kredītportfeļa ilgtspēja var kļūt par pamatu Latvijas ekonomikai arī nākotnē.

Lai gan Latvijas banku sektors ir piedzīvojis vairākas krīzes, tas nenozīmē, ka no bankām ir jābaidās. "Mēs esam pieredzējuši banku bankrotus, banku maiņu, to ienākšanu un aiziešanu no Latvijas, bet tās ir cieši saistītas ar Latvijas ārējo tēlu un valsts drošību," sacīja Levits.

Pēc viņa sacītā, valstij ir jāprot veiksmīgi pārvaldīt riski, nevis jāizvairās no tiem.

Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda pārliecību, ka drīzumā Latvijā tiks izveidots mehānisms, kurš pilnībā izslēdz "netīrās" naudas apgrozījumu. Prokurors piebilda, ka bez finanšu aprites Latvijas ekonomika nav iespējama.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka piekrīt prezidenta domām par to, ka banku pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem visiem, taču šobrīd, viņasprāt, par aizdomīgiem uzskata visus klientus.

"Ir ļoti svarīgi, lai Latvija nepārvēršas par policejisku valsti, lai gan jau tagad visi bankas klienti tiek uzskatīti par aizdomās turamajiem," sacīja Šteinbuka.

Atgādināsim, ka Latvijā sākās banku tīrīšana pēc skandāla ar ABLV Bank, kuru 2018. gadā ASV Finanšu ministrija apsūdzēja naudas atmazgāšanā, saiknē ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo gan ECB, gan Latvijas Banka nolēma to neglābt.

2018. gada augustā Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu vērtēšanas komisijas Moneyval eksperti sniedza kritisku vērtējumu Latvijas iestāžu spējām novērst šādas pretlikumīgas darbības un ierobežot personu darbību, kuri finansē masu iznīcināšanas ieroču izplatību. Pret Latviju tika piemērots pastiprināts pastiprinātas kontroles režīms, jo valsts saņēma zemu un vidēju vērtējumu virknē kritēriju.

Pēc tam Latvijas banku sistēma tika pakļauta plašām izmaiņām, galvenā no kurām bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajām čaulas kompānijām. "Netīrās" naudas apkarošana izvērtās ar tik lielu spēku, ka "kampaņas" varā nonāca arī firmas, kuras veic visnotaļ caurspīdīgu uzņēmējdarbību, maksā nodokļus un neizmanto ofšoru jurisdikcijas. Uz tā pamata vien, ka viņi ir nerezidenti, un tādēļ uzskatāmi par "aizdomīgiem", viņiem sāka slēgt kontus un atteikt jaunu atvēršanā, pieprasīt kaudzi dokumentu, kuri apliecina līdzekļu izcelsmi, iesaldēt aktīvus līdz apstākļu noskaidrošanas beigām.

2020. gada janvārī Moneyval novērtēja progresu, kuru sasniegušas Latvijas varasiestādes, izpildot 11 rekomendācijas, taču saglabāja Latvijai īpašas uzraudzības statusu. Februārī kļuva zināms, ka Latvijai izdevās izbēgt no iekļaušanas finanšu ziņā nedrošo valstu "pelēkajā sarakstā".

Pēc temata

Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām
Tagi:
bankas, Egils Levits

Galvenie temati