05:29 28 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1634
  • RUB90.4050
Latvijā
Saņemt īso saiti
30

Ekonomikas zinātņu doktors Aleksejs Zubecs paskaidroja, kāpēc desmit stundu darba diena valsts iestādēs ir slikta ideja un ar ko draud ierēdņu attālinātais darbs.

RĪGA, 15. septembris – Sputnik. Latvijas Valsts kanceleja ierosinājusi valsts un citām iestādēm mainīt darba grafiku un pāriet pie desmit stundu darba dienas četras dienas nedēļā. Iniciatīva pamatota ar situāciju, kura radusies Covid-19 dēļ, un nepieciešamību atbilst "mūsdienu darba ritmam".

Būtu pašsaprotami, ja ierēdņi pārietu pie attālināta darba, tomēr no desmit stundu darba dienas četras dienas nedēļā jēgas būtu maz, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomikas zinātņu doktors, KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.

"Pandēmijas laikā noskaidrojās, ka daudzi darbinieki var strādāt attālināti un bizness tādēļ nemaz necieš. Savukārt cilvēki jūtas brīvāk un netērē laiku ceļam uz darbu. Taču ierēdņi pilda noteiktu sociālo funkciju. Šiem cilvēkiem jābūt saskarē ar iedzīvotājiem un jāpilda nospraustie uzdevumi. Tāpēc liela skaita ierēdņu pāreja pie attālināta darba var ietekmēt viņu darba kvalitāti," brīdināja Zubecs.

Eksperts uzsvēra: valsts darbinieku pāreja pie desmit stundu darba dienas ir slikta ideja.

"Jāsaprot, ka ierēdņi ir saistīti ar citiem izpildītājiem un cilvēkiem, kuri neplāno strādāt desmit stundas dienā. Kā viņi plāno risināt savus uzdevumus, kad viņu kontraģenti jau atpūšas?" sprieda speciālists.

Zubecs atgādināja, ka cilvēks spēj efektīvi strādāt ne vairāk kā sešas stundas dienā, pārējā laikā, kas pavadīts darba vietā, atdeve krītas.

"Desmit stundu darba diena ar pārtraukumiem iespējama fiziskā darbā, kur nav vajadzīga garīga piepūle. Intelektuālā darbā tik ilga darba diena – tā ir muļķība. Ierēdņa darba efektivitāte kritīsies, un darba kopējā atdeve būs zemāka nekā astoņu stundu darba dienas apstākļos. Labākajā gadījumā cilvēki efektīvi strādās sešas stundas, viss pārējais laiks būs izšķiests," akcentēja eksperts.

Sputnik sarunbiedrs atzīmēja, ka pāreja pie attālināta darba un dažnedažāda optimizācija valsts dienestā parasti noved pie kadru samazināšanas.

"Noskaidrojas, ka vajag daudz mazāk ierēdņu, nekā viņu ir patiesībā. Cita starpā tas nozīmēs bezdarba pieaugumu. No valsts dienesta atlaistajiem būs jāmeklē jauns darbs, bet tagad, krīzes apstākļos tas ir liels jautājums. Daudzās Eiropas valstīs valsts dienests vaktiski ir savdabīga sociālā iestāde cilvēku nodarbināšanai, kuri pretējā gadījumā būtu bezdarbnieki, bet valsts aparāta optimizācija bieži noved pie bezdarba pieauguma," paskaidroja Zubecs.

Tiem, kuri plāno optimizēt valsts dienestu, eksperts ieteica padomāt, kur iekārtot darbā jaunos bezdarbniekus un uz kādu līdzekļu rēķina maksāt viņiem bezdarbnieka pabalstu.

Зубец дал совет оптимизаторам из Госканцелярии Латвии

Pēc temata

Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists paskaidroja, kas sagaida Baltiju pēc lielākā IKP krituma ES vēsturē
Tagi:
Latvija

Galvenie temati