16:52 27 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1819
  • RUB90.2935
Latvijā
Saņemt īso saiti
32

Nacionālās apvienības pārziņā esošā Kultūras ministrija atradusi labus vārdus mazākumtautībām.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Kultūras ministrija izstrādājusi saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, raksta Bb.lv.

Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vadītāja Anita Kleinberga vakar pastāstīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, ka dokumentā uzskaitīti 15 "politiskie rezultāti" un 32 "rezultatīvie rādītāji".

Svin 18. novembri un runā latviski

Mazākumtautības un to kultūra ir neatņemama un svarīga Latvijas sabiedrības un kultūrtelpas sastāvdaļa. Tām ir dažāda vēsture, pārstāvju skaits un situācija ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā. Mazākumtautību tiesības garantē Saeima, un tām tiek sniegts daudzpusīgs valsts atbalsts izglītības, tradicionālās kultūras saglabāšanas un attīstības jomā, teikts ziņojumā.

Cildināto "saliedētību", protams, ar skaitļiem neizmērīsi – taču Kultūras ministrija pamēģināja. Dziesmu svētki 2018. gadā uzņēma 81 mazākumtautību kolektīvu – pirms 10 gadiem to bija 52. Runājot par galveno valsts datumu – 18. novembri, tad no 2015. līdz 2017. gadam nelatvieši to atzīmē biežāk, attiecīgi 46% un 52%. Latviešu valodā 46% mazākumtautību pārstāvju runā "labprāt", savukārt 31% to uztver "neitrāli".

Starp citu, ne vienmēr pilsonības līmenis konkrētā mazākumtautību grupā korelē ar viņu dzīves līmeni. Piemēram, čigānu/romu kopienā 95,5% ir Latvijas pilsoņi. Pērn vien 35% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka romi valstī tiek pakļauti diskriminācijai.

Sametīsimies kopīgai vēsturei

Pēc Kleinbergas sacītā, pirms pamatnostādņu pieņemšanas tika sarīkotas 18 diskusijas ar ieinteresētajiem sabiedrības pārstāvjiem.

Kultūras ministrijas pārstāve paziņoja, ka nostādne, ka mēs esam vienota nācija, paliek spēkā un ir jāmeklē tas, kas mūs apvieno, nevis nošķir.

Tostarp starp "sasniedzamajiem mērķiem" tika norādīts, ka ir jāslavē Latvijas dabas skaistums, kultūras dažādība un latviešu valoda; jāmodina sabiedrībā atbildības ētika, atbildības pieņemšana par sevi, kopienu un valsti; jāstiprina jauniešu radošās iniciatīvas un piederības izjūta Latvijai.

Starp citu, tieši jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem izrādīja vislielāko atsaucību patriotiskajos pasākumos, kuri burtiski pārplūdināja Latviju saistībā ar neatkarības simtgadi: pozitīvi pret tiem attiecās 91% pusaudžu. Un te vairs nav tāls ceļš ejams līdz "apvienojošajai sociālajai atmiņai", kur īpaša uzmanība tiek veltīta sabiedrības izpratnei par Latviju laikā starp kariem, Otro pasaules karu, padomju okupāciju un "Atmodu".

Viens no komisijas locekļiem painteresējās, vai nebūtu loģiski nacionālo minoritāšu kultūras saglabāšanas kontekstā atjaunot, piemēram, krievu valodas un literatūras stundas vidusskolā? Pašlaik tās faktiski ir izslēgtas no programmas, savukārt nesen Daugavpils dome noraidīja pat piedāvājumu par to rīkošanu fakultatīvo nodarbību kārtā.

Taču Kultūras ministrijas pārstāve atgādināja, ka mācību stundas atrodas Izglītības ministrijas kompetencē.

Pēc temata

16 gadi ES: Latvijas panākumi un garām palaistās iespējas
Pazemojoša "karantīna" Latvijā, jeb Kādas šķiras latvieši novedīs valsti līdz bojāejai
Latvijas valdība ciniski ierobežo tiesības ceturtajai daļai iedzīvotāju
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Tagi:
krievvalodīgie, integrācija, Latvija

Galvenie temati